Dusmas var būt vai nu taisnīgas vai netaisnīgas. Taisnīgu dusmu piemērs ir Kristus, kurš no svētnīcas izdzina tirgotājus (Mk 11, 15 utt.). Vienīgais patiesais šķērslis ceļā uz labo ir ļaunums. Uz ļauno mēs varam un mums ir jādusmojas, taču tad tam jābūt patiesam ļaunumam, tas nedrīkst būt tikai šķietams. Mums dusmās ir jādeg pret grēku, pret ļaunprātību, pret ļaunām domām. Ja ir runa par personu, tad dusmas var būt taisnīgas tikai tad, kad to efekts pilnīgi droši būs labums, kad tās kalpos ne tuvākā kaitējumam, bet tā labumam. Tādēļ, kaut arī sejā būtu dusmu grimases, sirdī vienmēr jāpatur mīlestība, kura dusmas kontrolē un nomierina, kura tās ieliek pienācīgās robežās un spēj izvēlēties atbilstošāko iespēju un vārdus, lai tuvākais varētu laboties. Kas sacīs savam brālim „nelga”, tas tiks nodots augstajai tiesai. Reizēm mēs dusmojamies netaisnīgi. Sirdī mostas sašutums un vēlme atriebties. Tad mēs tuvāko pazemojam ar vārdiem, kas iznīcina viņa cieņu un citu priekšā viņu nomelno. No sašutuma un vārdiem savukārt rodas darbi. Jūtu uzliesmojums ir stiprāks, nekā to atļautu veselais saprāts. Svētais Jānis Klimaks sadusmotu cilvēku salīdzina ar epileptiķi - ar viņu nav iespējams runāt, kamēr nepāries viņu caurstrāvojošais, īsais dusmu uzliesmojums. Šādā gadījumā labākais padoms ir tas, kuru sniedz tautas parunas: „dziļi ievilkt elpu”, „noskaitīt līdz desmit”, u.tml. Reizēm pēc dusmu uzliesmojumiem tiek lūgta piedošana; impulss ir bijis par lielu, nav bijis iespējams to kontrolēt. Daudziem svētajiem bija impulsīvs garastāvoklis, taču ar Dieva žēlastības palīdzību un, pateicoties lielām gribas pūlēm, viņi nonāca pie tā, ka prata pār sevi valdīt arī tajās situācijās, kuras izved no pacietības pat vislēnprātīgākās personas. Bet kas viņam sacīs „bezdievis”, tiks sodīts elles ugunī. Dusmu uzliesmojums ir rakstura vājuma zīme. Taču daudz neapdomīgāk ir ļaut dusmām gruzdēt iekšienē. Tad sāk mosties atriebības domas, tiek izslēgta jebkura iespēja piedošanai. Svētais Gregors no Nazianzas raksta, ka šāda persona sevi izslēdz no citiem tādēļ, ka tā pati ir nodomājusi atriebt. Tuksneša tēvu Apotegmās sastopams stāsts par to, kā šie ļaunprāši tiek ārstēti, liekot tiem atkārtot šo interesanto lūgšanu: „Pateicos Tev Kungs, ka Tu man neesi nepieciešams tādēļ, ka es pats esmu nodomājis sevi attaisnot.” Svētais Pāvils raksta: „Dusmojieties, bet negrēkojiet! Saule, lai nenoriet pār jūsu dusmām!” (Ef 4,26) Katedrāle.lv
Foto: Freedigitalphotos.net/artur84 | 
