Čats
English
Niks:
Parole:
Reģistrācija

Kas notiek?  Pasaulē

Kardināls B. Stella: "Garīgie paaicinājumi ir visas Dieva tautas atbildība"
30.01.2015 pl. 21:04
„Priesteri ir kā lidmašīnas. Tās ievērojam tikai tad, kad tās nokrīt, kamēr lielākā daļa lido, nepiesaistot sev nekādu uzmanību,” ar šādu salīdzinājumu pāvests Francisks kādreiz runāja par priesteriem.

Šo pašu salīdzinājumu izmanto Klēra kongregācijas prefekts Benjamino Stella (attēlā).

Intervijā avīzei L’Osservatore Romano viņš pastāstīja par pēdējā laika notikumiem Kubā un par priesteru identitāti šai zemē un visā pasaulē.

Kardināls Stella no 1992. līdz 1999. gadam Kubā veica apustuliskā nuncija pienākumus. Tas bija laiks pirms un pēc pāvesta Jāņa Pāvila II vizītes. Kardināls stāsta, ka toreiz pozitīvas attīstības apstākļi nebija tik pamanāmi kā šodien, taču ar lielu pacietību, diskrētumu, cieņu un cerību tie tika veidoti. Tie bija nelieli soļi, kad nebija iespējams skriet. Benjamino Stella augstu novērtē atbalstu, ko saņēmis no Havannas arhibīskapa, kardināla Džeima Lukas Ortegas i Alamino, kā arī no priesteriem. Viņi ir dzīvojuši līdzi tautas vēsturei, bijuši kā vecākie brāļi, kas iedvesmo un dod padomu smagās situācijās.

Vai embargo politikas beigas spēs veicināt sociālo, pilsonisko un reliģisko progresu Kubā? Kardināls Stella saka, ka šis ir ļoti komplicēts temats. Embargo ir radījis lielu barjeru gan pārvietošanās ziņā, gan cilvēciskajās un sociālajās attiecībās starp abām valstīm – Kubu un ASV. Normālu komerciālu attiecību attīstību spēcīgi ietekmē nesapratne un neuzticība. Diplomātisko attiecību perspektīva nozīmē, ka pastāv gatavība runāt, veikt dialogu un augt savstarpējas uzticēšanās garā.

Ko dara Klēra kongregācija, sastopoties ar daudzo priesteru drāmu, kas dažādās pasaules valstīs ar dzīvību maksā par evaņģēlisko liecību? Kongregācijas prefekts apliecina, ka tai nav tiešas institucionālas kompetences attiecībā uz šīm dramatiskajām situācijām, tomēr ik dienas dikastērijs ir blakus priesteriem, kas nonākuši grūtībās, tos atbalsta ar lielu taisnības izjūtu un sapratni par cilvēcisko vājumu.

„Cenšamies pavadīt bīskapus viņu pastorālajā atbildībā, kā arī priesterus, liekot uzsvaru uz pastāvīgu formāciju, garīgo aprūpi un atpūtas nepieciešamību,” stāsta Klēra kongregācijas vadītājs. Intervijā viņš pieskaras arī sekularizācijas ietekmei uz priesteriskajiem paaicinājumiem, atgādinot, ka no vienas puses notiek attālināšanās no kristīgās dzīves, bet tai pašā laikā tieši šajā pamestībā sirdī dzimst daudzas garīgas vajadzības. Dievs, kurš „pazūd” no redzamās, publiskās dzīves, sekularizētajās sabiedrībās vairāk runā uz sirdi un ļauj sevi atrast tiem, kas Viņu meklē. Sekularizācija ir radījusi vientulību, vājumu, izolētību, tumsu, taču šo cilvēcisko pieredžu vidū Dievs ienāk ar savu klātbūtni. Priesteris ir aicināts būt par pavadoni un atbalstu, par nelielu lāpu, kas šai noskumušajā sabiedrībā ir vajadzīga vairāk nekā jebkad agrāk.

Kardināls Stella atgādina, ka garīgie paaicinājumi ir visas Dieva tautas atbildība. Baznīcu ir pazemojuši skandāli, taču tie nedrīkst to vājināt garīgajā un lūgšanas darbā, kļūdu labošanā un sevis dāvāšanā citiem.

Kas attiecas uz semināristiem, Klēra kongregācijas prefekts iesaka vairāk rūpēties par viņu cilvēciskajiem aspektiem, lai mūsdienu jauniešiem tipiskie ievainojumi un trauslums nenogalina priestera dzīvi. Ja seminārists jūt, ka nespēs atbildēt šim īpaši prasīgajam aicinājumam, tad viņam ir jāatceras, ka var kļūt par teicamu laju un strādāt Baznīcas kopienas labā, sniedzot liecību skolās, darbā, sabiedriskajā dzīvē, ģimenē. Ir vajadzīgi ne tikai priesteri, bet arī laji, kas apzinās savu kristīgo identitāti un to korekti apliecina ikdienas dzīves vidē.

Radiovaticana.va