Dokumentā ar nosaukumu „Atgriezīsimies Tēva mājās!” atzīmēts, ka vietējā katoļu kopiena „ar rūgtumu, nožēlu un krīzes izjūtu atzīst Baznīcas atsalumu un novājināšanos”. 30 gadu laikā Nagasaki arhidiecēzē vietējo ticīgo skaits no 75 tūkstošiem ir samazinājies līdz 62 tūkstošiem. Savukārt, katoļu laulību skaits – no 267 līdz 44. Kā stāsta Sinodes centrālās komitejas prezidents, priesteris Mamoru Jamavaki, šie rezultāti ir izskaidrojami ar to, ka lielākajā ģimeņu daļā tikai viens cilvēks ir katolis. Šādu ģimeņu bērni pārsvarā neprot lūgties un piedalīties Svētajā Misē. Tāpēc Sinodes galvenā uzmanība bija veltīta ne tikai ticības saglabāšanai ģimenē, bet arī katra ģimenes locekļa dzīvošanai ticības garā. Otrs svarīgs punkts Nagasaki arhidiecēzes Sinodē bija no Baznīcas attālinājušos personu garīgā aprūpe. Sinodes dalībnieki dokumentā atzīst, ka attālināšanās iemesls varētu būt arī „bīskapu, priesteru un ticīgo laju vārdi, vai rīcība, kas dažos ticīgajos ir raisījuši izjūtu, ka viņi nav gaidīti katoliskās kopienas ietvaros”. Lai glābtu situāciju un ticīgos atgrieztu Baznīcas klēpī, tiek piedāvāti trīs risinājumi: „stiprāka garīgā barība priesteriem, reliģiskajiem un lajiem, lai viņi sasniedz patiesu iekšēju atgriešanos; atjaunots uzsvars uz izglītošanu ticībai un lūgšanai caur katehētu formāciju, kā arī priesteriskajiem un reliģiskajiem paaicinājumiem”, un visbeidzot, „kopienas kolektīvā apņēmība rūpēties par tuvāko, kas cieš un varbūt nav atradis savu vietu sabiedrībā”. Radiovaticana.va
Foto: wikimedia.org Foto: Atjaunotā pēc atomsprādziena Nagasaki, Urakami katoļu katedrāle | 
