Čats
English
Niks:
Parole:
Reģistrācija

Kas notiek?  Ziņas no Vatikāna

Par citu cilvēku defektiem runāt ar mīlestību, patiesību un pazemību!
12.09.2014 pl. 18:03
„Īsta brālīga aizrādīšana ir sāpīga, jo tā tiek darīta ar mīlestību, patiesību un pazemību. Taču, ja aizrādot jūtam patiku, tas nenāk no Dieva,” teica pāvests šīrīta Svētajā Misē.

Dienas Evaņģēlija lasījumā Jēzus aizrāda tiem, kas saskata skabargu brāļa acī un nepamana baļķi savā acī. Komentējot šo lasījumu, pāvests teica:

„Nedrīkst koriģēt cilvēku bez mīlestības un žēlsirdības. Nedrīkst veikt ķirurģisku iejaukšanos bez anestēzijas: nedrīkst, jo slimnieks nomirs no sāpēm. Un tuvākmīlestība ir kā anestēzija, kas palīdz saņemt dziedināšanu un pieņemt korekciju. Cilvēks tai brīdī ir jāattālina no citiem, un jārunā ar viņu lēnprātīgi, ar mīlestību”.

„Otrkārt,” norādīja pāvests, „ir jārunā ar patiesību: neteikt to, kas nav patiess! Cik daudzreiz mūsu kopienās tiek runāts par otru cilvēku tas, kas nav patiess. Tā ir nomelnošana. Arī tad, ja tas, ko runājam publiski, izrādās patiesība, cilvēkam tas atņem cieņu.” Francisks norādīja, ka aprunāšana ievaino, tā dod pļaukas cilvēka cieņai, tās ir pļaukas cilvēka sirdij. Pāvests atzina, ka tad, ja par mums tiek teikta patiesība, dažreiz to uzklausīt ir grūti, taču, ja tā tiek teikta ar žēlsirdību un mīlestību, to pieņemt ir daudz vieglāk.” Tātad, par citu cilvēku defektiem ir jārunā ar mīlestību.

Treškārt, pāvests aicina aizrādīt ar pazemību: „Ja tev ir jākoriģē neliels defektiņš, atceries, ka tev pašam tādu ir daudz un tie ir vēl lielāki”:

„Brālīga aizrādīšana ir akts, kas tiek veikts, lai dziedinātu visu Baznīcas miesu. Baznīcas audeklā ir izveidojies caurums, kas ir jāaizšuj. Tāpat kā mammas un vecāsmammas šujot un aizlāpot, to dara smalki un uzmanīgi, tāpat ir jāizdara arī brālīgā aizrādīšana. Ja tu nespēj to veikt ar mīlestību, žēlsirdību, patiesību un pazemību, tad tas, ko tu izdarīsi, būs apvainojums, cilvēka sirds ievainojums. Tas, ko tu izdarīsi, būs kārtējā aprunāšana un tu kļūsi akls liekulis, kā to saka Jēzus. „Liekuli, izņem sākumā baļķi no savas acs…” Atzīsti, ka tu esi vēl lielāks grēcinieks nekā tas otrs, bet tev, kā brālim, ir jāpalīdz koriģēt otrs.”

Pāvests ieteica, ka zīme, kas varbūt var palīdzēt, ir rodama tad, ja redzam, ka kaut kas nav tā kā vajag, bet tomēr jūtam iekšēju prieku koriģēt otru personu. Šais gadījumos ir jābūt uzmanīgiem, jo šis prieks nenāk no Kunga:

„Kungā vienmēr ir krusts, grūtības kaut ko paveikt. Kungā vienmēr ir mīlestība, kas mūs pavada ar lēnprātību. Nebūt tiesnesim! Mums, kristiešiem, piemīt kārdinājums rīkoties kā likuma sargiem: iziet no grēka spēles un no žēlastības, it kā mēs būtu eņģeļi… Nē! Un tas ir tas, ko saka Pāvils: „Lai nenotiek tā, ka sludinādams citiem, pats tieku atmests.” Un kristietis, kurš kopienā nepiekopj arī brālīgu aizrādīšanu – mīlestībā, patiesībā un pazemībā, ir atmestais. Viņš nav spējis kļūt par nobriedušu kristieti. Lai Kungs mums palīdz šai brālīgajā kalpošanā, kas ir tik skaista un tik sāpīga, palīdzēt brāļiem un māsām būt labākiem, un lai vienmēr palīdz to darīt ar mīlestību, patiesību un pazemību!”

Radiovaticana.va
Foto: Freedigitalphotos.net/stockimages