Katru reizi, kad svinam šo sakramentu, mēs piedalāmies Kristus ciešanu, nāves un augšāmcelšanās noslēpumā – sacīja pāvests Euharistijas tematam veltītajā katehēzes mācībā. Uz trešdienas vispārējo audienci Svētā Pētera laukumā sapulcējušos ticīgos Francisks aicināja lūgt Kungu, lai Vissvētākais Sakraments turpina uzturēt dzīvu Viņa klātbūtni Baznīcā un veido mūsu kopienas mīlestībā un vienotībā pēc paša Dieva sirds. Svētais tēvs mudināja klātesošos vienmēr ņemt aktīvu dalību Euharistijā, smelties tās bagātībā un pateikties Kungam par šo dāvanu. Sveicot Tuvo Austrumu svētceļniekus, pāvests atgādināja, ka sekot Kungam nozīmē iziet no sevis un dāvāt savu dzīvi Dievam un līdzcilvēkiem.
Euharistija kopā ar Kristību un Iestiprināšanu veido kristīgās iniciācijas sakramentus. Tā ir šīs iniciācijas kodols. Euharistija ir mīlestības sakraments un izejas punkts autentiskai ticībai, vienotībai un liecināšanai – sacīja Francisks. Viņš paskaidroja, ka altāris, kas atrodas centrā, vedina mūs domāt par mielastu. Uz altāra novietotais krusts norāda, ka upurēts tiek Kristus upuris. Viņš, Jēzus, ir garīgā barība, ko mēs saņemam zem maizes un vīna zīmēm. Ambona, kas atrodas blakus altārim, ir vieta, no kuras tiek pasludināts Dieva vārds. Tas nozīmē, ka ticīgie pulcējas kopā, lai klausītos, ko Kungs saka caur Svētajiem Rakstiem. Tātad, tie saņem arī Viņa vārda barību. Vārds un Maize kļūst par vienu veselu – norādīja Svētais tēvs. Tāpat bija Pēdējo Vakariņu laikā, kur Jēzus pateicās Tēvam par Viņa mīlestību un žēlsirdību. Vārds „Euharistija” tulkojumā no grieķu valodas nozīmē „pateicība”. Tā ir vislielākā pateicība Tēvam, kurš mūs tik ļoti mīlēja, ka deva mums savu Dēlu. Jēzus, kurš ir īsts Dievs un īsts cilvēks, iedibināja Euharistiju Pēdējo Vakariņu laikā, lai darītu mūžīgi klātesošu savu upuri uz krusta.
Euharistija ir kaut kas vairāk nekā mielasts. Tā ir Kristus Pashas upura piemiņa. Jēzus Lieldienu noslēpums ir cilvēces pestīšanas centrālais noslēpums. Pāvests paskaidroja, ka „piemiņa” tomēr nav tikai pagātnes notikumu atcere. Katrreiz, kad svinam šo sakramentu, mēs piedalāmies Kristus ciešanu, nāves un augšāmcelšanās noslēpumā. „Piemiņa” ir Dieva brīnumdarbu sludināšana. Svinot Euharistiju, Baznīca piemin Jēzus Lieldienu upuri, kurš kļūst patiesi klātesošs tagadnē. Katru reizi, kad notiek šī svinēšana, norisinās mūsu pestīšanas darbs. Euharistija ir Dieva pestīšanas darba virsotne. Kungs Jēzus, kļūstot par mūsu barību, izlej pār mums visu savu mīlestību un žēlsirdību, un tādā veidā atjauno mūsu sirdi, mūsu dzīvi un mūsu attiecības ar Dievu un līdzcilvēkiem. Tādēļ, runājot par šo sakramentu, mēs sakām „pieņemt Svēto Komūniju” vai „iet pie Komūnijas”. Ņemot dalību Euharistijas mielastā, Svētais Gars savā spēkā mūs tik dziļi vieno ar Kristu, ka jau kopš šī mirkļa varam baudīt vienotību ar Tēvu, ko kopā ar visiem svētajiem pilnībā baudīsim Debesīs, kad redzēsim Dievu vaigu vaigā.
„Dārgie draugi, nekad nespēsim pietiekoši pateikties Kungam par Euharistijas dāvanu!” sacīja Francisks. „Tā ir tik liela dāvana, ka ir ļoti svarīgi iet svētdienās uz Misi – iet uz Misi, lai ne tikai lūgtos, bet lai pieņemtu Komūniju, šo maizi, kas ir Jēzus Kristus miesa. Viņš dāvā mums pestīšanu, piedod mums un vieno mūs ar Tēvu. Tas ir skaisti. Katru svētdienu mēs ejam uz Misi, jo tā ir Kunga augšāmcelšanās diena. Tāpēc svētdiena mums ir tik ļoti svarīga. Pateicoties Euharistijai, mums ir šī sajūta, ka piederam Baznīcai, Dieva tautai, Dieva miesai, Jēzum Kristum.”
Katehēzes noslēgumā pāvests aicināja lūgties, lai, pateicoties Vissvētākajam Sakramentam, vairojas mūsu kopienās un draudzēs mīlestība un lai tās nostiprinās vienotībā. Francisks atgādināja, ka ir svarīgi, lai bērni labi sagatavotos Pirmajai Svētajai Komūnijai, jo tas ir ļoti svarīgs solis ceļā uz piederību Jēzum Kristum. Radiovaticana.va
Foto: L'Osservatore Romano |
