Čats
English
Niks:
Parole:
Reģistrācija

Kas notiek?  Ziņas no Vatikāna

Dieva žēlsirdībai nav robežu
11.12.2015 pl. 14:05
„Dievs ir iemīlējies mūsu niecīgumā, Viņa žēlsirdībai nav robežu,”  ar šādu atziņu pēc neilga pārtraukuma pāvests atsāka publisko rīta dievkalpojumu svinēšanu Svētās Martas nama kapelā.

Svētajā Misē 10. decembrī piedalījās arī deviņu kardinālu padomes locekļi, kas uzsāka nu jau divpadsmito darba apspriedi kopā ar pāvestu.

Homīlijā Francisks uzsvēra, ka žēlsirdība ir kā glāsts, kā vecāku apskāviens, kuri mierina un iedrošina savu bērnu. „Dievs ir žēlsirdīgs un labvēlīgs”. Vadoties pēc Isaja grāmatā atrodamā Kunga monologa, var saprast, ka Dievs savu tautu ir izvēlējies nevis tāpēc, ka tā būtu liela, vai varena, bet gan tāpēc, ka tā bija vismazākā no visām, visnožēlojamākā no visām.

Pāvests atzīmēja, ka Dievs ir iemīlējies šai postā, iemīlējies tieši šai nabadzībā. Un šai Dieva monologā ir redzama šī mīlestība, maigā mīlestība, tāda mīlestība, kāda piemīt tētiem, vai mammām, kad bērni naktī pamostas, nobijušies no kāda sapņa”. Tēti, vai mammas tad iedrošina bērnu, sakot: „Es esmu līdzās, esi mierīgs, nebaidies!”

„Mēs visi pazīstam tēta un mammas glāstus, kad bērni ir nobijušies un nemierīgi: „Nebaidies, esmu šeit!” Tāpat arī Dievs ir iemīlējies mūsu niecīgumā. Viņš vēlas teikt: „Nebaidies no saviem grēkiem. Es tev vēlu labu. Esmu šeit, lai tev piedotu!” Tā ir Dieva žēlsirdība.”

Francisks pastāstīja par kādu svēto, kurš daudz gandarīja, bet Kungs viņam vienmēr prasīja vēl vairāk, līdz kamēr svētais teica, ka viņam vairs nav ko dot. Dievs tad atbildēja: „Dod man savus grēkus!”

„Kungs vēlas uzņemties uz sevis mūsu vājības, mūsu grēkus, mūsu nogurumu. Cik reizes Jēzus lika dzirdēt: „Nāciet pie manis visi, kas esat noguruši un es jūs atspirdzināšu. Es esmu Kungs, tavs Dievs, kurš tur tevi pie labās rokas, nebaidies, maziņais, nebaidies! Es tev došu spēku! Dod man visu un es tev piedošu, es došu tev mieru!”

Pāvests teica, ka šie ir Dieva glāsti, šie ir mūsu Tēva glāsti, kad Viņš izpaužas ar savu žēlsirdību.

„Mēs, būdami tik nervozi, ja kaut kas nav labi, tad vaimanājam, esam nepacietīgi... Savukārt, Viņš: „Bet, esi mierīgs, esi patiešām pamatīgi sagrēkojis, bet paliec mierīgs. Nebaidies! Es tev piedodu. Atdod to visu man!” Tas ir tas, pats, ko esam atkārtojuši psalmā: „Kungs ir žēlsirdīgs un labvēlīgs”. Mēs esam niecīgi. Viņš mums ir devis visu. Viņš tikai prasa uzticēt mūsu nelaimes, mūsu niecīgumu, mūsu grēkus, lai mūs apskautu, mūs noglāstītu.”

Pāvests aicināja lūgt Kungam, lai mūsu katra un visas tautas sirdī Viņš atmodina ticību šai tēvišķībai, šai žēlsirdībai. Un lai šī ticība Viņa tēvišķībai un Viņa žēlsirdībai, dara mūs kaut nedaudz žēlsirdīgākus pret citiem.

Radiovaticana.va