Čats
English
Niks:
Parole:
Reģistrācija

Palasīsim...  Raksti

Sakrālā mūzika 50 gadus pēc Koncila
23.08.2014 pl. 10:15
Publicējot šo rakstu, vēlamies iepazīstināt lasītājus ar "Ritu kongregācijas" dokumentu par Baznīcas mūziku un dziedāšanu.

Mūzikai un dziedāšanai Baznīcā ir jābūt vienojošajam elementam, kur mācāmies cienīt viens otru un pāri visam – kalpot Dievam. Ir jāmeklē veidi, kas palīdzētu ikvienam iekļauties kopīgā lūgšanā.

Muzikālais mantojums

Sakrālās mūzikas universālais mantojums ietver sevī lielu teoloģisko, liturģisko un pastorālo bagātību, kas kalpo visas Baznīcas labumam. Dažādi mūzikas izteiksmes veidi, kas kalpo liturģijai un Baznīcas sakramentālajai dzīvei, ir skaidra liecība tam, ka cilvēks tiecas pēc garīgiem augstumiem un dziļas iekšējas saiknes ar Dievu. Pateicoties uzticības garam un vienlaikus veselīgai drosmei, mūsdienu Baznīca ir saņēmusi dzīvu un aktuālu muzikālo repertuāru, kurā atspoguļojas tie daudzējādie ceļi, ko kristīgā māksla staigā jau divus tūkstošus gadu. Tā aizvien ir spējīga uz autentisku atjaunotni, kas ved pie jauniem pavērsieniem un kalpo mūsdienu liturģijai.

Tāpat kā attiecībā uz citām iniciatīvām kultūras jomā, arī attiecībā uz koncertiem, jāņem vērā Maģistērija sniegtās skaidrās norādes (sevišķi ”Dievišķā kulta kongregācijas” direktīvas par koncertiem baznīcā). Tiem jābūt garīga rakstura koncertiem, ko nepārprotami varētu pieskaitīt sakrālajai jomai. Šādas iniciatīvas var pat palīdzēt saglabāt tradicionālās sakrālās mūzikas mantojumu, pamudināt uz auglīgu apmaiņu ar civilo sabiedrību un veicināt gan ticīgajos, gan neticīgajos garīgu pacēlumu. Tomēr tas nenozīmē, ka drīkstētu atkāpties no minētajām norādēm un paplašināt šo iniciatīvu apvāršņus.

Mūzikas amatieru formācija hierarhiskajai kalpošanai

Tiem, kuri kalpo svētās liturģijas laukā, ir uzticēta vienreizēja misija visu Kristū kristīto labā. Ikviena formācijas procesa galvenajam mērķim jābūt orientētam uz to, lai parādītu Baznīcas līdzstrādniekiem, kāda ir Baznīcas universālā misija. Tādā veidā katrs no viņiem piedzīvos vēlēšanos iepazīt šo misiju, to iemīlēt un tajā piedalīties, liekot lietā savu izdomu un radošumu, pazemīgi ieguldot savus talantus. Pateicoties savam ieguldījumam, vai tas būtu mazs vai liels, viņi spēs sludināt, ka krustā sistais un augšāmcēlies Jēzus no Nācaretes ir Kungs un Kristus, laika un vēstures Valdnieks.

Mūsdienu mūzikas kultūra

Sakarā ar muzikālo izteiksmes veidu attīstību, jaunajām paaudzēm, sevišķi globalizācijas iespaidā, ir nācies izstrādāt jaunus klausīšanās, līdzdalības un interpretēšanas kritērijus. Baznīca, būdama vienmēr vērīga attiecībā uz cilvēka prieku un ciešanām, ir aicināta izzināt izteiksmes veidus, kas parādās un nemitīgi mainās, lai tādā veidā izplatītu Pestīšanas vēsti vietās un veidos, kas atbilst jaunajam kultūras areopāgam (sal. Benedikts XVI ”Uzruna māksliniekiem”).

Euharistijas, citu sakramentu un Stundu liturģijas svinēšana

Vajadzētu visur no jauna atklāt mūzikas nozīmi un dziļāk novērtēt sakrālo mūziku liturģijas kontekstā. Sakramentu un sakramentāliju svinēšanā kopienā ir paredzētas dziesmas. Liturģijas svinēšanas kontekstā dziesma un mūzika iegūst sakramentālu vērtību, jo abi patiesi veicina dievišķās realitātes, kuras klātbūtni panāk ar liturģisko darbību, tālāknodošanu.

Liturģiskajai mūzikai ir jāatbilst savām specifiskajām prasībām: tai pilnībā jāsaskan ar konkrēto tekstu, jābūt piemērotai liturģiskajam laikam un brīdim, kā arī jābūt saskaņā ar attiecīgā rita žestiem (sv. Jānis Pāvils II, ”Motu Proprio” Rūpēs par sakrālo mūziku simtgadei veltītais hirogrāfs, 5). Tātad muzikālās kompozīcijas mākslinieciskā vērtība ir nepieciešama, bet tomēr tas ir nepietiekošs priekšnoteikums, un rituāla konteksts prasa, lai mākslas darbs būtu konkrēti veidots, ņemot vērā liturģiskās darbības prasības.

Muzikālā kompozīcija

“Uzticības novitātes” kritērijs ir orientieris ikvienam inkulturācijas procesam, lai tādējādi sakrālā mūzika, piedāvājot “jaunu dziesmu”, kļūtu par dzīvas un radošas tradīcijas dzinējspēku. Šajā sakarā ir noderīgi atgādināt, ka „mūzikas piemērošana reģionos, kur ir sava muzikālā tradīcija, sevišķi misiju zemēs, prasīs no ekspertiem īpašu sagatavošanos. Runa ir par to, lai prastu savienot sakrālā nozīmi ar šīm tautām raksturīgajām tradīcijām, to garu un izteiksmes veidiem. Tiem, kuri nodarbojas ar šo darbu, pietiekoši jāpārzina gan liturģija un Baznīcas muzikālā tradīcija, gan arī jāpazīst šo tautu valoda, tautas dziesmas un tradīcijas (Instrukcija ”Musicam Sacram” 61; sal. Vatikāna II koncils ”Sacrosanctum Concilium” 119).

Koris

Kora (“muzikālās kapellas”, “Schola cantorum”, “baznīcas kora”, “vokālā ansambļa”) uzdevums ir „rūpēties par tam paredzēto dažādo skaņdarbu pareizu izpildi un rūpēties par to, lai arī ticīgie aktīvi dziedātu līdzi” (MS 19).

Mūzikas instrumenti

Atļauts „izmantot mūzikas instrumentus, lai pavadītu dziesmu un tā atbalstītu dziedātāju, kā arī atvieglotu un padziļinātu ticīgo piedalīšanos” (MS 64).

Laikraksts "Nāc"