Šis bija šīs institūcijas pirmais svētceļojums uz Romu ar mērķi tikties ar sv. Pētera pēcteci. Audiences laikā Francisks izteica līdzjūtību sakarā ar Romas ebreju kopienas ilggadējā vadītāja, rabīna Elio Toafa aiziešanu mūžībā. Svētais tēvs apliecināja savu lūgšanas tuvumu tagadējam rabīnam Rikardo di Senji un visai Mūžīgās pilsētas ebreju kopienai, kā arī atgādināja, ka gandrīz 100 gadu vecumu sasniegušais Toafs bija miera un dialoga vīrs. Runājot par dialogu starp katoļu Baznīcu un ebreju kopienu, pāvests apliecināja, ka jau kopš pusgadsimta tas notiek sistemātiskā veidā. Šī gada 28. oktobrī atzīmēsim Vatikāna II koncila deklarācijas „Nostra aetate” izdošanas 50. gadadienu. Dokuments ir svarīgs atbalsta punkts visiem pūliņiem šajā savstarpējā dialoga jomā. Turpinājumā Francisks pieskārās cilvēka dzīvības svētumam. „Šodien Eiropā ir svarīgāk nekā jebkad agrāk izcelt cilvēka dzīvības garīgo un reliģisko dimensiju”, sacīja pāvests. „Sabiedrībā, ko aizvien vairāk iezīmē sekulārisms un apdraud ateisms, pastāv risks dzīvot tā, it kā Dieva nebūtu. Cilvēkam bieži vien ir kārdinājums ieņemt Dieva vietu, uzskatīt sevi par visa mērauklu, domāt, ka viņš var visu kontrolēt, uzskatīt, ka ir saņēmis varu izmantot visu, kas tam apkārt, pēc savas patikas. Tā vietā ir ļoti svarīgi atcerēties, ka mūsu dzīve ir Dieva dāvana, un ka mums ir jāuzticas Dievam un vienmēr jāgriežas pie Viņa. Ebreji un kristieši ir saņēmuši dāvanu un atbildību uzturēt mūsdienu cilvēkos un sabiedrībā dzīvu reliģisko apziņu, liecinot par Dieva un cilvēka dzīvības svētumu: Dievs ir svēts, un svēta un neaizskarama ir arī Viņa dāvātā dzīvība”. Uzrunas noslēgumā Romas katoliskās Baznīcas vadītājs pauda bažas par šodien Eiropā manāmajām antisemītisma tendencēm un dažiem naida un vardarbības aktiem. Katram kristietim ir stingri jānosoda jebkāda veida antisemītisms – uzsvēra pāvests. Tāpat ir jānosoda arī pret kristiešiem un pret citu reliģiju piederīgajiem vērstās naida un vardarbības izpausmes visās zemes malās. Audiencē pie pāvesta ieradās rabīni no vairākām valstīm ar Eiropas Rabīnu konferences prezidentu Pinčasu Goldšmitu priekšgalā. Pēdējais ir Maskavas lielrabīns. Minētās konferences izdotajā paziņojumā norādīts, ka tikšanās pamudinās abu reliģiju ticīgos vairāk iesaistīties kopīgo vērtību aizstāvēšanā un savstarpējā dialoga veidošanā. Goldšmits pateicās Svētajam Krēslam un Eiropas katoļiem par to, ka tie atbalsta ebreju centienus pēc reliģiskās brīvības un kopīgi cenšas atvairīt radikālā islāma briesmas. Kā Maskavas ebreju kopienas vadītājs, lielrabīns Goldšmits norādīja arī uz pašreizējām grūtībām, kas saistās ar Krieviju: „Jūsu Svētība kā Rietumu kristietības līderis atrodas īpašā statusā …, lai palīdzētu veidot jaunus tiltus un novērstu kara draudus starp Austrumiem un Rietumiem, panākot Eiropā un pasaulē vienotību un mieru”. Radiovaticana.va
Foto: L'Osservatore Romano | 
