Čats
English
Niks:
Parole:
Reģistrācija

Palasīsim...  Raksti

Rožukronis – pacietīga lūgšana
16.10.2013 pl. 14:19

Liepājas diecēzes bīskaps Viktors Stulpins

Kad atkārtojam „Esi sveicināta”, tad it kā nemitīgi turamies pie Marijas rokas, bet, kad izrunājam Jēzus vārdu, tad it kā nemitīgi klauvējam pie Viņa mājas durvīm.

Ir oktobris. Mēs rokās turam rožukroni un vēlamies turēties pie Marijas, mūsu Mātes, rokas un atkārtot „Esi sveicināta”. Vēlamies klauvēt pie Jēzus mājas durvīm, atkārtojot Viņa vārdu. Dienu no dienas iedziļināsimies šajā lūgšanā un notikumos, ko tā mums atgādina. No jauna centīsimies atklāt spēku, kas slēpjas šajā vienkāršajā lūgšanā, kuru lūdzamies grūtos dzīves brīžos, lai, ceļojot cauri Jēzus un Marijas dzīves noslēpumiem, meklētu mierinājumu. Pateiksimies Debesu Tēvam par jau saņemtajām žēlastībām caur Jaunavas Marijas aizbildniecību, mierinājumu un iepriecinājumiem.

Rožukroņa vēsture

Turot rokās rožukroni, no jauna centīsimies arī atcerēties tā vēsturi, kaut arī tā rašanās laiks un autors nav īsti zināmi. Citu lūgšanu autori ir zināmi un ir pilnīgi droši nosakāms to dzimšanas laiks. Taču ar rožukroni ir citādāk. Zināmā mērā tas ir noslēpums un slēpj sevī noslēpumu. Ir skaidri zināms, ka tā ir lūgšana, kuru atkārtoti lūdzas uz krellītēm (zīlītēm), bet kādēļ tieši desmit reizes vienu un to pašu lūgšanu? Skaidrojumi var būt visdažādākie. Vispirms jāsaka, ka lūgšanu vairākkārtēja atkārtošana nav kristiešu izgudrojums. Jau deviņus gadsimtus pirms Kristus dievbijīgie hindusi recitēja lūgšanas, ņemot talkā akmentiņus, zariņus vai koka mizā atstājot iegriezumus. Līdz Eiropai lūgšanu krellītes, visticamāk, atceļoja ar arābiem, kuri kā pirmie izmantoja skaitīkļus.

Desmit kaut kādā ziņā ir universāls skaitlis, jo var lūgties uz desmit pirkstiem. Cits skaidrojums ir tāds, ka skaitlis desmit ir simbolisks dievišķās pilnības apzīmējums. Skaitīšanas sistēmu desmitos izmantoja arī jūdi tirdzniecībā un matemātikā. Tāpat jūdaismā ”desmit” ir jau pieminētais pilnības skaitlis, pabeigtības zīme, kas vairākkārt sastopama jau Vecajā Derībā. Desmit baušļi, desmit Ēģiptes sodības, desmit pravieši pirms plūdiem. Pietiktu ar desmit taisnīgajiem, lai Dievs nenopostītu Sodomu. Jūdu rituālos parādās desmit gandarīšanas dienas. Jaunajā Derībā tiek pieminēti desmit spitālīgie, kas tika izdziedināti (Lk.17, 11–19), kā arī desmit talenti un desmit kalpi (Lk.19, 11–27). Desmitkārtīga lūgšanu atkārtošana varētu šķist pašsaprotama, jo vēl bez tā, ka viegli skaitāma, tai arī ir nepieciešamais lūgšanas monotonums.

Kā radies nosaukums ”Rožukronis”?

