Dzirdot šādu Kunga apsolījumu, varam domāt, ka ikvienam pietiek gudrības, lai pagodinātu savu Radītāju ar tikumīgu dzīvi tā, lai bez sarežģījumiem iemantotu laimīgu mūžību Dieva valstībā. Tā jau arī būtu, ja vien mēs visi gribētu būt “labas gribas cilvēki”, kā to aicina eņģeļi Betlēmē, piedāvājot mums to laimi, kas ir Dieva miers dvēselē. Turpretī, ja kāds negrib būt labas gribas cilvēks un ir atļāvis lepnības dēmonam saindēt savu prātu, tad viņš savā intelektā vienmēr atradīs pietiekami daudz spēcīgu argumentu, lai noslāpētu un apklusinātu sirdsapziņas balsi, ar kuras starpniecību Svētais Gars cenšas cilvēku uzrunāt.
Dievs, radi manī skaidru sirdi, un atjauno manī stingru garu! (Ps 51, 12) Ar šiem psalma vārdiem mēs lūdzamies šajā Gavēņa svētdienā, kad esam jau tuvu mūsu Kunga Jēzus ciešanu, nāves un augšāmcelšanās dienu atcerei. Jēzus šīsdienas Evaņģēlija lasījumā savu mokošo nāvi pie krusta nosauc par pagodinājumu. Grūti mums to saprast, bet Pestītājs mums rāda piemēru, kā nākas iekarot Debesu valstību. Kopā ar savu Vissvēto Māti Jaunavu Mariju un tiem, kuri Viņu mīl, Jēzus iet Krusta ceļu. Viņš mums māca saprast un uzlūkot ciešanas kā šīs pasaules dzīves normu. Ja būtu kāds pareizāks un labāks ceļš uz Debesīm, tad Jēzus katrā ziņā mums to atklātu un neslēptu. Svētā Roze no Limas (Peru, 1586–1617) ir rakstījusi: “Jēzus man sacīja: “Lai visi ļaudis zina un iegaumē, ka žēlastība tiek dota pēc ciešanu pārbaudījumiem. Žēlastības kalna virsotni var sasniegt, tikai nesot spaidu nastu. Dieva žēlastības dāvanu mērs aug proporcionāli ciešanu daudzumam. Krusts ir vienīgās kāpnes, pa kurām var nonākt Paradīzē. Lai neviens nemaldās, un lai saprot, ka ceļu uz Debesu valstību var atrast, tikai pieņemot savu krustu.””
Kad mums gadās nelaime saskarties ar grēku, tad īsteni saprotam, cik ļoti mums vajadzīgs Glābējs, mūsu Pestītājs Jēzus Kristus. Neizsakāmi lielu postu sātans ienes mūsu dzīvē caur grēku. Grēks – tā ir “eksistenciāla katastrofa”! Grēks pasaulē ir radījis sviedru jūru, asaru jūru un asins jūru. Redzot, cik ļoti nepatīkami nāve sabojā miesu, mēs tajā kā simbolā redzam to, cik ļoti grēks sabojā visas radības karalieni – cilvēka dvēseli. Fiziskās miesas nāve ir tikai nieka simbols tai nāvei, kādā grēks uz mūžīgiem laikiem iegrūž dvēseli, pazudinot to elles tumsībā. “Kāda dzīve, tāda nāve; kāda nāve, tāda mūžība,” ir teicis svētais Augustīns. Dievs mūs aicina un ir sagatavojis mums vietu savā mūžīgās gaismas Karaļvalstī. Jēzus nomira nevis no asins zaudēšanas, nevis no pārcilvēciskajām ciešanām, bet no mīlestības pret Tēvu un pret mums. Tik ļoti Viņš savā dievišķajā mīlestībā ilgojas mūs visus izglābt! Lūgsimies kopā ar svēto Terēzi no Bērna Jēzus: “Jēzu, dāvā man žēlastību kaut divas minūtes pirms fiziskās nāves iestāšanās nebaidīties nomirt no mīlestības!”
