Čats
English
Niks:
Parole:
Reģistrācija

Palasīsim...  Raksti

Publicēta Žēlsirdības gadam veltītā pāvesta bulla
12.04.2015 pl. 15:37
Sestdien, 11. aprīlī, Dieva Žēlsirdības svētku priekšvakarā, tika publicēta pāvesta Franciska bulla „Misericordiae Vultus” (Žēlsirdības vaigs), ar kuru tiek izsludināts Žēlsirdības jubilejas gads.

Dokumentā Svētais tēvs paskaidro šīs iniciatīvas iemeslus un sniedz vadlīnijas jubilejas gada labākai izdzīvošanai. Jau 13. martā, Svētā Pētera bazilikā notiekošās gandarīšanas liturģijas laikā, pāvests darīja zināmu savu lēmumu izsludināt Dieva žēlsirdībai veltītu jubilejas gadu. Tas sāksies 2015. gada 8. decembrī, Bezvainīgās Ieņemšanas svētkos, ar Svēto Durvju atvēršanu, un noslēgsies 2016. gada 20. novembrī, Kristus Karaļa svētkos.

Bullu „Misericordiae Vultus”, kas sastāv no 25 paragrāfiem, var iedalīt trīs daļās. „Pirmajā daļā” Francisks padziļināti pievēršas „žēlsirdības” jēdzienam, „otrajā” sniedz vairākus praktiskus ieteikumus jubilejas gada svinēšanai, bet „trešajā” daļā tiek ietverti daži aicinājumi. Aptuveni 13 lappušu garā dokumenta noslēgumā Svētais tēvs pievēršas Marijai, kura ir visspožākā Dieva žēlsirdības lieciniece. 11. aprīļa Vesperu dievkalpojuma laikā paredzēta bullas kopiju pasniegšana dažādiem Baznīcu pārstāvjiem no visas pasaules, kā arī atsevišķu šī dokumenta fragmentu lasīšana.

Minētā dokumenta pirmajā daļā Francisks pievēršas „žēlsirdības” jēdzienam. Vispirms viņš paskaidro, ka Svētā Pētera bazilikas Svētās Durvis tiks atvērtas 8. decembrī divu iemeslu dēļ. Pirmkārt tādēļ, ka šajā dienā Baznīca svin Vissvētākās Jaunavas Marijas Bezvainīgās ieņemšanas svētkus. Dievs gribēja, lai Marija būtu „svēta un bezvainīga mīlestībā”, lai tādā veidā „nepamestu cilvēci vienu”, mētājamies pa ļaunuma vētras saceltajiem viļņiem. Otrkārt, 8. decembrī aprit 50 gadi kopš noslēdzās Vatikāna II koncils, kas nojauca mūrus, kuros Baznīca bija ieslēgusies, un pavēra jaunus Evaņģēlija sludināšanas ceļus, izmantojot – kā sacīja Jānis XXIII – „žēlsirdības zāles”. Dievišķā žēlsirdība nav abstrakts jēdziens. Tā ir realitāte, ko esam aicināti atklāt un apbrīnot. Žēlsirdība visā savā spožumā atspīd Kristus vaigā – norāda Francisks.

Bullā Francisks norāda, ka 13. decembrī, Adventa trešajā svētdienā, tiks atvērtas Svētā Jāņa Laterāna bazilikas, kas ir Romas katedrāle, Svētās Durvis. Pēc tam tiks atvērtas arī citu baziliku Svētās Durvis. Bez tam pāvests nosaka, ka katrā vietējā Baznīcā un arī tās sanktuārijos visa Svētā gada garumā jābūt atvērtām līdzīgām Žēlsirdības durvīm, lai tādējādi jubilejas gads tiktu svinēts arī vietējā līmenī kā „vienotības zīme ar visu Baznīcu”.

Svētais tēvs skaidro, ka žēlsirdība ir ceļš, kas vieno Dievu un cilvēku. Tā ļauj apzināties, ka esam mīlēti, un atver mūsu sirdi cerībai, ka tiksim mīlēti uz mūžiem. Žēlsirdība ir mūsu dzīves ideāls un kritērijs tam, vai mūsu ticības liecība būs citiem ticama. Bullā pāvests sniedz daudzas jēdziena „žēlsirdība” definīcijas, atgādinot, ka tā nav vājuma zīme, bet, gluži pretēji, Dieva visvarenības īpašība. Dieva žēlsirdība ir mūžīga – saka Francisks. Tā pilnībā atklājas Jēzus personā, kurš ir nekas cits kā Mīlestība, kas sevi nesavtīgi dāvā mūsu labā. Šajā kontekstā dokumentā tiek atgādināts, ka žēlsirdība ir ne tikai Dieva īpašība, bet arī kritērijs, pēc kura var noteikt, kuri ir patiesie Debesu Tēva bērni. Visi kristieši ir aicināti būt žēlsirdīgi un piedot citiem pāri darījumus. Piedot nav viegli, bet tikai tā varam iemantot sirdsmieru un dzīvot laimīgi. Visai Baznīcai jābūt žēlsirdīgai, jo no tā būs atkarīga ticamība tam, ko tā sludina. Baznīcai ar prieku jāsludina piedošana, jo tas ir spēks, kas pieceļ mūs jaunai dzīvei un piepilda ar drosmi, lai varētu raudzīties nākotnē ar cerības pilnu skatienu. „Tur, kur ir Baznīca”, raksta pāvests, „tur jāparādās arī Tēva žēlsirdībai” un lai „visur, kur ir kristieši, katrs var atrast žēlsirdības oāzi”. Bullas pirmā daļa noslēdzas ar jubilejas gada moto atgādinājumu. Tas ir: „Žēlsirdīgi kā Tēvs” (sal. Lk 6, 36). Šajā moto ir ietverta kristieša dzīves programma, kas ir gan prasīga, gan arī reizē ir patiesā prieka un miera avots. Lai sekotu šai programmai, ticīgajam jāklausās Dieva Vārds.

