Čats
English
Niks:
Parole:
Reģistrācija

Palasīsim...  Vēstījumi

Viņa Māte glabāja visus vārdus savā sirdī (Lk 2,52)
29.11.2014 pl. 20:48
Liepājas diecēzes bīskapa Viktora Stulpina vēstījums Adventa laikā.

Advents – jauna Baznīcas gada sākums. Pāvests Francisks šo gadu, saistībā ar 500. svētās Avilas Terēzes dzimšanas dienu, ir izsludinājis par Konsekrētās (Dievam veltītās) dzīves gadu. Tā ir iespēja ikvienam, kas sevi pilnībā veltījis kalpošanai Dievam, atcerēties pirmo mīlestības atbildi, kad sadzirdēja Dieva aicinājumu. Ne tikai atcerēties, bet arī to izdzīvot no jauna, gūt pamudinājumu un iedrošinājumu aizvien uzticīgāk sekot Tam, kuram atdota dzīve.

Advents ir žēlastības laiks arī mums, kad iespējams no jauna pārdomāt un atcerēties mūsu pirmo mīlestības sastapšanos ar Dievu. Tas pats Dievs, kurš pirms diviem tūkstošiem gadu izlēja savu žēlastību pār Mariju, Jāzepu un vēl daudziem citiem, šajā laikā vēlas to izliet arī pār mums. Jo garīgi atvērtāki esam, jo vieglāk mums ir atpazīt šo žēlastību. To varam piedzīvot tad, kad piedalāmies Sv. Misē, lūdzamies mājās, kā arī tad, kad sarunājamies ar bērniem, tuviniekiem un draugiem, kad ejam uz darbu vai vienkārši pastaigājamies. Tas var notikt ik mirkli. Svarīgi, lai mēs šos mirkļus atpazītu un pieņemtu kā Dieva dāvanu. Tas labi saskatāms Marijas dzīvē.

Stādīsimies priekšā visiem pazīstamu ainu no Svētajiem Rakstiem: Marija un Jāzeps ir pazaudējuši Jēzu Jeruzalemes svētnīcā (sal. Lk 2,41–52). Pēc trim ilgām meklēšanas dienām viņi atrada Jēzu sēžam svētnīcā, kur Viņš sarunājās ar cienījamiem Izraēļa mācītājiem. „Dēls – teica Marija – kāpēc Tu mums tā darīji? Lūk, Tavs tēvs un es ar sāpēm Tevi meklējām”. Jēzus atbildēja: „Kāpēc jūs mani meklējāt? Vai jūs nezinājāt, ka man jādarbojas tanīs lietās, kas ir Mana Tēva?” (Lk 2,48–49). Toreiz Marija pilnībā neizprata šos vārdus, bet uzticīgi tos glabāja savā sirdī.

Daudzas mammas pēc šādas atbildes varētu teikt: „Negribu neko dzirdēt, sēdies mašīnā un braucam mājās!” Vai arī: „Es vienkārši nevaru noticēt, ka tu kaut ko tādu izdarīji. Tavs tēvs ir pazaudējis trīs darba dienu algu, es tagad negribētu būt tavā vietā, puis!”. Ja Marija reaģētu līdzīgi, tad būtu zaudējusi iespēju saņemt žēlastību, kura Viņai tika dāvāta pēc šī notikuma.

Marija noteikti bija uztraukusies, jo uz trim dienām bija pazudis Viņas Dēls, tomēr nesadusmojās. Viņa neļāva bailēm savā sirdī ņemt virsroku pār paļāvību uz Dievu. Brīdī, kad Jēzus teica – „Man jādarbojas tanīs lietās, kas ir mana Tēva!” – viņa saprata, ka notiek kaut kas īpašs, tādēļ tajā pašā brīdī visu dzirdēto sāka klusībā pārdomāt savā sirdī. Viņa sajuta, ka tas ir žēlastības brīdis, kurā Jēzus viņiem abiem ar Jāzepu atklāj kaut ko vairāk par Sevi pašu. Tādēļ Marija šo notikumu paturēja sirdī un pārdomāja.

Visa Marijas gudrība, kas atklājas Svētajos Rakstos, ir auglis viņas atvērtībai uz Dieva žēlastības darbību. Marija nepieļāva, ka jebkas varētu kavēt viņu atvērties šai žēlastībai. Vai mēs apzināmies, ka varam tikt žēlastības piepildīti? Tā ir patiesība! Dievs ir ne tikai žēlsirdīgs pret mums, bet arī dāsns, izlejot pār mums savu žēlastību. Viņš gaida mūsu atvērtību. Kā būt atvērtam uz Dieva žēlastību? Vispirms ir nepieciešams laiks, tad klusums un labie darbi.

Laiks – ne tikai četras Adventa nedēļas, bet laiks ikdienā, laiks Dievam. Dzīves steiga ir liela, mēs skrienam, bet vai dzīvojam? Dievs dāvā žēlastības laiku, lai to izdzīvotu ar Viņu un Viņā. Gribu aicināt Adventā, sevišķi ģimenēs, veltīt laiku kopīgai garīgās dzīves kopšanai caur Svēto Rakstu kopīgu lasīšanu, ticības patiesību atkārtošanu, lūgšanu. Ja veltīsim laiku Kristum, tad dzims un atdzims prieks (sal. ”Evangelii gaudium” 1).

Klusums. Trokšņainajā ikdienā daudzi vēl aizbāž ausis ar skaņu radītājiem. Mēs klausāmies, bet vai sirds dzird? Dievs uzrunā cilvēku sirds klusumā, taču, lai to iegūtu, ir nepieciešams apklust arī ārēji. Otrais aicinājums Adventa laikam – biežāk izslēgt mūsu mājās televizorus, radioaparātus un citus skaņas radītājus, lai iegūtu laiku Dievam un ļautu Viņam mūs uzrunāt sirds klusumā.

Labie darbi. „Ja gribam dzīvot ar cieņu un piepildīti, mums nav citas iespējas kā iepazīt citus un censties viņiem darīt labu.” (”Evangelii gaudium” 9) Advents un Ziemassvētki ir laiks, kad atklājas mūsu sirds labestība, taču tas nedrīkst palikt par akciju kāda konkrēta notikuma ietvaros. Mīlam, bet vai patiesi mīlam? Mīlestībai jāparādās labajos darbos – ne lielos, pompozos, bet pāri visam mazajās lietās, kurās Dievs var darīt savus lielos darbus. Trešais aicinājums – mācīsimies darīt daudz mazus labus darbus un to, ko labu būsim iemācījušies, neatstāsim tikai uz svētku laiku, bet praktizēsim arī ikdienā, kad šķiet – tam nav īpaša iemesla.

Tad mēs kļūsim par pilnīgiem cilvēkiem, ja pārsniegsim savu cilvēciskumu, ja ļausim Dievam mūs pacelt pāri mums pašiem, lai tā mēs sasniegtu savu vispatiesāko būtību (sal. ”Evangelii gaudium” 8).

Novēlu visiem patiesi svētīgu, klusu, labiem darbiem piepildītu Adventu! Veltīsim vairāk laika paši sev, saviem tuvākajiem un galvenais – Dievam!

Katedrāle.lv