Tas neradās vienlaicīgi ar pašu lūgšanas formu, tomēr salīdzinājums ar visskaistāko no ziediem tam pielipa pilnīgi dabiski. Šodien visās valodās tas skan līdzīgi un izraisa līdzīgas asociācijas. Viena no hipotēzēm norāda, ka vārda izcelsme ir no sanskrita – ”slowajapamala”, kur ”mala” nozīmē gan dārzs, gan lūgšanu krelles. Sanskritā lūgšana ir rožlapiņu kaisīšana dieviem uz altāriem un dievu apdāvināšana. Tāda lūgšanas identificēšana ar rožu ziediem ir vienlaicīgi simboliska un cilvēciska. Daudzās baznīcās rožu motīvs ir sastopams vitrāžās. Senos priesteru liturģiskajos apģērbos (ornātos) redzam rožu ziedus. Roze simbolizē pilnību, tiek uzskatīta par klusuma, miera un noslēpuma simbolu, tādēļ uz biktskrēsliem rozei nav tikai estētiska nozīme.

Kopš XV gadsimta rožukroņa skaidrojums ir tāds: ja roze ir visu ziedu karaliene, tad rožukroņa lūgšana ir uzskatāma par visu lūgšanu karalieni. Ikviens, kas ir bijis iemīlējies, zina, ka roze ir mīlestības zieds, kuru bruņinieki pasniedza savām sirds dāmām. To ir grūti noplūkt, jo roze aizsargājas ar ērkšķiem, tādēļ tā simbolizē arī kristīgās iniciācijas ceļu, kas nav viegls. Tas ir līdzīgs rozes kātam, uz kura ir ērkšķi, taču tie, kas uzņemas šo ceļu iet un kurus nebaida ērkšķi, piedzīvo skaistumu un prieku.

Izmaiņas rožukroņa lūgšanā

Laika gaitā dažādās tautās, valstīs un kristīgajās tradīcijās rožukronis ir piedzīvojis lielas pārmaiņas lūgšanu skaita un dalījuma ziņā. Svētais Dominiks, kuru biežāk piemin saistībā ar rožukroni, nebija tā autors, bet, pateicoties tieši viņam, šī mariāniskā lūgšana tika uzskatīta par iedarbīgāko līdzekli atkritēju un herētiķu dvēseļu glābšanai. Tieši ar sv. Dominiku, kuram pāvests Inocents III uzticēja albiģiešu sektas piekritēju atgriešanu, rožukronis sāka iegūt savu pašreizējo formu.

Rietumeiropā daudzkārt atkārtojamā lūgšana kļuva par garīgiem vingrinājumiem grēku nožēlotājiem, jo biktstēvi to bieži uzlika kā gandarījumu. Un ne bez iemesla. Šī lūgšanas forma saistās ar dabiskām grūtībām – tā prasa pacietību un cīņu ar nevēlēšanos nemitīgi atkārtot vienus un tos pašus vārdus.

XXI gadsimts, kurā dzīvojam, atnāca ar savām problēmām. Nemiers austrumos, teroristu uzbrukumi un tagad – karš Sīrijā. Pāvesti aicina meklēt mieru. Jau svētīgais pāvests Jānis Pāvils II mieru pasaulē uzticēja rožukroņa lūgšanai. 2003. gads tika pasludināts par ”Rožukroņa gadu”. Jānis Pāvils II atgādināja: „Svarīgākajam iemeslam, kāpēc jālūdzas rožukronis, ir jābūt tam, ka rožukronis ir vislabākais ticīgo audzināšanas un veidošanas līdzeklis, tas ļauj kontemplēt noslēpumus. Rožukronis ir vislabākais garīgais vingrinājums ceļā uz svētumu. Tas, kas šodien nepieciešams katra kristieša dzīvē, ir lūgšanas māksla.” Rožukronis ir Baznīcas un pasaules garīgās (un ne tikai garīgās) vēstures daļa.

Kad ievēlēja pāvestu Benediktu XVI, tad sv. Pētera laukumā cilvēki pacēla rokas un visas pasaules televīzijas kanāli pārraidīja skatu ar kāda jauna cilvēka rokām, kurās bija rožukronis. Kas zina, varbūt tas ir visa XXI gadsimta simbols? Uzticēsim arī mēs šajā oktobrī rožukroņa lūgšanā visu pasauli, mūsu zemi, mūsu sabiedrību un ģimenes Jaunavai Marijai – Miera Karalienei –, lai visi varam dzīvot mierā.

Laikraksts "Nāc"
Foto: News.va