Bullas „Misericordiae Vultus” otrajā daļā pāvests skaidro, kā labāk izdzīvot gaidāmo jubilejas gadu. Pirmkārt, viņš aicina veikt svētceļojumu. Tā būs zīme, ka arī žēlsirdība ir mērķis, pēc kura esam aicināti tiekties ar zināmām pūlēm un upurgatavību. Otrkārt, Francisks prasa, lai mēs nevis tiesātu citus, bet piedotu un dotu, turoties pa gabalu no „mēles trīšanas”, skaudības un nenovīdības. Tā vietā esam aicināti saskatīt visu labo, kas ir otrā cilvēkā, un kļūt par piedošanas kanāliem. Treškārt, Svētais tēvs mudina ticīgos atvērt sirdi eksistences perifērijām, nesot mierinājumu un žēlsirdību, un izrādot solidaritāti un rūpes pret tiem, kuri šodien dzīvo trūkumā un cieš, kuriem ir atņemta personas cieņa. „Lai viņu sauciens kļūst par mūsējo”, novēl pāvests, „un lai mēs visi kopā salauztu vienaldzības barjeru” un izskaustu liekulību un egoismu. Ceturtkārt, Francisks aicina ar prieku veikt žēlsirdības darbus, lai atmodinātu savas gulošās sirdsapziņas un saskatītu nabadzības postu, jo savas dzīves novakarē tiksim tiesāti pēc mīlestības. Visbeidzot, Svētais tēvs prasa, lai diecēzēs ieviestu lūgšanas un gandarīšanas iniciatīvu „24 stundas Kungam” Lielā gavēņa 4. nedēļas piektdienā un sestdienā. Bez tam, pāvests apliecina, ka šodien daudzi jaunieši atklāj Izlīgšanas sakramenta lielo nozīmi. Šī sakramenta svinēšana ļauj reāli piedzīvot Dieva žēlsirdības lielumu un atklāt savas dzīves patieso jēgu.

Dokumentā atsevišķs paragrāfs tiek veltīts grēku piedošanai. Francisks atgādina, ka biktstēviem jābūt par īstu Dieva Tēva žēlsirdības zīmi. Turklāt viņi ir pirmie penitenti, kuri meklē piedošanu. Katram biktstēvam jāpieņem ticīgos tā, kā to darīja tēvs līdzībā par Pazudušo dēlu. Pāvests paziņo, ka Svētā gada Lielajā gavēnī sūtīs Žēlsirdības misionārus, tas ir, dažiem priesteriem piešķirs varu piedot arī tos grēkus, kas ir rezervēti Svētajam Krēslam. Tā būs Baznīcas mātišķo rūpju par saviem bērniem spožā zīme. Bez tam, jubilejas gada raksturīgais elements būs atlaidas. Piešķirot atlaidas, Baznīca apliecina, ka Dieva piedošanai nav robežu. Ejot pie grēksūdzes, ticīgais saņem grēku piedošanu, bet saņemot atlaidas, viņš tiek atbrīvots no laicīgā soda par grēkiem jeb no grēka sekām.

Bullas trešajā daļā atrodam vairākus aicinājumus. Tur pāvests vēršas pie kriminālo grupu locekļiem un pie tiem, kuri ir iesaistīti korupcijā. „Jūsu labā lūdzu, mainiet savu dzīvi”, viņš raksta. Viņš mudina nepalikt vienaldzīgiem un pieņemt Dieva žēlsirdību. „Nauda nenes patiesu laimi. Tā ir tikai ilūzija. Vardarbība, kas tiek pielietota, lai iegūtu naudu, cilvēku nepadara varenu vai nemirstīgu. Jāatceras, ka neviens neizbēgs no Dieva tiesas.” Francisks atgādina, ka šis ir labvēlīgs laiks, lai atgrieztos. Korupcija ir sabiedrības sērga – viņš saka. Tas ir smags grēks, kas sauc uz debesīm, jo tas apdraud atsevišķas personas un visas sabiedrības dzīves pamatus. Dokumentā pāvests aicina arī uz starpreliģiju dialogu. Viņš atgādina, ka ebreji un musulmaņi uzskata žēlsirdību par Dieva īpašībām un tic, ka Dieva žēlsirdības durvis ir vienmēr atvērtas. Bez tam, Svētais tēvs pievērš uzmanību arī attiecībām starp taisnību un žēlsirdību, atgādinot, ka tās nav savstarpējā pretrunā.

Noslēdzot bullu „Misericordiae Vultus”, pāvests pievēršas Marijai, kura ir „Žēlsirdības Māte”. Viņa apliecina, ka Dievs ir žēlsirdīgs pret visiem cilvēkiem. Tāpēc cilvēki ir aicināti atvērt savu sirdi Dieva žēlsirdībai un būt žēlsirdīgi savā ikdienas dzīvē. Baznīcas pirmais uzdevums ir ievest visus cilvēkus šajā lielajā Dieva žēlsirdības noslēpumā. Dieva žēlsirdībai nav robežu – raksta Francisks.

Radiovaticana.va