Čats
English
Niks:
Parole:
Reģistrācija

Kas notiek?  Pasaulē

Pāvests Francisks atver Bangi katedrāles Svētās Durvis
30.11.2015 pl. 20:36
Pāvesta vizītes Centrālāfrikas Republikā galvenais pasākums bija Bangi katedrāles Svēto Durvju atvēršanas ceremonija. Šādā veidā Francisks neformāli uzsāka Žēlsirdības jubilejas gadu, kas oficiāli sāksies Romā 8. decembrī, Vissvētākās Jaunavas Marijas Bezvainīgās Ieņemšanas svētkos.

Svēto Durvju atvēršanai Centrālāfrikā, valstī, kurā jau daudzus gadus turpinās pilsoņu karš, ir īpaša nozīme, jo šeit cilvēkiem ir ļoti vajadzīga Dieva mīlestība un piedošana.

Centrālāfrikas Republika ir viena no nabadzīgākajām un politiski nestabilākajām valstīm Āfrikas kontinentā. Starp daudziem diktatoriem īpaši izcēlās Žans Bedels Bokasa, kurš personīgi piedalījās 200 bērnu spīdzināšanā un egzekucijā, kuri atteicās nēsāt diktatora sievas projektēto skolas formu. 2011. gadā valstī sākās militārā cīņa starp nemierniekiem un armiju, bet divus gadus vēlāk musulmaņu nemiernieku grupējums „Seleka” veica uzbrukumu valsts galvaspilsētai Bangi, padzenot prezidentu. Laika gaitā politiskais konflikts pārauga reliģiskajā konfliktā. Musulmaņi uzsāka kristiešu iznīcināšanu. Kristieši sāka veidot pašaizsardzības vienības „Anti-balaka”, kuras savukārt uzsāka teroru pret valsts musulmaņu iedzīvotājiem. Tikai pateicoties starptautisko institūciju pūliņiem tika pieņemta konflikta atrisinājuma programma, tomēr līdz pat pāvesta ierašanās brīdim notiekošās kaujas liecina par to, cik trausla ir cerība uz mieru un izlīgumu šajā valstī.

Ieradies katedrālē, kur bija sapulcējušies tūkstošiem priesteru, reliģisko ordeņu locekļu un jauniešu, pāvests teica īsu uzrunu. Viņš Bangi nosauca par pasaules garīgo galvaspilsētu. Pāvests sacīja, ka šajā zemē, kas cieš karu un nabadzību, iesākas Dieva žēlsirdībai veltītais jubilejas gads, aicinot ticīgos lūgties par mieru Centrālāfrikā un pasaulē.

Atvēris Bangi katedrāles Svētās Durvis, Francisks izgāja pa tām kā pirmais svētceļnieks. Vēlāk viņš vadīja dievkalpojumu, kas bija viņa vizītes Centrālāfrikā kulminācija. Homīlijā pāvests skaidroja Apustuļu darbu grāmatas fragmentu par Pēteri un Jāni, kuri tā vietā, lai pasniegtu ziedojumu pie svētnīcas ieejas gulošajam paralītiķim, izdziedināja viņu. Arī šodien kristieši ir aicināti nest dziedināšanu un mierinājumu tiem, kuri ir zaudējuši cerību, palīdzēt tiem uzsākt jaunu dzīvi, palīdzēt „pārcelties uz otru krastu” (Lk 8,22).

"Jēzus nesūta mūs vienus pašus uz otru krastu, bet gan mudina, lai mēs to veiktu kopā ar Viņu. Un katrs no mums to dara īstenojot savu paaicinājumu. Mums ir jāapzinās, ka šo pārcelšanos uz otro krastu varam īstenot tikai Viņā, iekšēji atbrīvojoties no asinsradniecības saišu koncepcijas, kas atdala, lai veidotu Baznīcu – Dieva ģimeni, kas ir atvērta visiem, kas rūpējas par tiem, kuriem visvairāk ir nepieciešama palīdzība", sacīja pāvests.

