Katram cilvēkam visa sava mūža garumā ir jāēd un jāmeklē barība. Neviens to neuzskata par apgrūtinājumu, bet gan pieskaita to pie cilvēka pamattiesībām. Turklāt ir dabiski rūpēties ne vien par savu, bet arī par savu līdzcilvēku iztiku. Par to liecina mielasta sociālais aspekts: cilvēkam patīk baudīt ēdienu kopā ar saviem tuvākajiem. Pats Jēzus bieži vien piedalījās dažādos mielastos un stāstīja saviem mācekļiem līdzības, kurās salīdzināja Debesu valstību ar kāzu mielastu. Viņš spēja brīnumainā veidā pavairot dažas maizes tā, ka ne tikai bija paēduši vairāki tūkstoši cilvēku, bet arī tika pielasīti vairāki grozi ar pāri palikušajām drupatām. Šis notikums apliecina: Dievs cilvēkam dāvā barību pārpilnībā. Brīnumainā maizes pavairošana mums kalpo par nākamās Euharistijas pirmtēlu, turklāt Euharistija arī ir mielasts. Arī vēl citiem diviem mācekļiem, kuri pēc Kristus nāves ceļoja uz Jeruzalemi, augšāmcēlies Kungs atklājās maizes laušanas brīdī.
Svētie Raksti mums nevis vienkārši pasludina patiesību par Dieva valstību, bet atklāj tās patiesību attiecībā uz mums. Mūsu pašu miesas uzbūve liecina par to, ka mēs esam nepiesātināmi, jo ik dienas izjūtam izsalkumu. Garšīgs ēdiens mums ne tikai sniedz patīkamas garšas sajūtu un spēku dzīvot, bet arī liek aizdomāties par kādu cita veida izsalkumu. Visa radītā pasaule mums kalpo kā līdzība, kuru nepārtraukti stāsta Dievs, jo pat mūsu miesa liecina, ka cilvēks vienmēr ilgojas būt piepildīts – miesa ilgojas būt piepildīta ar barību, bet pēc kā ilgojas dvēsele?! Vai dvēselei pietiek ar to vien, ka miesa ir pabarota un jūtas komfortā? Vai nauda, slava, vara, baudas un atkarības spēj remdēt slāpes un izsalkumu, kas ierakstīti dziļi tavā sirdī, kuru Dievs radīja “pēc sava attēla un līdzības”?
Mēs, kristieši, šodien esam svarīgas izvēles priekšā: kam vairāk ticēt? Vai pasaulīgā gara apsolījumiem, kas no kārtējās reklāmas instalācijas spiedz, ka piepildīs visas tavas vēlmes? Vai arī atbildēt Evaņģēlija izaicinājumam, kas atver acis uz garīgo realitāti, ka bez Dieva žēlastības tava dvēsele būs izkaltusi kā anoreksijas slimnieka ķermenis? Saskaņā ar pravieša Isaja vārdiem mēs pārāk daudz pūliņu veltām tam, lai sev izgudrotu Dieva surogātus, lietas vai darbības, kas palīdz radīt garīga piepildījuma ilūziju, bet gala rezultātā atstāj tukšā. Patiesās laimes recepte ir atklāt sevī garīgās slāpes, izjust izsalkumu pēc Dieva. Un rīkoties, lai šo izsalkumu piepildītu, pareizāk sakot – ļautu, lai Viņš to piepilda. Mieramtuvu.lv | 
