Čats
English
Niks:
Parole:
Reģistrācija

Kas notiek?  Pasaulē

Bīskapu sinode – nevis kompromisu, bet Svētā Gara darbības vieta
06.10.2015 pl. 16:35
Kas ir Bīskapu sinode? Kāds ir tās mērķis? Kā tai jānotiek? Atbildes uz šiem jautājumiem atrodam pāvesta uzrunā, ko viņš teica 1. vispārējās kongregācijas laikā. Pirmdienas, 5. oktobra, rītā iesākās ģimenes tematam veltītās Bīskapu sinodes darbi, kas ilgs līdz 25. oktobrim.

Francisks uzsvēra, ka sinode nav vienkārši saiets jeb tikšanās. Tā ir vieta nevis kompromisiem, bet Svētā Gara darbībai.

„Gribu atgādināt,” viņš uzsvēra, „ka sinode nav saiets, sarunu vieta, parlaments vai senāts, kur tiek panākti vienprātīgi lēmumi. Sinode ir ekleziāls izteiksmes veids – tā ir Baznīca, kas iet kopā, lai raudzītos uz realitāti ar ticības acīm un to izprastu ar Dieva sirdi; tā ir Baznīca, kas izvērtē savu uzticību ticības depozītam, kas nav nekāds muzejs, ko var aplūkot, ne arī ko tai vajadzētu tikai saglabāt, bet kas ir dzīvais avots, kuru Baznīca izmanto, lai remdētu savas slāpes, un veldzētu un apgaismotu dzīves mantojumu”.

Vēršoties pie sinodes tēviem, pāvests vispirms atgādināja, ka Baznīca šodien turpina jau pagājušā gada sinodē un pat vēl agrāk iesākto dialogu, lai izvērtētu un kopā pārdomātu „Instrum Laboris” tekstu, kas ir izstrādāts balstoties uz „Relatio Synodi”,  Bīskapu konferenču un citu attiecīgo institūciju iesniegtajām atbildēm. Vārds „sinode” tulkojumā no grieķu valodas nozīmē „iet kopā”. Runa ir par iešanu kopā koleģialitātes garā, ar apustulisku un doktrinālu dedzību, gudrību un atklātību, vienmēr savu acu priekšā paturot Baznīcas un ģimeņu labumu, augstāko likumu un dvēseļu pestīšanu.

Pāvests atgādināja, ka sinode kļūs par vietu, kur darbojas Svētais Gars tikai tad, ja tās dalībnieki ietērpsies apustuliskā drosmē, evaņģēliskā pazemībā un paļāvīgā lūgšanā. To, kuram piemīt apustuliskā drosme, nebaida ne pasaules kārdinājumi, kas mēģina apdzēst cilvēku sirdīs patiesības gaismu, aizvietojot to ar mazām un īslaicīgām gaismiņām, ne dažu siržu nocietināšanās, kas, neskatoties uz labiem nodomiem, attālina cilvēkus no Dieva. Tas, kuram piemīt evaņģēliskā pazemība, prot atbrīvoties no saviem aizspriedumiem, lai uzklausītu brāļus bīskapus un piepildītu sevi ar Dievu. Pazemīgais nekrata ar pirkstu citu virzienā un nenosoda, bet pasniedz savu roku un palīdz piecelties. Vienlaikus viņš nekad nejūtas pārāks par citiem. Paļāvīga lūgšana ir Dievam atvērtas sirds darbība. Tas, kurš paļāvīgi lūdzas, apklusina visus savus trokšņus, lai ieklausītos maigajā Dieva balsī, kas atskan klusumā. Ja neklausīsimies Dievu, mūsu vārdi būs tukši un nevienam nekalpos – norādīja Francisks. Ja neļausimies Svētā Gara vadībai, visi mūsu lēmumi būs tikai dekorācijas, kas, tā vietā, lai atklātu un cildinātu Evaņģēliju, to vēl vairāk tikai apslēps un aptumšos.

Uzrunas noslēgumā pāvests uzsvēra, ka sinodes vienīgā metode ir atvēršanās Svētajam Garam ar apustulisku drosmi, evaņģēlisku pazemību un paļāvīgu lūgšanu, lai Viņš vadītu un apgaismotu. Svētais tēvs pieminēja ticību Dievam, uzticību maģistērijam un kalpošanu Baznīcas labumam un dvēseļu pestīšanai. Tie ir elementi, kas raksturo sinodes tēvu nostāju un rīcību. Pāvests arī pateicās visiem klātesošajiem, tai skaitā, konsultantiem, tulkiem, uditoriem un, sevišķi, žurnālistiem. Uditoru vidū bija kāds itāļu laulātais pāris ar mazu bērnu, kurš raudāja, tādējādi liekot sinodes dalībniekiem savā ziņā saskarties ar ģimenes dzīves izaicinājumiem.

Sinodes ģenerālsekretārs, kard. Lorenco Baldisseri atgādināja jau pagājušajā gadā Svētā tēva izvirzīto sinodes mērķi: „Patiesā garīgas izšķiršanas garā pilnveidot piedāvātās idejas un rast konkrētus risinājumus daudzajām grūtībām un neskaitāmajiem izaicinājumiem, ar ko ģimenēm nākas tikt galā; (…) atbildēt tik daudzajām mazdūšībām, kas pārņem un nospiež ģimenes.” Lai šo mērķi sasniegtu, sinodes darbu metode tika daļēji atjaunota, gan ņemot vērā pagājušā gada pieredzi, gan arī pašu sinodes tēvu ieteikumus. Svarīgi bija padarīt sinodes norisi dinamiskāku un efektīvāku. Runājot par metodi, kard. Baldisseri darīja zināmu, ka aulā katrs sinodes tēvs varēs uzstāties tikai vienu reizi, un viņa uzruna nedrīkstēs būt garāka par trim minūtēm. Turpretī plašāk varēs izteikties laikā, kad notiks sarunas atsevišķās darba grupās.

Radiovaticana.va


Skatīties YouTube