Čats
English
Niks:
Parole:
Reģistrācija

Palasīsim...  Mieram tuvu

Nāvei vairs nav varas pār Viņu! (Rom 6, 9)
19.04.2014 pl. 21:36

Priesteris Pauls Kļaviņš

Priestera komentārs Kunga augšāmcelšanās svētdienā (20.04.2014).

Jēzus augšāmcelšanās dienā tika atrisināts katram cilvēkam un visai cilvēcei nozīmīgais konflikts, kad “nāve un dzīvība sadūrās dīvainā cīņā” (Lieldienu sekvence) un svaru kausi nosvērās par labu dzīvībai mūsu sirdī, dvēselē un attiecībās. Krustā sistais Kristus ir augšāmcēlies no kapa un šo līdzsvaru pavērsis dzīvības labā.

Viņš ir nesis jaunu dzīvību katram cilvēkam, ierobežojis grēka un nāves ietekmi, pavēris cerību uz dzīvi, kuru vairs neietekmē nāve. Kad Kristus uzvar nāvi, Viņš atkal atklāj cilvēkam šo pasauli, kas reiz padzina Dievu no cilvēka sirds. Kristus atgriež pie Dieva šo pasauli, kurā bijusi sākotnējā Derība un jāīstenojas galējai Derībai, kad Dievs būs visos viss (sal. 1 Kor 15, 28).

Un tomēr pasaulē turpinās cīņa starp labo un ļauno, dzīvību un nāvi, grēku un žēlastību. Dažkārt šķiet, ka grēka struktūras kā liels ļaunuma tīkls ir pārņēmušas mūsu ikdienu un draud iznīcināt pašu cilvēku un zemi.

Šie Jēzus uzvaras svētki rosina no jauna pievērsties Dievam kā dzīves pamatam, lai cilvēkam atdotu pienācīgu vispusību un pilnīgu cieņu. Mūsdienās ir plaši izplatīta mentalitāte, kura noraida jebkādu atsauci uz to, kas pārsniedz sajūtu un tūlītēja apmierinājuma pieredzi. Grūti tad domāt par to, kas augšā, nevis par to, kas virs zemes (sal. Kol 3, 2). Šādas domāšanas izplatīšanās ir izraisījusi vērtību krīzi, ko pašreiz piedzīvojam un kas ir pamatā ekonomiskām un sociālām problēmām. Cenšoties dzīvot tikai tajā, kas ir aprēķināms un izmērāms, galu galā cilvēks garīgi it kā noslāpst. Jautājums par Dievu un Viņa darbību mūs aizved atpakaļ pie cilvēka būtiskākajiem tematiem, tieksmes pēc patiesības, laimes un brīvības, kas ir dabiska viņa sirdij. Lieldienu vēsts saskan ar šīm vēlmēm, jo atver mūs cerībai, kuras dēļ ir vērts sastapt paš­reizējās grūtības un tās risināt.

Kristīgā dzīve neizriet no kādas ētiskas izvēles vai cēlas idejas, bet gan aizsākas ar notikumu, satikšanos ar Personu. Jēzus ir dzīvs, un Viņš tiecas sastapt tos, kam ir ticības dāvana un kas vēlas dzīvas attiecības ar Viņu. Dievs atklājas ar to cilvēku starpniecību, kas Viņu pazīst, – ceļš pie Dieva norit caur tiem, kas Viņu ir sastapuši. Katram kristietim ar savu Lieldienu pieredzi ir jāliecina par to, ka Dieva klātbūtne ir iespaidīga katrā domas un darbības sfērā. Kristiešiem ar savu klātbūtni tāpēc jācenšas vēl vairāk iesaistīties sabiedrībā, politikā un ekonomikā, jārūpējas par savas ticības pamatotību un saliedētību, lai pārvarētu apkārt esošo tendenci visu izskaidrot vienpusīgi, virspusīgi un ideoloģiski. Bieži vien ticīgie sauc sevi par kristiešiem, bet savā domāšanas un darbības veidā, savas dzīves pamatlēmumos neatsaucas uz Dievu un Viņa Dēla Jēzus Kristus mācību. Pirmā atbilde uz mūslaiku lielajiem izaicinājumiem lai ir dziļas izmaiņas sirdī, lai mūs patiešām pārveido Kristība, kas var mūs darīt par īstiem apkārtējās vides atjaunotājiem. Kristības žēlastībā ikviens, kas tic Viņam, saņem Viņa vārdā grēku piedošanu (Apd 10, 43). 

Jēzus Kristus kā Lieldienu upurjērs labāk par jebkuru cilvēku zina visas ļaunuma un grēka izpausmes. Ļaunums nekad nav samierināms ar labo, bet mūs, grēciniekus, ļaunuma ietekmētos un dažkārt pārņemtos, Kristus ir samierinājis ar Tēvu. Pat ja ļaunums vēsturē vairotu savu spēku, pat ja, cilvēciski runājot, nevarētu paredzēt īstas mīlestības un solidaritātes nostiprināšanos mierīgā un taisnīgā pasaulē un pat ja cilvēciski nevarētu redzēt šo pāreju no tumsas uz gaismu, no nāves uz dzīvību, un ļaunuma spēki plosītos visapkārt, tomēr Jēzus jau ir ieguvis galīgo uzvaru. Viņa Lieldienas ir šī pāreja, mūsu dzīve ir ieguvusi pārejas nozīmi, ja vien ticībā un kristīgā sadraudzībā esam līdzdalīgi šajā pārejā, kas mūs ieved mūžībā. Tad līdzīgi Sīmanim Pēterim un otram māceklim, kuru Jēzus mīlēja, varam ienākt tukšajā Pestītāja kapā, redzēt un ieticēt (Jņ 20, 9).

Lai lūdzam no augšāmceltā Jēzus šo ticības gaismu, kurā mēs varētu saskatīt Viņa klātbūtni mūsu vidū, lai pamanām iespēju Viņu satikt, Viņa draudzības piedāvājumu, kurā var ietvert attiecības ar sevi, ar citiem cilvēkiem un visu radību. Kristus uz mūžiem ir atdevis pasauli un cilvēku Dievam, atdevis Dievu cilvēkam un pasaulei. Lai Lieldienu svētki mūsos rosina pārliecību, ka Jēzus ir dzīvs un darbīgs mūsu vidū, Viņš mums palīdz pilnvērtīgi dzīvot, kalpot īstā mīlestībā un gūt dziļu mieru un prieku, jo “mēs zinām, ka Kristus patiesi ir augšāmcēlies no kapa” (Lieldienu sekvence).

Mieramtuvu.lv
Foto: News.va