Noteikti arī esam saskārušies ar šķēršļiem šajā ceļā. Un ar tiem cīnāmies. Tāpat atklājam – lai tas notiktu pilnīgi, pietrūkst resursu, spēka, gribas, izturības, gudrības, sirsnības… Domāju, ka atslēgas vārdi meklējami 1. Jāņa vēstules 4. nodaļas 13. pantā: “To, ka paliekam Viņā un Viņš mūsos, mēs zinām no tā, ka Viņš mums ir devis no sava Gara.”
Agrāk, Vecajā derībā, Dieva Gars tika dots atsevišķiem cilvēkiem noteiktam uzdevumam, piemēram, Gideonam, lai atbrīvotu savu tautu, pravietim Jeremijam, lai atklātu cilvēkiem Dieva gribu. Bet jau tad Dievs apsola slēgt jaunu derību: “Es došu jums jaunu sirdi un jūsos iedvesīšu jaunu Garu. Un Es izņemšu akmens sirdi no jūsu krūtīm un došu jums miesas sirdi, un iedvesīšu jūsos savu Garu, un gādāšu, lai jūs dzīvotu pēc maniem baušļiem un lai sargātu un pildītu manus likumus.” (Ez 36, 26-27) Redzam, ka uzsvars pāriet no cilvēka darbības uz Dieva darbību. Dievs apsola dot savu Garu katram. Un tā galvenais mērķis ir mīlestība. Protams, arī pravietošana, sludināšana, dziedināšana, vadīšana… Bet galvenais – mīlestība. Katrs brīdis, kad nespējam mīlēt, ir slāpju brīdis pēc Svētā Gara.
Vai mums ir jāvaino sevi, ka nespējam tā mīlēt, kā Jēzus visus mīl? Vai arī sevi jāattaisno? Nē, tā nav. Bet ir jāmeklē Svētais Gars. Pirmkārt, jātic, ka Svētais Gars ir sūtīts arī man, ka Dievs grib To man dot, ka tas ir reāli – man un tagad. Svētais Gars man ir nepieciešams, bez Viņa nav iespējams dzīvot. Nav jau citas iespējas! Otrkārt, jāmeklē un jālūdz, lai katra lūgšana kļūst par Svētā Gara meklējumu. Lai visam, ko mēs darām, galvenais mērķis ir tuvoties, pieņemt, saglabāt… Svēto Garu. Jāmeklē cilvēki, vietas un notikumi, kuros Svētais Gars spēcīgi darbojas. Svētā Gara izplatīšanās īpaši sākās pēc Vasarsvētku dienas, kad tie, kas Viņu bija saņēmuši, Viņu nodeva tālāk.
Varbūt mums tas viss ir kā pīlei ūdens, varbūt ir šķēršļi – neticība, okultisms, nešķīstība, nepiedošana… Bet uz krusta Jēzus to visu ir atrisinājis, Viņš ir paņēmis visus mūsu šķēršļus. Tie ir tikai grēksūdzē un aizlūgšanā jāatdod!
Svēto Garu nevar “iekonservēt”. Viņā var vienīgi atrasties, nemitīgi no jauna Viņu pieņemot un dodot tālāk.
Dievs negrib, lai mēs vienatnē mokāmies ar visiem saviem pienākumiem. Dievs pieļauj grūtus apstākļus, kas pārsniedz mūsu spējas, lai mēs vairāk meklētu Dieva spēku – Svēto Garu. Mūziķi un sportisti ar neatlaidīgu, centīgu ikdienas darbu sasniedz izcilus rezultātus...
Mēs reizēm esam arī neapzināti piedzīvojuši Dieva Svētā Gara īpašos pieskārienus – brīžos, kad esam jutušies ļoti laimīgi, priecīgi. Varbūt šobrīd esam vīlušies, ka nepiedzīvojam atkal to pašu, esot kopā ar tiem pašiem cilvēkiem, tajos pašos apstākļos. Bet brīnišķīgākais jau nav konkrētais cilvēks, vieta vai apstākļi, bet Dieva Gars, kas darbojas tavas sirds dziļumā! Bez Svētā Gara mīlēt visus cilvēkus kļūst par smagu pienākumu, ar Svēto Garu – par brīnišķīgu piedzīvojumu, kur galvenā loma pakāpeniski pāriet no mums uz Svēto Garu. Svētais Gars ilgojas pēc tevis. Mieramtuvu.lv |
