Svēto tēvu uzrunāja anglikāņu un musulmaņu kopienas pārstāvis. Pāvests savā uzrunā norādīja uz dialoga starp reliģijām lielo nozīmi, uzsverot, ka šāds dialogs stiprina jau pastāvošās draudzības saites un kalpo kopējam labumam. Reliģiskie uzskati un savas ticības praktizēšana iespaido mūs pašus un ietekmē mūsu izpratni par apkārtējo pasauli – viņš sacīja. Ticība mums ir gaismas, gudrības un solidaritātes avots, kas tādējādi bagātina sabiedrību, kurā dzīvojam. Ja mēs rūpējamies par savas garīgās dzīves pilnveidošanu, ar savu prātu un sirdi tiecamies pēc patiesības un cenšamies dzīvot saskaņā ar savu reliģisko tradīciju vērtībām, tad kļūstam par svētību citiem. Mūsdienu demokrātiskajā un plurālistiskajā sabiedrībā sadarbība starp reliģiskajiem līderiem un viņu kopienām būtiski kalpo kopējam labumam. Turpinot, Francisks atgādināja, ka šodien ir ļoti nepieciešama sapratne starp dažādu reliģiju locekļiem, draudzība un savstarpēja sadarbība, lai aizstāvētu personas cieņu, ar ko Dievs katru ir apveltījis, un cilvēku un tautu tiesības dzīvot brīvībā un būt laimīgiem. Veicinot šo cieņu un tiesības, reliģijas spēlē svarīgu lomu sirdsapziņas veidošanā, kā arī ieaudzina jauniešos garīgās vērtības, tādējādi veidojot kārtīgus pilsoņus, kuri, savukārt, būs spējīgi tālāk veidot godīgu sabiedrību. Šajā kontekstā pāvests norādīja, ka cilvēks kā tāds ir svarīgāks par varu un materiālo labumu. Mūs visus vieno kopīga pārliecība, ka Dievs, kuram mēs kalpojam, ir miera Dievs. Nekad nedrīkst izmantot Viņa svēto Vārdu, lai attaisnotu naidu un vardarbību – uzsvēra Francisks, pieminot vairākus barbariskos uzbrukumus. Viņš atzina, ka jaunieši reliģijas vārdā bieži vien tiek padarīti par ekstrēmistiem, kas sēj nesaskaņas un bailes, un ārda visas sabiedrības audeklu. Tāpēc svarīgi, lai mēs būtu miera nesēji, kuri palīdz citiem dzīvot mierā, harmonijā un savstarpējā cieņā. „Lai Visvarenais pieskaras to sirdīm, kuri veic vardarbību, un dāvā mieru mūsu ģimenēm un kopienām,” lūdzās Svētais tēvs. Noslēgumā pāvests atgādināja, ka šogad katoļu Baznīca atzīmē Vatikāna II koncila noslēguma 50. gadadienu. Koncils bija liels solis ekumeniskā un starpreliģiju dialoga ceļā. Francisks norādīja, ka Baznīcas pūles šajā laukā balstās uz pārliecību, ka Dievs mīl visus cilvēkus un grib, lai visi būtu pestīti. Pasaule gaida, lai ticīgie, risinot dažādas cilvēces problēmas, sadarbotos ar visiem labas gribas cilvēkiem. Svētais tēvs aicināja klātesošos, raugoties uz nākotni, lūgties, lai visi cilvēki uzskatītu cits citu par brāļiem un māsām, un, neskatoties uz atšķirībām, dzīvotu mierā un vienotībā. Lūgsimies par mieru! – viņš mudināja. Radiovaticana.va | 
