„Šie liturģiskie svētki parāda, kā Dievs darbojas kopš mūsu vēstures pirmsākumiem. (..) Nosaku, lai tajā pašā svētdienā katrā vietējā Baznīcā, katedrālē, kas ir visu ticīgo Māte-Baznīca, vai līdzkatedrālē, vai kādā citā baznīcā ar īpašu nozīmi, tiktu atvērtas uz visu Svēto Gadu līdzīgas Žēlsirdības Durvis”. (Misericordiae Vultus 3) Pāvests izvēlējās 8. decembri, Dievmātes svētkus, kā svētā gada iesākumu, pieminot svarīgu notikumu mūsdienu Baznīcas vēsturē – pirms 50 gadiem šajā dienā noslēdzās Vatikāna II koncils. „Koncila tēvi bija spēcīgi uztvēruši kā patiesu Gara dvesmu, nepieciešamību sava laika cilvēkiem runāt par Dievu daudz saprotamākā veidā. Nojaucot mūrus, kas ilgu laiku ieslēdza Baznīcu kā priviliģētu cietoksni, bija pienācis laiks pasludināt Evaņģēliju jaunā veidā. Vienmēr aktuālās evaņģelizācijas jauns etaps. Jauns pienākums visiem kristiešiem liecināt ar daudz lielāku entuziasmu un pārliecību savu ticību. Baznīca juta atbildību būt pasaulē par dzīvu Tēva mīlestības zīmi”. (MV 4) „Jubilejas Gads noslēgsies 2016. gada 20. novembrī, mūsu Kunga Jēzus Kristus, Vispasaules Karaļa, svētkos, liturģiskajās svinībās aizverot Svētās Durvis”. (MV 5) Noslēdzot šo gadu, pāvests aicina būt pateicīgiem Vissvētākajai Trīsvienībai par saņemtajām žēlastībām. Viņš vēlas, lai mēs uzticētu pasauli un visumu Kristum – vispasaules Karalim, lai varētu veidot jaunu un labāku nākotni. „Ļoti vēlos, lai nākamie gadi būtu žēlsirdības pārpilni, dodoties satikt ikvienu personu, nesot tai Dieva labestību un maigumu. Lai visus – ticīgos un tālos – var sasniegt žēlsirdības balzams kā Dieva valstības zīme, kas jau ir klātesoša mūsu vidū.” (MV 5) Jau pieminētā Vatikāna II koncila tēvi aicināja pazīt Dievu Viņa roku darbos, pievēršot mūsu uzmanību Dieva īpašību pazīšanas padziļināšanai, salīdzinot tās ar radītām būtnēm. Par Dieva īpašībām lasām Svētajos Rakstos. Vecajā Derībā lasām, ka Viņš ir pacietīgs un žēlsirdīgs. Sevišķi tas redzams psalmos (Ps 24,103,136,146,147). Arī Kristus mūs uz to aicina kā uz pilnības ceļu, teikdams: „Esiet žēlsirdīgi, kā arī jūsu Tēvs ir žēlsirdīgs!” (Lk 6,36) un „Esiet pilnīgi, kā arī jūsu debesu Tēvs ir pilnīgs.” (Mt 5,48) Žēlsirdība ir Dieva vislielākā īpašība, jo tā, pēc sv. Akvīnas Toma ieskatiem, atrodas katrā Dieva roku darbā, tā ir Dieva darbības galvenais motīvs. (ST. I, q. 21, a.4 c.). Dieva žēlsirdība nav tāda pati kā cilvēku žēlsirdība. Tā nav žēlsirdības tikums, kas piemīt kādam lielākā vai mazākā mērā, tā nav attiecīgs garastāvoklis, kas atkarīgs no dažādiem nosacījumiem un apkārtnes, tā nepastāv jūtās, kas nevar palikt vienaldzīgas, redzot citu nelaimes. Dieva žēlsirdība ir Radītāja, Atpestītāja un Iepriecinātāja bezgalīga, nemainīga un mūžīga īpašība, kas izpaužas Viņa attiecībās pret radītām būtnēm, sevišķi cilvēkiem. Visi Dieva darbi liecina par šo patiesību. Dievs, būdams pilnīgi labs un laimīgs, tiecas šajā labumā dalīties ar citiem. Kad cilvēks ar grēku šo laimi zaudē, Dievs viņu soda tā kā nepaklausīgos eņģeļus, bet tūlīt pat apsola sūtīt Pestītāju – savu Dēlu, kurš ar savu krusta nāvi visiem labas gribas cilvēkiem atjauno Dieva bērnu tiesības uz mūžīgo laimi. „Žēlsirdība Svētajos Rakstos ir atslēgas vārds, lai parādītu, kā Dievs darbojas attiecībā uz mums. Viņš neaprobežojas tikai pasludināt savu mīlestību, bet padara to redzamu un taustāmu. Mīlestība nevar būt tikai abstrakts vārds. Tā pēc savas dabas ir konkrēta dzīve: nodomi, attieksme, uzvedība, kas izpaužas ikdienas rīcībā. Dieva žēlsirdība ir viņa atbildība par mums. Viņš jūtas atbildīgs, vēlas mūsu labumu un grib redzēt mūs laimīgus, prieka un miera piepildītus. Tajā pašā virzienā jābūt orientētai kristiešu žēlsirdīgajai mīlestībai. Kā mīl Tēvs, tā mīl bērni. Kā Viņš ir žēlsirdīgs, tā arī mēs esam aicināti būt žēlsirdīgi viens pret otru.” (MV 9) Ar šiem vārdiem pāvests aicina tiekties ne tikai iemantot žēlsirdību, bet ar to, ko esam iemantojuši, dalīties. Dalīties ar cilvēkiem, kuriem šī žēlsirdība vajadzīga. Dalīties, visdažādākajos veidos, lai īpaši iedzīvinātu Kristus vārdus, ka cilvēki redzētu mūsu labos darbus un slavētu mūsu Tēvu, kas ir debesīs (sal. Mt 5,16). Atbildot pāvesta aicinājumam, gribu darīt zināmu, ka Liepājas diecēzē tiks izsludinātas vairākas draudzes baznīcas, kuras apmeklējot un izpildot parastos atlaidu noteikumus, Jubilejas gadā varēs iemantot atlaidas. Kā arī gribu aicināt ikvienu pajautāt sev pašam – ko Es varu darīt vārdos vai darbos, lai atklātu Dieva žēlsirdību? Liepājas diecēzes bīskaps Viktors Stulpins. Jubilejas gada logotipa moto: "Žēlsirdīgi, kā jūsu tēvs ir žēlsirdīgs." (Lk 6, 36) Tajā attēlots Jēzus, kurš plecos nes grēcinieku, parādot savu mīlestību, kas Viņa iemiesošanos pabeidz glābšanā. Labais Gans pieskaras cilvēces 'miesai', to darot ar mīlestību, kam ir spēks izmainīt cilvēka dzīvi. Žēlsirdības gada logo autors ir jezuītu tēvs Marks I. Rupniks. 
| 
