Viesu vidū bija Itālijas Republikas prezidents Serdžo Mattarella, Beļģijas karaļpāris ar ģimeni, Sanmarīno, Čehijas un Vācijas valdības pārstāvji, diplomātisko misiju vadītāji un citas amatpersonas. Neraugoties uz stingrajiem drošības pasākumiem, Vatikānā ieradās aptuveni 50 tūkstoši svētceļnieku no daudzām valstīm. Žēlsirdības gada atklāšanas svinību laikā pie altāra bija novietota sena grieķu katoļu ikona «Žēlsirdības durvis», kas pēc pāvesta Franciska lūguma 7. decembrī tika atvesta no Polijas pilsētas Jaroslavas. Svētbildē attēlota Jaunava Marija ar Bērnu Jēzu, un uzraksts «Myloserdia Dwery otwery nam» («Žēlsirdības durvis atver mums»). Ikona uzrakstīta 1640. gadā. Laika gaitā daudzi ticīgie ir saņēmuši žēlastības, par ko liecina neskaitāmas votas. Šodien iesākās Dieva žēlsirdībai veltītais jubilejas gads. «Dieva žēlsirdībā pasaule radīs mieru, un cilvēks – savu laimi», pirms trīspadsmit gadiem teica pāvests Jānis Pāvils II. Mūsdienu nemierīgajā pasaulē šie vārdi ir ieguvuši pravietisku nozīmi. Svētās Mises laikā tika izmantots jaunais lekcionārijs, kurā ietverti visām Žēlsirdības gada svētdienām un svētku dienām paredzētie Svēto Rakstu lasījumi. Lekcionārija priekšējo vāku rotā slovēņu jezuītu tēva Marka Rupnika veidota mozaīka, bet aizmugurējo vāku – Žēlsirdības gada logo. Sprediķī Francisks sacīja: «Brāļi un māsas, pēc īsa brīža ar prieku atvēršu Žēlsirdības jubilejas Svētās durvis. Šo vienkāršo un reizē simbolisko žestu veiksim Dieva vārda gaismā, kas izceļ žēlastības primātu. Jaunava Marija ir aicināta priecāties par to, ko ir veicis Dievs – piepildījis viņu ar savu žēlastību un izvēlējis par sava Dēla Māti. Eņģelis Gabriēls atklāj viņai lielo un dziļo noslēpumu, kas pārspēj cilvēka prāta iespējas. Žēlastības pilnība izmaina sirdi un dara to par spējīgu veikt ticības aktu, kas izmaina cilvēces vēstures gaitu. Turpinot sprediķi, Francisks skaidroja, ka šis ārkārtas Svētais gads ir Dieva žēlastības dāvana. Ieiet pa šīm durvīm nozīmē atklāt Tēva bezgalīgo žēlsirdību, kurš pieņem visus un iziet pretī katram no mums. Tas būs gads, kurā mēs esam aicināti dziļāk apzināties žēlsirdības nozīmi. Cik daudz tiek nodarīts pāri Dievam un Viņa žēlastībai, kad sakām, ka grēki tiek sodīti Viņa taisnībā, neliekot pirmajā vietā to, ka tie tiek piedoti Viņa žēlsirdībā (sal. Augustīns, De praedestinatione sanctorum 12.24)! Jā, tieši tā arī notiek! Esam aicināti katrā brīdī un notikumā žēlsirdību likt pāri taisnīgumam, jo Dieva taisnīgā tiesa notiks Viņa žēlsirdības gaismā. Ieiešana pa Svētajām durvīm palīdzēs mums apzināties, ka esam šīs mīlestības noslēpuma dalībnieki. Atmetīsim visas bailes un nemieru, jo tas viss nepiestāv tam, kas jūtas mīlēts. Dzīvosim ar prieku, kas izriet no tikšanās ar žēlastību, kas visu pārmaina, aicināja Francisks. Šodien, pārkāpjot Svēto durvju slieksni, vēlamies pieminēt kādas citas durvis, kuras pirms piecdesmit gadiem pasaulei plaši atvēra Vatikāna II koncila tēvi. Koncilā pieņemtie dokumenti palīdz mums veikt ceļu uz ticības briedumu. Koncils bija tikšanās laiks. Tā bija tikšanās starp Baznīcu un mūsdienu pasauli. Svētais Gars mudināja Baznīcu iziet no noslēgtības, vienaldzības un apātijas, lai ar atjaunotu degsmi turpinātu savu misiju. Koncils bija jauna ceļa sākšana un reizē aicinājums iziet, lai sastaptu cilvēku tur, kur viņš dzīvo – pilsētā, mājās, darba vietā... tur, kur ir cilvēks, tur Baznīca ir aicināta satikt viņu, dāvāt viņam Evaņģēlija prieku - uzsvēra pāvests. Jubilejas gads mudina mūs būt atvērtiem un stiprināt garu, kāds atklājās Vaticanum II, proti, žēlsirdīgā samarieša garu, kā par to runaja svetīgais pāvests Pāvils VI, noslēdzot koncilu. Lai ieiešana pa Svētajām durvīm palīdz mums visiem līdzināties Labajam samarietim, aicināja pāvests. Dievkalpojuma noslēgumā diakons nolasīja lūgšanu par Želsirdības jubilejas gada atklāšanu. Kardināli, bīskapi un priesteri devās uz Svētā Pētera bazilikas ātriju. Svēto durvju atvēršanas ceremonijā klātesošs bija arī emeritētais pāvests Benedikts XVI. Radiovaticana.va Skatīties YouTube vietnē | 
