Čats
English
Niks:
Parole:
Reģistrācija

Palasīsim...  Mieram tuvu

Svētais Gars dod spēku cīņās pret kārdinājumiem
11.01.2015 pl. 08:04

Priesteris Modris Lācis

 Kunga Jēzus kristīšanas svētki. Priestera komentārs (11.01.2015)

Cik daudz spēka mēs drīkstam izrādīt? Vai tik, cik mums ir? Vai kādreiz drīkst izlikties, ka man ir vairāk spēka? Vai drīkstu iedrošināt vājo – arī tad, ja darbs, ko viņš uzsācis, ir utopija?

Isaja “Cietējs kalps” ir jebkurš taisnīgais cietējs. Precīzāk būtu teikt: taisnīgais, kurš cieš netaisnību vai netaisnīgi cieš. Mēs, kristieši, viņā saskatām Jēzu. Gandrīz – vienīgais svētais, vienīgais bez grēka, un tieši Viņam jācieš. No otras puses – Viņš ir arī Dievs. Kāpēc Viņš necīnās par taisnību? Kāpēc neaizstāv sevi? Tomēr Viņš aizstāv apspiestos un cietējus. Viņš cīnās par taisnību, tikai citādāk, nekā mēs to būtu vēlējušies.

Daudzi Jēzū saskata pacifistu. Vai Viņš ir konsekvents pacifists? Atbildi Viņš dod citviet: “Ja mana Valstība būtu no šīs pasaules...” (Jņ 18, 36) Dieva visvarenība paliek apslēpta. Tā sevi neizrāda. Mēs to labprāt gribētu redzēt uzreiz, tagad un pilnībā. Kāpēc Jēzus kavējas? Kāpēc Viņa atbildes nav zibenīgas, kā tas Dievam pienāktos – vismaz pēc mūsu domām? Ir kāda gudrība neizrādīt savu spēku. Austrumu cīņu mācekļiem jāapsola, ka viņi savu mākslu ārpus treniņiem un sacensībām izrādīs tikai galējas nepieciešamības gadījumā. Viņi drīkst aizstāvēt vājāko, taču nedrīkst sev pakļaut citus.

Bet kā mēs noskaidrojam, kurš ir stiprāks? Vai tas, kuram vairāk muskuļu? Šādās cīņās arvien izrādās, ka uzvaru nenes tikai spēks. Liela nozīme ir godīgam nodomam un pacietībai, savaldībai, izturībai, veiklībai, viltībai. Vai tā būtu kāda “godīgā viltība”? Tajā ietilpst stratēģija un taktika, tālredzība un gudrība. Jēzus savu spēku neizrāda bez vajadzības. Aizlauztā niedre un tikko kvēlojošā dakts ir vien simboli, lai mums atklātu, ka mēs paši tiekam atstāti dzīvībā tikai Dieva žēlsirdības dēļ. Taču šī apziņa mums var būt arī liels pārbaudījums. Ja Dievs nesoda uzreiz, kā tad mēs varam zināt, ka grēkojam? Ja piesitam Viņu krustā, kā varam zināt, ka Viņš bija Dieva Dēls? Svētais Jānis Kristītājs apgalvo, ka viņš krista ar ūdeni, bet nākšot kāds, kurš kristīs Svētajā Garā. Arī mēs, kristīti Dieva – Tēva, Dēla un Svētā Gara – vārdā, esam saņēmuši Svēto Garu. Viņš dod spēku cīņās pret kārdinājumiem. Grēks ir mūsu galvenais ienaidnieks.

Nepretošanās krustam pamatojumu rod augšāmcelšanās rītā. Īstā uzvara ir tad. Varbūt arī mūs sit krustā. Ne tik sāpīgi kā Jēzu. Bet varbūt arī mums ne vienmēr jāpretojas? Uzvara taču būs augšāmceļoties? Apustulis Pāvils raksta par to, kurš pasludina mieru caur Jēzu Kristu. Arī tad, ja mūs iznīcina fiziski, mēs vēl neesam zaudējuši. Tāpat kā Jēzus pēc kristīšanas izkāpj no Jordānas, bet augšāmcelšanās rītā – iziet no kapa, arī mēs, kas esam kristīti Svētajā Garā, ja vien paliksim uzticīgi Dievam, augšāmcelsimies Debesu valstībai.

Mieramtuvu.lv