Čats
English
Niks:
Parole:
Reģistrācija

Kas notiek?  Pasaulē

Bīskapu sinodes mērķis – atklāt ģimenēm cerības motīvus
16.10.2015 pl. 20:05
Bīskapu sinode ir pusē. 360 dalībnieku priekšā vēl ir 10 intensīva darba dienas. Trešdien, 8. kongregācijas laikā, 13 lingvistiskās grupas prezentēja savas sintēzes par „Instrumentum laboris” otrās daļas tematu: Ģimenes aicinājuma izšķiršana.

Šajā daļā atrodam ģimenes Evaņģēlija un Baznīcas mācības par laulību pilnīgu sintēzi. Tā ir „visas sinodes pulsējošā sirds”. Analizējot šo daļu, bīskapi vienprātīgi atzina, ka sinodes mērķis nav nodarboties ar socioloģiju, bet atklāt visas pasaules ģimenēm cerības motīvus. Bībeles atsauces par laulību un ģimeni viņi izmantoja nevis kā tīri dogmatiskus citātus, bet kā dzīvē īstenota Dieva Vārda piemērus, kā virzienrādītāju mūsdienu cilvēkam. Ko no sinodes sagaida ģimenes Latvijā? Uz šo jautājumu atbild Rīgas arhibīskaps metropolīts Zbigņevs Stankevičs: "Ģimenes Latvijā no sinodes gaida iedrošinājumu un apstiprinājumu tai ticībai, kuru tās ir praktizējušas no sākuma. Sinodē mēs patiešām domājam par to un dalāmies pieredzē. Es ceru, ka sinodes gala dokuments nesīs cerības vēsti ģimenēm Latvijā un visā pasaulē. Pāvests uzsver žēlsirdības nozīmi. Un mēs sinodē vienprātīgi esam par to, ka Baznīcai ir jānes cilvēkiem žēlsirdība, bet ir svarīgi apzināties to, ka želastība nav atraujama no patiesības un tāds risks pastāv. Tad žēlsirdība pārvēršas par tādu izdabāšanu cilvēku vājībām."

Sinodes tēvi ieteica atklāt sakramentālās laulības skaistumu, bet nevis stādīt to priekšā kā abstraktu un grūti sasniedzamu ideālu. Nešķiramība nav nekāds slogs, bet Dieva dāvana, kas ļauj izdzīvot laulību kā vietu, kur darbojas Dieva žēlastība, kā mīlestības derību visas dzīves garumā.

Vāciski runājošo sinodes dalībnieku grupa norādīja, ka nedrīkst pretnostatīt žēlsirdību, patiesību, žēlastību un taisnību. Runājot par Baznīcas mācību par laulību, tie atzīmēja: „Mēs domājam, ka Baznīcas domāšana ir pārāk statiska un neņem vērā Baznīcas mācības par laulību vēsturisko attīstību. Doktrīnas noformulēšanai bija vajadzīgs laiks. Tāpēc jāļauj, lai nobriestu pastorālais darbs ar ģimenēm. Maldīgi ir domāt „visu vai neko” kategorijās”. Vāciski runājošie bīskapi pieprasīja, lai Baznīcas pastorālā darba pieeja būtu noteiktāka un personiskāka.

Vairākas grupas atzina, ka pret Laulības sakramentu un saistībām „uz mūžu” valda diezgan rezervēta un neuzticīga nostāja. Tas ir sarežģīts jautājums, kas prasa dziļu analīzi. Nevar vienkārši pateikt, ka daudziem jauniešiem pietrūkst drosmes. Drīzāk ir jāizvērtē kultūras un ekonomiskie apstākļi, kas nopietni ietekmē mūsdienu jauniešu dzīvi.

Lingvistisko grupu ziņojumos parādās arī dievišķās pedagoģijas temats. Sinodes tēvi uzskata, ka tam vairāk jāpievēršas, lai tādējādi labāk palīdzētu laulātajiem pāriem un ģimenēm visas dzīves garumā. Vairākos tekstos tiek uzsvērta saikne starp sinodes darbiem un Žēlsirdībai veltīto jubilejas gadu. Ja, no vienas puses, atkārtojam laulības doktrīnu, tad, no otras puses, ir ieteicams iet mīlestības pilnu pastorālo ceļu un būt līdzās ģimenēm, kas nonākušas grūtībās, jo Dievs ir žēlsirdīgs pret visiem un uz visiem laikiem.

Dažas grupas nāca klajā ar specifiskiem piedāvājumiem – gala dokumentā iekļaut celibāta jautājumu, padziļināti pievērsties saiknei starp ģimeni un evaņģelizāciju, Lectio divina un citu dievbijības veidu veicināšanai, jo, piemēram, rožukroņa lūgšana ģimenē vai piedalīšanās svētdienas Svētajā Misē noteikti stiprina ģimenes saites. Citas grupas aicināja padziļināti aplūkot jautājumus par bērniem ievainotās ģimenēs, sievietēm, kuras ir vardarbības upuri, kā arī par sievietes lomu ģimenē.

Runājot par Motu proprio „Miris Iudex Dominus Iesus” attiecībā uz laulības atzīšanas par spēkā neesošu procesu, sinodes tēvi gribētu, lai tiktu labāk izskaidroti spēkā neesamības iemesli. Bez tam, uz ģimenes dzīvi būtu jāskatās reālāk: nepietiek tikai iedrošināt ģimenes palikt kopā, bet skaidri jāizskaidro Baznīcas mācība par laulību un ģimeni. Bīskapi ieteica vēl vairāk atbalstīt arī katoļu skolas, jo arī tajās jaunās paaudzes atklāj ģimenes Evaņģēliju.

Burkinafaso arhibīskaps, kard. Filips Uedraogo sarunā ar žurnālistiem atzina, ka sinode ir patiešām ģimeniska vide, kur ģimenes tēvs, proti, pāvests, uzklausa savus bērnus, un, reaģējot uz ar dažādiem izaicinājumiem saistītajām raizēm, saka iedrošinājuma vārdus. Svētā Pētera pēcteča uzdevums ir stiprināt ticībā brāļus un māsas, un rūpēties par Baznīcas vienotību. „Es domāju, ka viņš neizpildītu savu misiju, ja nerādītu ticīgajiem ceļa virzienu,” sacīja afrikāņu kardināls.

Radiovaticana.va