Jēzus, gatavojoties savai nāvei pie krusta, šodien Evaņģēlijā saka: “Tēvs, pagodini savu vārdu!” Viņš nelūdz Tēvam: “Izglāb mani no šīs stundas!” Jo šīs stundas dēļ taču Viņš ir atnācis – tādēļ pasaulē piedzimis, lai ar savu dzīvības upuri apliecinātu Tēvam visaugstāko mīlestību visas cilvēces vārdā. Par Tēva godu un mūsu dvēseļu glābšanu Jēzus rūpējas vairāk nekā par savu dzīvību. Pēdējo vakariņu laikā Viņš saka: “Lai pasaule zinātu, ka Es mīlu Tēvu…” – tādēļ Viņš dodas nāvē. Arī Ģetzemanes dārzā lūdzoties, Viņš saka: “Tēvs, ja iespējams, tad lai šis biķeris iet man garām!” Jēzus nebūt nelūdz to, lai tiktu saudzēta Viņa dzīvība. Jēzus lūdz, lai Tēvs darītu tā, ka pēc šī drausmīgā Lielās piektdienas upura vairs neviens cilvēks nenonāktu mūžīgās pazušanas ellē. Bet tas nav iespējams tādēļ, ka cilvēkam nekad netiks atņemta brīvā griba. Tie, kas izvēlas pazušanas ceļu, ir Jēzus visrūgtākais biķeris. Par viņiem Jēzus mīlestība cieš asins sviedros. Tik grūti Viņam ir samierināties ar to, ka cilvēkbērni atdod sevi sātanam.
Jēzus mums saka: “Kas mīl savu dzīvību šajā pasaulē, tas to pazaudēs, bet, kas upurē savu dzīvību, tas to saglabās mūžīgai dzīvei.” (Jņ 12, 29) Varonība nav tikai drosme nomirt mocekļa nāvē – visa kristīgās dzīves ikdiena ir kā varoņdarbs, tādēļ ka tā ir nemitīga cīņa pret pasaulīgā liberālisma garu, pret savas miesas kārībām un ļaunā gara kārdinājumiem. Nāve arī nav viennozīmīgi uzskatāma par ļaunumu, jāteic, ka tā pat ir nepieciešamība, jo, lai mēs varētu augšāmcelties mūžīgajai dzīvei, ir taču vispirms jānomirst.
Bieži mēs mēdzam sūdzēties par savu grūto likteni. Bet patiesībā nevienam no mums dzīve nav tik grūta, kāda tā bija Jēzum. Viņš ir Atpestītājs un tādēļ visu mūžu savā dvēselē un miesā nemitīgi juta mūsu izpirkšanas maksas nospiedošo smagumu. No dzimšanas līdz pat nāvei Jēzus aizvien sastapās ar neticīgo cilvēku naidīgumu. Bet nomirstot Jēzus nebija zaudētājs. Zaudētāji bija tie, kas Viņu nonāvēja, jo viņi sev laupīja Mīlestības klātbūtni. Viņi palika bez Mīlestības. Un tieši tā jau ir elle.
Šīszemes dzīve nav pašmērķis, bet līdzeklis bezgalīgās dzīvības un mūžīgās mīlestības iemantošanai. Ja sekojam Jēzum, tad par savas dzīvības saglabāšanu mums vajadzētu satraukties vien tik lielā mērā, kā satraucas putni tajā brīdī, kad debesis pārklāj melni mākoņi. Putni nepārtrauc savas dziesmas, nezaudē “optimismu” un pamāca mūs, atgādinot, ka aiz melnajiem mākoņiem vienmēr ir dzidras debesis. Mākoņi ir īslaicīga parādība, debesis – pastāvīga īstenība. Un, kā vējš savā laikā attīra debesis no baisajiem mākoņiem, tā arī Dieva griba novērš briesmas un kliedē mūsu pārbaudījumu tumsu. Jēzus tikai gaida mūsu paļāvību un uzticēšanos Viņam.
Mūs glābj arī paklausība Jēzus Vissvētās Mātes aicinājumiem: ”Mīļie bērni! Lūdzieties, lūdzieties, lūdzieties nemitīgi par šo haosā novesto pasauli! Cik daudz nevērtīga ir jūsu sirdī... Šķīstiet un attīriet savu sirdi ar gavēni un lūgšanu! Bez lūgšanas jums nebūs nedz prieka, nedz miera, nedz nākotnes. Atjaunojiet kopīgu lūgšanu savā ģimenē! Kopā ar Jēzu jūs nebūsiet nomaldījušies un pat visbiezākajā tumsā atradīsiet ceļu.”
Ak, nekurnēsim jel par grūtībām, bet lūgsimies: “Mūžīgais Tēvs, mēs upurējam Tev Tava mīļā Dēla, mūsu Kunga Jēzus Kristus Miesu un Asinis, Dvēseli un Dievišķību kā gandarījumu par mūsu un visas pasaules grēkiem. Jēzus sāpīgo ciešanu dēļ, Debesu Tēvs, esi žēlsirdīgs mums un visai pasaulei!” Mieramtuvu.lv |
