Viņi pāvesta priekšā teica viens otram skaidru „jā” vārdu. Daži pāri bija jaunāki par 30 gadiem (jaunākajai līgavai bija 25 gadi), citi jau ap 50 gadus veci (vecākajam līgavainim – 56). Kādas līgavas seju rotāja aizkustinājuma un prieka asaras. Katrs jutās pacilāts, īpaši brīdī, kad dzirdēja no Svētā tēva mutes savu vārdu. Laulība nav fikcija – sacīja Francisks. Tas ir kopīgs ceļš, kas nav viegls, bet ir skaists ceļš. Šajā ceļā vīra uzdevums ir palīdzēt savai sievai pilnveidoties kā sievietei un sievas uzdevums – palīdzēt savam vīram kļūt aizvien vīrišķīgākam.
14. septembrī Baznīca svinēja Svētā krusta pagodināšanas svētkus. Homīlijā pāvests skaidroja šiem svētkiem veltītos Bībeles lasījumus. Savā laikā ebreji tuksnesī kurnēja pret Dievu un Mozu, ar nostaļģiju atceroties tos laikus, kad atradās verdzībā, bet bija paēduši. „Kāpēc tu izvedi mūs no Ēģiptes?” viņi jautāja. „Lai mēs tuksnesī nomirtu? Nav ne maizes, ne ūdens! Mums jau apriebusies šī pārlieku vieglā barība.” Grūtībās izraēliešiem radās kārdinājums pamest iesākto ceļu un griezties atpakaļ. Līdzīgu kārdinājumu mūsdienās piedzīvo laulātie. Nereti viņi vairs nespēj izturēt kopīgā ceļa grūtības, izjūt lielu iekšēju pagurumu, zaudē laulības dzīves garšu. Viņu dzīve kļūst smaga un nepanesama, jo pārtrauc smelt svaigo Laulības sakramenta avota ūdeni.
Turpinājumā pāvests skaidroja, ka, lai kādas grūtības laulātie piedzīvotu, Dievs viņus nepamet vienus. Tiem, kurus sakož mazdūšības un neuzticības kārdinājuma čūskas, Dievs piedāvā „pretindi”. Dievs sūta savu Dēlu, nevis lai šos laulātos tiesātu, bet lai viņus izglābtu. Tas, kurš uzticas Krustā sistajam Jēzum, bagātīgi saņem Dieva žēlsirdību, kas dziedina no grēka nāvīgās indes. Jēzus, kurš svētī un svētdara laulāto savienību, savā mīlestībā ir spējīgs uzturēt viņu mīlestību un atjaunot to, kad cilvēciski liekas, ka tā ir zudusi un izsmelta. Kristus mīlestība var atgriezt laulātajiem prieku turpināt iet kopīgu ceļu. Laulība ir ceļš, pa kuru vīrietis un sieviete iet kopā. Šajā ceļā vīra uzdevums ir palīdzēt savai sievai pilnveidoties kā sievietei un sievas uzdevums – palīdzēt savam vīram kļūt aizvien vīrišķīgākam. Tas ir jūsu uzdevums – uzsvēra Svētais tēvs. Es tevi mīlu un tāpēc palīdzu tev kļūt aizvien sievišķīgākai. Es tevi mīlu, tāpēc palīdzu tev arvien vairāk pilnveidoties kā vīrietim. Tā ir dažādību savstarpējība.
Pāvests piebilda, ka šis kopīgais ceļš nav viegls. Tas nav gluds, nav bez konfliktiem. Pretējā gadījumā, tas nebūtu cilvēciski. Dažreiz ir grūti, rodas nesaskaņas, bet tāda ir dzīve. Strīdi starp laulātajiem ir normāla lieta – viņš atgādināja, vienlaikus kārtējo reizi dodot kādu padomu: „Nekad nenoslēdziet dienu, neizlīguši mieru! Nekad! Pietiek ar mazu žestu. Tā jūs turpināsiet iet uz priekšu”. Francisks piebilda, ka laulība ir dzīvības simbols. Tas ir Kristus un Viņa Baznīcas mīlestības sakraments. Laulāto mīlestības garantija ir Kristus krusts. „Novēlu jums visiem skaistu šo ceļu, auglīgu ceļu,” teica Svētais tēvs. „Lai mīlestība aug! Vēlu jums laimi. Krusti būs, tie būs, bet Kungs vienmēr būs klātesošs un palīdzēs jums iet uz priekšu. Lai Kungs jūs svētī!”. Radiovaticana.va
Foto: News.va | 
