Šajā izbraukumā visi semināra 17 audzēkņi kopā ar rektoru pr. Paulu Kļaviņu, studiju prefektu pr. Modri Lāci un garīgo tēvu pr. Imantu Medvecki MIC apmeklēja Kolku, Dundagu, Kuldīgu, Rendu, Ēdoli, Alsungu un Jūrkalni, kā arī apskatīja pa ceļam sastaptos dabas objektus, piemēram, Pūrciema balto kāpu un Kolkasragu, kopumā izbraucot plašu loku pa Ziemeļkurzemi un Kurzemes vidieni. Semināristiem diezgan reti izdodas redzēt Kurzemi, ņemot vērā, ka no šī novada diecēzes pašlaik seminārā mācās tikai viens audzēknis. Pirmie kilometri pa Kurzemes novadu tika veikti, braucot gar Rīgas līča rietumkrastu. Tā braucot, ceļinieki nonāca Rojā, kur apmeklēja Sv. apustuļa Andreja Romas katoļu baznīcu. Atbraucējus no Rīgas laipni sagaidīja Valentīnas kundze, kas pastāstīja par draudzes dzīvi un baznīcas, kuras celtniecība uzsākta 2005. gadā, īso vēsturi. Pusceļā no Rojas līdz Kolkai radās spontāna ideja apstāties šosejas malā, lai apskatītu 500 metrus no jūras esošo, 20 metrus augsto Pūrciema Balto kāpu, kas veidojusies aptuveni pirms 6000 gadiem. Aktīvākie studenti izstaigāja arī tās taku. Nereti tiek slavēta latgaliešu viesmīlība, jo viņi ar lielu mīlestību uzņem pat negaidītus ciemiņus, par ko ir pārliecinājušies daudzi Aglonas svētceļotāji, bet mums jāuzteic arī kurzemnieku spēja sagaidīt neplānotus ciemiņus – pa kāpas takām semināristus pavadīja vietējais melnais suns, kura acis sajūsmā mirdzēja, redzot tik daudz melnus līdziniekus. Pēc nepilniem 20 km ceļotāji ieradās Kolkā, kur no guļbaļķiem celtajā Dievmātes – Jūras Zvaigznes baznīcā nodziedāja vesperes. Apskatījuši Kolkas ragu (daži to redzēja pirmo reizi), semināristi devās tālāk gar Kurzemes rietumu piekrasti uz Dundagu, kur aplūkoja Rīgas arhibīskapijas 13. gs. celto pili. Pēc tam ceļš caur Talsiem veda uz Kurzemes sirdi - Kuldīgu, kur ciemiņus no semināra laipni uzņēma Sv. Trīsvienības draudzes prāvests Mihails Volohovs un Jēzus un Marijas Dominikāņu māsas misionāres. Vakarā pirms kompletorija semināristiem bija iespēja izstaigāt lieliski saglabājušos pilsētas vēsturisko centru, par ko laikam jāpateicas sv. Katrīnai, kura attēlota uz pilsētas ģerboņa. Viņa, pildot aizbildnes lomu, ar savām lūgšanām acīmredzot ir pasargājusi pilsētu no diviem pasaules kariem. Tieši kara tēma ir tā, par ko semināristi tiks iepazīstināti gandrīz visas nākamās dienas garumā. 4. maijs iesākās ar laudēm un Svēto Misi Sv. Trīsvienības baznīcā. Noslēgumā tika kopīgi nodziedāta valsts himna. Atvadoties no prāvesta un dominikāņu māsām misionārēm, semināristi devās ziemeļaustrumu virzienā uz Rendas pagasta Viesturiem, kur 2014. gadā bijušās mežniecības ēkā ierīkots nacionālās pretošanās kustības muzejs. Muzeja ekspozīcija galvenokārt fokusējas uz Nacionālo partizānu karu, kas Latvijā risinājās no 1944. līdz 1956. gadam, līdztekus pievēršot uzmanību arī nevardarbīgai pretošanās kustībai, kas aktīvi darbojās visu LPSR pastāvēšanas laiku līdz pat valsts neatkarības atjaunošanai. Pēc plaša informācijas izklāsta, par ko jāpateicas muzeja izveides iniciatoram un Rubeņa fonda loceklim – Andrejam Ķeizaram, visi devās uz nākamo ekspozīciju Rubeņa bataljona muzejā, Ventspils novada Ugālē. Rubeņa bataljons, kas leitnanta Roberta Rubeņa vadībā sāka formēties 1944. gadā, bija labi organizēta bruņota militāra vienība, kuras darbība ir plašākā un ilgstošākā Latvijas nacionālās pretošanās kustības vēsturē, kas cīnījās par demokrātiskas Latvijas atjaunošanas ideju. Pēc vērtīgām vēstures lekcijām semināristi devās uz Ēdoles pili, kas celta laika posmā no 1264. līdz 1276. gadam. Kā atzīst paši studenti, šis bija viens no interesantākajiem objektiem. To var uzskatīt par unikālu tādā ziņā, ka ir vienīgā Kurzemes bīskapijas pils, kas joprojām ir apdzīvota. Kā pateicību par izvadāšanu pa vairāk nekā 745 gadus veco savas bīskapijas pili vienīgais Liepājas (Kurzemes) diecēzes pārstāvis, 3. kursa students Kristaps, pils gidam pasniedza mūzikas grupas „Semināristi” albuma disku. Visu rakstu lasiet katolis.lv. | 
