Atbildes uz šiem jautājumiem atrodam pāvesta 15. aprīļa katehēzes mācībā. Trešdienas vispārējās audiences laikā, ģimenei veltītās tēmas ietvarā, Francisks pievērsās vīrieša un sievietes radīšanai. Viņš atgādināja, ka vīrietis un sieviete ir atšķirīgi un vienlaikus viens otru papildina. Vajadzētu ņemt vērā, ka šī tēma nav sekundāra. Tai ir ļoti liela nozīme, lai visa sabiedrība kļūtu brīvāka un taisnīgāka. „Kad vīrietis un sieviete kopīgi ņem dalību Dieva plānā, tad pasauli piepilda harmonija un paļāvība,” sacīja Svētais tēvs. Uzrunā viņš izteica arī kritiskus vārdus par Gendera ideoloģiju un pieprasīja, lai sabiedrībā un Baznīcā būtu lielāka teikšana sievietei. Radīšanas grāmatā atrodam kādu fragmentu par vīrieša un sievietes radīšanu. Tur lasām, ka Dievs, radījis pasauli un visas dzīvās būtnes, radīja cilvēku – radības kroni. Viņš radīja cilvēku pēc sava attēla. „Un Dievs radīja cilvēku pēc sava attēla un līdzības, pēc sava tēla Viņš to radīja, vīrieti un sievieti Viņš radīja” (Rad 1, 27). Kā zinām, dzimumu atšķirība attiecas ne tikai uz cilvēkiem, bet arī uz citām dzīvām būtnēm. Tomēr tikai vīrietis un sieviete ir radīti pēc Dieva attēla un līdzības – uzsvēra pāvests. Runa ir par abiem – par vīrieti un sievieti. Tas nozīmē, ka ne tikai vīrietis kā tāds ir Dieva attēls, ne tikai sieviete kā tāda ir Dieva attēls, bet arī vīrietis un sieviete kā pāris ir Dieva attēls. Atšķirība starp vīrieti un sievieti norāda nevis uz pretstatu vai pakārtotību, bet uz vienotību un radīšanu. To mums māca pieredze – turpināja Francisks. Lai cilvēki viens otru labi pazītu un harmoniski attīstītos, ir vajadzīga šī savstarpējība starp vīrieti un sievieti. Kad tās nav, redzam, kādas ir sekas. Mēs esam radīti tam, lai ieklausītos cits citā un viens otram palīdzētu. Varam teikt, ka bez savstarpējas bagātināšanās šajās attiecībās, tas ir, domās, darbos, jūtās, arī ticībā, ne viens ne otrs nespēs pat tā īsti saprast, ko nozīmē būt vīrietim un sievietei. Pāvests norādīja, ka mūsdienu kultūra ir pavērusi jaunas iespējas šīs dažādības izpratnes padziļināšanai. Tai pat laikā tā ir ieviesusi daudz šaubu un skepticisma. Šajā sakarā Francisks pieminēja Gendera teoriju, kas mēģina izsvītrot no cilvēka apziņas izpratni par to, kas viņš vai viņa ir – vīrietis vai sieviete. Tā ir ideoloģija, kas grib nojaukt šo dzimumu atšķirību. Tā ir problēma, nevis atrisinājums – piebilda pāvests. „Lai atrisinātu attiecību problēmas,” viņš turpināja, „vīrietim un sievietei vairāk jārunā, vairāk jāieklausās vienam otrā, labāk citam citu jāiepazīst un vairāk jāmīl. Viņiem jāizturas vienam pret otru ar cieņu un jāveicina draudzīga savstarpēja sadarbība”. Piebilstot, Francisks uzsvēra, ka pateicoties šai cilvēciskajai bāzei, ar Dieva žēlastības atbalstu ir iespējama laulības un ģimenes dzīve uz mūžu. Laulības un ģimenes saites ir nopietna lieta ne tikai priekš kristiešiem, bet priekš visiem – viņš atgādināja. Katehēzes beigu daļā pāvests norādīja, ka vīrieša un sievietes savstarpējo attiecību kvalitāte ietekmē visu sabiedrības dzīvi. Šajā sakarā viņš aicināja darīt vairāk sievietes un viņas tiesību aizsardzības labā, kā arī mudināja visu Baznīcu no jauna atklāt Radītāja plāna skaistumu. Svarīgi, lai sieviete tiktu ne tikai vairāk uzklausīta, bet arī lai viņai būtu lielāka teikšana gan sabiedrībā, gan Baznīcā – viņš sacīja. Kas attiecas uz uzticēšanās Dievam mazināšanos un krīzi laulāto starpā, tās ir cieši saistītas lietas. Laulātā pāra vienotībā atspoguļojas vienotība ar Dievu. Ja cilvēkam zūd paļāvība uz debesu Tēvu, tad rodas arī šķelšanās un konflikti vīrieša un sievietes starpā. Ja starp viņiem ir harmonija un uzticēšanās, tad arī pasaulē būs harmonija. Francisks arī pauda pārliecību, ka, ja vīrietis un sieviete tiecas pēc šīs savstarpējās harmonijas un pēc vienotības ar Dievu, tad viņi noteikti to atradīs. Uzrunājot poļu svētceļniekus, Svētais tēvs sacīja: „Kopā ar jums pateicos Dievam par to prieku un mieru, ko izstaro laimīgie laulātie pāri. Tomēr zinām, cik daudz ir ģimeņu un pāru, kuri piedzīvo krīzi un šķelšanās”. Šajā sakarā pāvests aicināja ticīgos lūgties par visiem pāriem, kurus skāruši pārbaudījumi, lai viņi, uzticēdamies augšāmcēlušā Kristus varenībai, atkal atklāj vienojošo spēku, kura avots ir Laulības sakraments, un, ejot pa piedošanas un izlīgšanas ceļu, atgūst savstarpēju uzticēšanos. Radiovaticana.va
Foto: Freedigitalphotos.net/photostock | 
