Svētdien, 12. aprīlī, Svētā Pētera bazilikā Francisks vadīja dievkalpojumu, pieminot armēņu tautas slaktiņu, kad pirms simts gadiem turki nogalināja pusotramiljona armēņu. Dievkalpojumā piedalījās vairāki simti armēņu rita ticīgo no Armērnijas un citām diasporas valstīm. Kopā ar pāvestu svēto Misi svinēja Armēnijas katoļu Baznīcas patriarhālās sinodes bīskapi. Klātesoši bija arī Armēnijas Republikas prezidents un valdības pārstāvji. Pieminot armēņu tautas traģēdiju, Svētais tēvs kārtējo reizi atgādināja, ka šobrīd norisinās „fragmentārais” trešais pasaules karš. „Katru dienu saņemam ziņas par nežēlīgām slepkavībām, asiņainiem slaktiņiem, iznīcības vājprātu,” – sacīja Svētais tēvs. Viņš uzsvēra, ka arī šodien turpinās sava veida genocīds, ko rada vispārējā vienaldzība, Kaina līdzvainīgā klusēšana, kurš saka: „Kāda mana daļa par to? Vai es esmu sava brāļa sargs?” „Pagājušajā gadsimtā cilvēce pārdzīvoja trīs milzīgas traģēdijas. Pirmā bija «vispāratzītais XX gadsimta genocīds» (Jāņa Pāvila II un Karekina II 2001. gada 27. septembrī Ečmiadzinā parakstītā deklarācija), kas skāra armēņu tautu – pirmo kristiešu tautu, skaidroja Francisks. Šajā slaktiņā tika nogalinātas arī asīriešu, kaldiešu un grieķu katoļu un pareizticīgo kopienas. Tika nogalināti bīskapi, priesteri, konsekretās personas, sievietes, vīrieši, vecie ļaudis, arī bērni un slimie, – sacīja pāvests. Pārējās traģēdijas īstenoja nacisms un staļinisms. Nesenā pagātnē masu slaktiņi veikti arī Kambodžā, Ruandā, Burundi un Bosnijā. Varam redzēt, ka tomēr pasaule nav spējīga apturēt asinsizliešanu.” Uzrunā Svētais tēvs norādīja, ka Otrā pasaules kara beigās dzimušais entuziasms šodien ir noplacis. Cilvēce nevēlas mācīties no savām kļūdām. Tāpēc arī šodien ir daudz tādu, kuri mēģina iznīcināt sev līdzīgos ar citu palīdzību vai līdzvainīgo klusēšanu. Mēs vēl neesam iemācījušies, ka „karš ir neprāts, bezjēdzīgs slaktiņš”, citējot pagājušā gada septembrī Redipuļjā teikto uzrunu, sacīja Francisks. Runājot par armēņu tautas traģēdiju, Svētais tēvs uzsvēra, ka ļaunuma noklusēšana un noslēpšana neļauj aizdzīt pagātnes brūcēm, tāpēc tās joprojām asiņo. „Ar ciešanu caurdurtu un cerības uz augšāmcēlušos Kungu piepildītu sirdi šodien atzīmējam šī traģiskā un prātam neaptveramā notikuma simto gadskārtu. Nedrīkstam aizmirst visus tos, kuri pieredzēja šīs šausmas. Tas ir mūsu pienākums, jo tur, kur izdziest atmiņa, nedzīst brūces,” piebilda Svētais tēvs. Sprediķī pāvests runāja arī par Dieva Žēlsirdības svētkiem, kurus pirms piecpadsmit gadiem ieviesa svētais Jānis Pāvils II. Francisks skaidroja, ka Kristus šodien ar evaņģēlija starpniecību rāda savas brūces. „Tās ir žēlsirdības brūces. Tā ir patiesība, ka Jēzus brūces ir žēlsirdības brūces,” atgādināja pāvests. „Cilvēces vēstures traģisko notikumu priekšā nereti jūtamies samulsuši un jautājam «kāpēc?». Cilvēciskā nelietība pasaulē radījusi bezdibeņus, lielos tukšumus: tukšumus bez mīlestības, tukšumus bez labestības, tukšumus bez dzīvības. Mēs uzdodam sev jautājumu: kādā veidā varam aizpildīt šos bezdibeņus? Mums tas nav iespējams. Tikai Dievs var aizpildīt visus tukšumus, kādus ļaunums rada mūsu sirdīs un mūsu vēsturē. Jēzus, kurš tapa cilvēks un mira krusta nāvē, grēka bezdibeni piepilda ar savu bezgalīgo žēlsirdību.” Francisks uzsvēra, ka Dievs atvēra ceļu, lai cilvēks spētu iziet no ļaunuma un nāves verdzības. Šis ceļš ir krustā piesistais un augšāmceltais Jēzus, Viņa žēlsirdības pilnās brūces. „Svētie māca, ka pasaule izmainās sākot ar mūsu sirds atgriešanos, un tas notiek pateicoties Dieva žēlsirdībai. Tāpēc savu grēku un pasaules lielo traģēdiju priekšā mūsu sirdsapziņa ir satraukta, bet tā nav nomākta, jo domājam par Pestītaja brūcēm. Viņš bija ievainots mūsu grēku dēļ. Skatīdamies uz augšāmceltā Jēzus brūcēm kopā ar Baznīcu varam dziedāt: «Viņa žēlsirdība pastāv uz mūžiem». Ar šiem vārdiem, kas ir dziļi iespiesti mūsu sirdīs, veiksim savas dzīves ceļu kopā ar savu Kungu un Pestītāju, kas ir mūsu dzīvība un mūsu cerība”, aicināja pāvests. Armēņu tautas slaktiņa piemiņas dievkalpojums noslēdzās ar lūgšanu par šīs tautas mocekļiem. Cilīcijas armēņu patriarhs Nerses Bedros XIX Tarmouni aizlūdza par visiem mirušajiem, bet Armēnijas Apustuliskās Baznīcas vadītājs katolikoss Karekins II lūdza pestīšanas žēlastību un uzņemšanu svēto pulkā pirms simts gadiem nogalinātos armēņu mocekļus. Svētās Mises laikā pāvests pasludināja svēto Gregoru no Narekas par Baznīcas doktoru. Armēņu mūks dzīvoja desmitajā gadsimtā Narekā, kas šodien atrodas Turcijas austrumos. Viņš iestājās klosterī un kļuva par priesteri. Bija izcils Svēto Rakstu un Baznīcas tēvu mācības pazinējs. Sarakstījis daudzas teoloģiska satura grāmatas. Viņa reliģiskie dzejoļi tiek izmantoti Armēnijas katoļu Baznīcas lūgšanās. Gregors nomira vienpadsmitā gadsimta sākumā. Viņa kaps klostera dārzā bija svētceļojumu mērķis līdz pat turku veiktajam slaktiņam pirms simts gadiem. Viņš ir viens no populārākajiem un visbiežāk citētajiem armēņu svētajiem. Svētdienas vakarā Romas Svētā Nikola no Tolentino baznīcai blakus esošajā Armēņu kolēģijā notika koncerts. Tajā uzstājās divi kori. Koncerta noslēgumā uzrunu teica Austrumu Baznīcu kongregācijas prefekts kardināls Leonardo Sandri. Radiovaticana.va
Foto: News.va | 
