Izglītotākie prāvesti runās par to, ko nozīmē vārds Advents – tas ir cēlies no latīņu vārda adventus, atnākšana. Citi, garīgākie, pievērsīs mūsu uzmanību tam, ka starp jau minētajām divām Kristus atnākšanām (pirmo reizi – piedzimstot un otro reizi – laiku beigās) ir vēl trešā Viņa atnākšana, trešais adventus – manā personiskajā dzīvē. Atkal dzirdēsim jautājumu: vai es Viņu gaidu atnākam? Tās visas, protams, ir svarīgas tēmas, un tās jāatkārto. Bet, ja vēsture iet uz priekšu, kāpēc jāatkārtojas?
Reiz viens no maniem bijušajiem klasesbiedriem jautāja: jums taču baznīcā visu laiku viens un tas pats – dievkalpojumi, svētki. Vai jums pašiem, ticīgajiem, nav apnicis? Kāpēc neizdomāt kaut ko jaunu?
Tas man lika aizdomāties. Pēc kāda laika viņam sacīju: tev ir meitene jau divus gadus. Tava Ļena ir tāda pati katru dienu, vai nav apnicis? Viņš teica: nē, jo man ar viņu nav garlaicīgi, iepazīstu viņu arvien labāk, vienmēr ir par ko runāt, svarīgi taču, ka mēs esam kopā, nevis tas, ka mēdzam pastaigāties tajā pašā parkā…
Patiesa reliģiskā dzīve ir kā nemitīgs randiņu laiks. Pat ja tie notiek pēc ierastā scenārija, svarīgāka ir tikšanās ar Personu – ar Dievu, kaut arī liturģiskā gada laika posmi atkārtojas atkal un atkal. Dievkalpojumos mēs piedalāmies saskaņā ar tām pašām liturģiskajām grāmatām, pat svētdienu lasījumi atkārtojas. Bet Dievs “neatkārtojas”.
Neviens Advents nav līdzīgs iepriekšējiem. Cilvēks, kas aug, attīstās, agri vai vēlu atskatoties uz savu dzīvi un darbiem, pamana kļūdas. Kad man gadās pārlasīt to, ko esmu rakstījis pirms kāda laika, dažreiz domāju, cik biju stulbs, ka neuzrakstīju, neizskaidroju kaut ko citādāk, labāk, precīzāk. Iespējams, pēc kāda laika arī par šo tekstu man būs kauns.
Kristus caur Svēto Rakstu vārdiem, caur liturģiskajiem tekstiem (protams, ja tos uzmanīgi klausāmies, nevis “palaižam garām”) mums atgādina kaut ko jaunu. Katram – kaut ko savu. Priesteri, kas gatavo sprediķus, apstiprinās, ka, runājot par vienu un to pašu lasījumu, vienmēr atklāj kaut ko citu, tādu, ko agrāk nebija pamanījuši.
Arī šogad, iesākot Adventu, atcerēsimies, ka centrā nav ierastās tradīcijas, bet Jēzus Persona. Dievs, kurš, kaut arī nemainīgs, ir bezgalīgs un tāpēc tiem, kas Viņu meklē un gaida, neļaus just reliģisku garlaicību. Mieramtuvu.lv
Foto: Sjf.org |
