Viņi diskutēja par dokumenta „Instrumentum laboris” otro daļu, kas veltīta ģimenes aicinājuma izšķiršanai, īpašu uzmanību veltot garīgajai dzīvei, pašu ģimeņu misiju darbam to ģimeņu, kurām ir grūtības, vidū, kā arī žēlsirdībai. Vairāki sinodes tēvi uzsvēra, cik svarīga ir žēlsirdība pret ievainotajām ģimenēm. Baznīcai ir jāapliecina, ka tai ir mātes sirds. Šī žēlsirdība nav pretrunā ar patiesību. Tieši pretēji, būt žēlsirdīgiem nozīmē iemiesot patiesību dzīvē. Kardināls Džuzeppe Versaldi intervijā Vatikāna Radio šajā sakarā paskaidroja, ka sinodes tēvu rūpes saistās ar patiesības mīlestībā un žēlsirdībā atklāšanu. Svarīgi, lai mūsdienu cilvēkiem tiktu sludināts Evaņģēlijs, ņemot vērā šodienas mainīgās situācijas. Pāvests nemitīgi aicina izvairīties no divām galējībām – tikai taisnības ievērošanas vai tikai žēlsirdības. Taisnībai un žēlsirdībai jāiet roku rokā kopā. „Mēs neesam parlaments, mūsu izejas punkts nav pretējas idejas,” sacīja kard. Versaldi. „Mums ir kopīgs pamats, un mēs visi ejam pretī vienam mērķi, proti, Kristum, kurš grib, lai Viņu sludina, un kurš grib, lai mūsdienu cilvēki būtu glābti.” Kā apliecinājums tam, ka pāvestam Franciskam rūp grūtībās nonākušo laulāto pāru stāvoklis, ir viņa pirms aptuveni mēneša izdotais Motu proprio „Miris Iudex Dominus Iesus”. Ar to viņš ieviesa regulējumu nevis lai atbalstītu laulības spēkā neesamību, bet lai paātrinātu tiesvedības gaitu. Šajā sakarā sinodes tēvi pauda pārliecību, ka ir svarīgi ne tikai paātrināt laulības atzīšanas par spēkā neesošu procesu, bet arī pievērst lielāku uzmanību pāru sagatavošanai laulībām. Kard. Džuzeppe Versaldi atzina, ka sagatavošanu laulībām nevar atstāt tādu, kāda tā bija līdz šim, jo pāri, nebūdami pietiekoši labi sagatavoti Laulības sakramenta saņemšanai, vēlāk piedzīvo lielas ciešanas – viņiem nākas lūgt atzīt laulību par nederīgu. Tāpēc ir jāpalīdz saderinātajiem, lai viņiem nenāktos izvēlēties svinēt spēkā neesošu laulību. Pievērst lielāku uzmanību sagatavošanai nenozīmē jauniešus apgrūtināt. Tieši otrādi, tas nozīmē nepieļaut, ka viņiem nāktos nākotnē ņemt uz saviem pleciem smago nastu, jo jebkura laulības izjukšana ir sāpīga, pat ja tā tiek atzīta par spēkā neesošu. Pāvests runā par „slimnīcu zem klajas debess”, kurai jābūt atvērtai, lai dziedinātu rētas, bet laba māte tiecas darīt visu, lai nepieļautu savainošanos – sacīja kardināls Versaldi. Tātad, bez „lauka slimnīcas” vēl ir vajadzīgi arī izglītības un formācijas instrumenti. Ja trūkst ticības, tad ir grūti saglabāt to nodomu, ko kādreiz uzskatīja par saskanīgu ar Baznīcu. Šodienas jauniešiem, diemžēl, vairs nav šīs kopīgās platformas, jo šodien valda relatīvisma kultūra. Katrs saprot laulību pa savam. Līdz ar to, vēlāk pieaug spēkā neesošo laulību skaits. Kāpēc viņiem apstāties pēc neveiksmes, bet nevis jau iepriekš, lai visu labāk pārdomātu? Uz jautājumu, ko nozīmētu šāda formācija, kardināls atbildēja, ka saderināšanās laiks ir ne tikai pārdzīvojuma sajūtu līmenī laiks, bet tam jākļūst par sava veida katehumenālo ceļu. Baznīca šai laikā nevis apgrūtina saderinātos un traucē viņiem šajā skaistajā iemīlēšanās posmā, bet atbalsta viņus un palīdz saprast, ko īsti viņi izdzīvo. Ja jaunieši nevēlas piedzīvot pestīšanu nesošo tikšanos ar Kristu Viņa Baznīcā, kāpēc tad viņiem saņemt sakramentu? – jautāja kardināls Versaldi. Ja laulības sakraments viņiem ir tikai nasta, tad jau labāk viņiem to neuzkraut. Tātad, Bīskapu sinodes tēvi uzskata, ka būtiska nozīme ir jauniešu vēl nopietnākai sagatavošanai laulībām, lai viņi varētu ar prieku svinēt šo sakramentu, kam ir izšķiroša nozīme, lai patiešām pastāvētu mīlestībā. Jauniešiem jāatklāj, ka pats Dievs viņus aicina veidot ģimeni. Viņi ir aicināti nemitīgi padziļināt savu ticību. Laulības sakramentā viņi saņems spēku dažādiem dzīves pārbaudījumiem. Sestdienas kongregāciju laikā tika runāts arī par afrikāņu sieviešu traģēdiju, kad tās, kurām nav bērnu, tiek sabiedrības atmestas, kā arī par bērnu fundamentālo nozīmi ģimenē, uzsverot, ka bērns ir vīrieša un sievietes savienības auglis. Šajā sakarā tika atgādināts, ka nevar likt vienādības zīmi starp vīrieša un sievietes laulību un viendzimuma pāru savienību. Bez tam, sinodes tēvi kārtējo reizi nostājās pret Gendera teoriju. Viņi atgādināja arī par integrālas cilvēciskās ekoloģijas lielo nozīmi, kur atklājas pēc Dieva attēla radītā cilvēka personas skaistums. Daži bīskapi pievērsās jautājumam par to, kuri ir šķīrušies un izveidojuši jaunu savienību, laišanu pie sakramentiem. Sestdien, 7. kongregācijas laikā, liecību sniedza divi laulātie no Indijas, kuri dzīvo laulībā jau 38 gadus un piedalās sinodē kā klausītāji. Radiovaticana.va
Foto: L'Osservatore Romano |