Pārcelties uz otro krastu nozīmē pieredzēt savā dzīvē Dieva piedošanu un dalīties priekā par to ar citiem, sacīja Francisks. Paši saņēmuši piedošanu, esam aicināti piedod arī citiem. Pāvests norādīja uz kristīgā aicinājuma būtību: „Esiet pilnīgi, kā arī jūsu Tēvs Debesīs ir pilnīgs!” (Mt 5,48). Viens no šādas pilnības pamatnoteikumiem ir mīlestība pret ienaidniekiem, kas palīdz pārvarēt naida un atriebības kārdinājumus. Jēzus bieži runā par šo kristīgās liecības aspektu. Evaņģelizācijas darbā iesaistītajiem cilvēkiem pirmām kārtām ir jābūt piedošanas un izlīguma speciālistiem, mīlestības un žēlsirdības ekspertiem. Tieši šādā veidā palīdzēsim saviem brāļiem un māsām „pārcelties uz otru krastu”, atklājot viņiem mūsu spēka, mūsu cerības, mūsu prieka noslēpumu, kura avots ir Dievs, – sacīja Francisks.

Naida un izmisuma vētras laikā kristietis nedrīkst aizmirst, ka Dievs ir stiprāks par visiem un visu, Viņa pēdējais vārds ir mīlestība, atgādināja pāvests. „Visur, bet pirmām kārtām tur, kur valda vardarbība, netaisnība un vajāšanas, kristieši ir aicināti ar vārdiem un darbiem liecināt par Dievu, kas ir Mīlestība.

Homīlijas noslēgumā Svētais tēvs aicināja Centrālāfrikas iedzīvotājus izbeigt cīņas un kopīgiem spēkiem meklēt mieru:

"Pie visiem tiem, kuri ķeras pie šīs pasaules ieročiem, vēršos ar aicinājumu: atmetiet nāves līdzekļus un ietērpieties taisnīguma, mīlestības un žēlsirdības bruņās, lai atgūtu mieru. Kristus mācekļi – priesteri, konsekrētās personas un laji dzīvo valstī ar tik izteiksmīgu nosaukumu, valstī, kas atrodas pašā Āfrikas sirdī, valstī, kas ir aicināta atklāt Kungu – visā labā centru. Izlīgums, piedošana, mīlestība un miers. Āmen!"

Pēc dievkalpojuma pāvests tikās ar jauniešiem. Bangi katedrāles laukumā sapulcējās tūkstošiem jauniešu. „Arī šodien ir iespējams mīlēt ienaidniekus! Ir iespējams piedot tam, kas mums ir pārinodarījis,” – sacīja Svētais tēvs. Jauniešu vārdā pāvestu apsveica Īvens Demba. Viņš uzsvēra, ka tikšanās simbols ir banānkoks, kam ir dziļas saknes un kas dāvā bagātīgus augļus. Tikmēr Centrālāfrikas iedzīvotāji, kuriem nav labu un dziļu sakņu, pārbaudījumu brīžos viegli pakļaujas atriebības, vardarbības, laupīšanas un iznīcības kārdinājumiem. Jaunietis norādīja uz lielajiem izaicinājumiem: panākt mieru, mazināt nabadzību, nodrošināt bērniem izglītību. Daudzi vēlas atstāt valsti, lai citur meklētu labākus dzīves apstākļus. „Tava vizīte dāvā mums mierinājumu, prieku, un palīdz saprast, ka ne viss ir zaudēts. Saki mums, Svēto tēv, ko tu sagaidi no Centrālāfrikas jauniešiem? Kas mums ir jādara, lai atgūtu mieru un labklājību?

Pāvests atbildēja, sakot, ka „bēgšana no izaicinājumiem nav labākais atrisinājums.” Vajag drosmīgi cīnīties par labo. Viņš norādīja uz lūgšanas vareno spēku, kas palīdz uzvarēt ļaunumu un tuvoties Dievam. Vai jūs lūdzaties? – jautāja pāvests. Runājot par mieru, viņš skaidroja, ka tas nav tikai dokuments, ko mēs parakstām. „Miers tiek veidots no dienas dienā ar mūsu roku darbu, ar mūsu dzīvi. Miers nozīmē izlīgt, piedot, nedzīvot naidā. Ja kāds tevi apvaino, centies viņam piedot” – aicināja Romas bīskaps.

Tikšanās laikā Svētais tēvs uzklausīja dažu jauno āfrikāņu grēksūdzes, kas bija īpaša zīme šai pilsoņu karā izmocītajai tautai. Militārajos konfliktos bieži tiek ierauti jaunieši, nereti arī bērni-karavīri. Tādā veidā Francisks uzsvēra, ka Dieva žēlsirdībai veltītais jubilejas gads ir nožēlas, izlīguma un piedošanas laiks.

"Mēs, kristieši un musulmaņi, esam kā brāļi, un mums tā ir arī jādzīvo," – pirmdienas rītā mikroblogošanas vietnē Twitter ierakstīja pāvests Francisks.

Radiovaticana.va
Foto: Osservatore Romano