Čats
English
Niks:
Parole:
Reģistrācija

Kas notiek?  Ziņas no Vatikāna

Tur, kur nav žēlsirdības, nav taisnības
24.03.2015 pl. 08:19
„Tur, kur nav žēlsirdības, nav taisnības, un šodien Dieva tauta daudzreiz cieš no tiesāšanas bez žēlsirdības,” atzīmēja pāvests pirmdienas rīta Svētajā Misē.

Komentējot Svēto Rakstu lasījumus, Francisks runāja par trim sievietēm un trim tiesnešiem. Viena no sievietēm, Zuzanna, bija nevainīga, otra grēciniece un laulības pārkāpēja, trešā nabadzīga atraitne. Daži Baznīcas tēvi šais trīs sievietēs ir saskatījuši Baznīcas alegoriskus tēlus – Svēto Baznīcu, Baznīcu grēcinieci un nabadzīgo Baznīcu.

Raksturojot, savukārt, tiesnešus, pāvests teica, ka tie ir ļauni un korumpēti. Tie ir Rakstu zinātāji un farizeji, kuru spriedums laulības pārkāpēju noved pie Jēzus. „Viņu sirds bija sarūsējusi nocietinātības dēļ. Viņi jutās šķīsti, jo ievēroja „likuma burtu”.

Ja likums tā saka, tad tā ir jādara: „Taču viņi nebija svēti, viņi bija korumpēti, jo ar šāda veida stingrību var dzīvot vienīgi dubultu dzīvi, un tie, kas šīs sievietes nosodīja, vēlāk slepeni gāja tās uzmeklēt, lai ar viņām izklaidētos. Stingrie, kā tos apzīmēja Jēzus, ir liekuļi. Viņi dzīvo dubultu dzīvi. Tie ir tie, kuri tiesā. Padomāsim par Baznīcu – visas trīs sievietes ir Baznīcas alegoriskie tēli. Tie, kas ar stingrību nosoda Baznīcu, piekopj divkāršu dzīvesveidu. Stingrības dēļ nav iespējams pat elpot.”

Pāvests pievērsa uzmanību diviem tautas vecākajiem, kuri atriebjas Zuzannai par to, ka tā nav ļāvusi sevi pavedināt. Francisks šos vecākos nosauca par netikumīgiem, kurus bija samaitājis izvirtības grēks. Šis izvirtības grēks ar gadiem bija kļuvis vēl spēcīgāks un ļaunāks.

Kā pēdējo pāvests minēja tiesnesi, kura priekšā lūdzās nabaga atraitne. „Šis tiesnesis nebaidījās Dieva un ne vienu neievēroja. Viņam nekas nerūpēja, rūpēja tikai viņš pats. Viņš bija afērists, tiesnesis, kurš savu amatu izmantoja darījumu veikšanai,” Evaņģēlijā izmantoto tēlu raksturoja pāvests. Šo tiesnesi bija samaitājusi nauda, prestižs. Francisks norādīja, ka šie tiesneši – afērists, izvirtušie un stingrie nezināja vienu vārdu – viņi nezināja, ko nozīmē „žēlsirdība”.

„Korumpētība tos attālināja no izpratnes par žēlsirdību. Un Svētie Raksti saka, ka žēlsirdībā rodams taisnīgs spriedums. Trīs sievietes – svētā, grēciniece un nabadzīgā atraitne – trīs Baznīcas alegoriskās figūras, cieš no žēlsirdības trūkuma. Arī šodien Dieva tauta sastopoties ar šiem tiesnešiem, cieš no tiesāšanas bez žēlsirdības gan civilajā, gan ekleziālajā vidē. Tur, kur nav žēlsirdības, nav taisnības. Kad Dieva tauta labprātīgi vēlas lūgt piedošanu, tad cik reizes, cik daudzas reizes tai ir jāsastopas ar kādu no šiem”.

Pāvests piebilda, ka tautai ir jāsastopas ar izvirtuļiem, kuri ir spējīgi to izmantot, un tas ir viens no vissmagākajiem grēkiem. Tai ir jāsastopas ar afēristiem, kuri dvēselei neļauj piekļūt gaisam, tie aizšķērso cerību. Tautai ir jāsastopas ar stingrajiem, kuri grēku nožēlotājos soda to, ko paši slēpj savā dvēselē. Francisks to visu nosauca par „žēlsirdības trūkumu”. Homīlijas noslēgumā Svētais tēvs sacīja:

„Vēlos tikai atgādināt vienu no visskaistākajām frāzēm Evaņģēlijā, kas mani ļoti aizkustina: „Vai neviens tevi nepazudināja? – Nē, Kungs, neviens. – Arī es tevi netiesāju.” „Arī es tevi netiesāju” ir viena no visskaistākajām frāzēm, jo tā ir pilna žēlsirdības”.

Radiovaticana.va