Pontifikālās jaunās evaņģelizācijas padomes vadītājs uzsvēra, ka ticīgo aktīvā piedalīšanās Jubilejas gada pasākumos liecina par pāvesta lēmuma izsludināt Žēlsirdības gadu svarīgo nozīmi Baznīcas dzīvē. Fizikella pastāstīja, ka viņa vadītā institūcija katru dienu saņem tūkstošiem elektronisko vēstuļu par vietējās Baznīcas aktivitātēm Dieva žēlsirdībai veltītajā gadā. Ļoti daudz ticīgo veic svētceļojumu uz Romu. Līdz šim brīdim dažādos jubilejas pasākumos ir piedalījušies 1 392 000 ticīgo. Aptuveni 40 procenti svētceļnieku ierodas no ārzemēm. Dominējošās valodas ir spāņu un franču. Taču ir reģistrējušies ticīgie arī no Bangladešas, Korejas, Kenijas, Mozambikas, Salvadoras, Jaunzēlandes, Argentīnas, Fidži salām, Krievijas, Šrilankas, Baltkrievijas, Kotdivuāras, Čadas, Kuveitas, Albānijas, Amerikas Savienotajām Valstīm, skaidroja arhibīskaps Fizikella. Tomēr Jubilejas gadu arhibīskaps nevēlas vērtēt tikai pamatojoties uz skaitļiem. Žēlsirdības jubilejas gada mērķis ir atvērt cilvēka sirdi un prātu, lai spētu atklāt lielo mīlestību, kādu Dievs viņam dāvā. Šis ir mūsu dzīves un mūsu ticības izvērtēšanas laiks. Tas ir piedošanas un iekšējās atgriešanās laiks. Laiks, kurā esam aicināti saskatīt būtisko, sacīja Pontifikālās jaunās evaņģelizācijas padomes vadītājs. Žēlsirdības jubilejas gada ietvaros tuvākajā laikā paredzēti divi svarīgi pasākumi. Pirmais no tiem ir svēto Leopolda Mandiča un tēva Pio no Pietrelčinas relikviju izstādīšana publiskai pagodināšanai Romas baznīcās. Abi svētie ir Dieva žēlsirdības kalpi, uzsvēra arhibīskaps Fizikella. Svētais Leopolds (1866-1942), pēc tautības horvāts, 30 gadus pēc kārtas katru dienu desmit līdz piecpadsmit stundām pavadīja mazā cellē, kur pieņēma ticīgo grēksūdzes. Daži kopienas brāļi viņam pārmeta, ka ir pārāk žēlsirdīgs atlaižot grēkus bez atbilstošas izpratnes. „Jēzu, Tu pats man devi šo slikto piemēru, bet es vēl neesmu nonācis līdz neprātībai nomirt par dvēselēm tā, kā Tu to darīji”, citējot svētā Leopolda vārdus, sacīja arhibīskaps Fizikella. Arī tēvs Pio (1887-1968) savu dzīvi pilnībā veltīja kalpojumam konfesionālā. Abu svēto relikvijas Romā ieradīsies 3. februārī un vispirms tiks izstādītas Svētā Laurencija ārpus Mūriem bazilikā (netālu no Verano kapsētas). 4. februārī tās ticīgie varēs pagodināt Romas Svētā Salvatore in Lauro baznīcā, kas atrodas Romas vēsturiskajā centrā, netālu no Navona laukuma. Savukārt 5. februāra pēcpusdienā (plkst. 16) relikvijas svinīgā procesijā tiks atnestas uz Svētā Pētera baziliku un novietotas galvenā altāra pakājē, kur tās atradīsies līdz piektdienas, 11. februāra, rītam. Pēc pateicības dievkalpojuma tēva Pio relikvijas aizvedīs uz Pietrelčinu, viņa dzimto ciematu. Šajās dienās Romā būs gaidāmi plaši drošības pasākumi. Otrs notikums saistās ar žēlsirdības misionāru izsūtīšanu pasaulē. Tie ir priesteri, kuriem pāvests uzticēs īpašu kalpojumu un pilnvaras veicināt dažādas iniciatīvas, īpašu vērību veltot Gandarīšanas sakramentam, un piešķirs autoritāti piedod arī tos grēkus, kas ir rezervēti Svētajam Krēslam. Pāvests uzticēs viņiem misiju sludināt Dieva žēlsirdības skaistumu. Svētais tēvs aicina misionārus būt pazemīgiem un sirdsgudriem bikstēviem, spējīgiem piedot visiem, kuri tuvosies žēlsirdības avotam, kas ir konfesionāls. Visā pasaulē tiks izsūtīti 1000 misionāri, kuri nāk no dažādām valstīm un kontinentiem. Viņu vidū būs arī vairāku Austrumu ritu priesteri, skaidroja Pontifikālās jaunās evaņģelizācijas padomes vadītājs. Romā ieradīsies 700 misionāri, preses konferencē sacīja arhibīskaps Rino Fizikella. 9. februāra pēcpusdienā dažādu tautību misionāri tiksies ar pāvestu Francisku, bet 10. februārī (plkst. 17) Svētā Pētera bazilikā piedalīsies Pelnu trešdienas dievkalpojumā, kura laikā viņi saņems misionāru mandātu. To saņems arī četri žēlsirdības misionāri no Latvijas, pa vienam no katras diecēzes. Savu kalpojumu Rēzeknes-Aglonas diecēzē veiks Staņislavs Prikulis, Rīgas arhidiecēzē Marcins Vozņaks, Jelgavas diecēzē Aleksandrs Stepanovs un Liepājas diecēzē Edijs Silevičs. Pontifikālās jaunās evaņģelizācijas veicināšanas padomes vadītājs paskaidroja, ka īpašs brīdis būs arī Romas kūrijas darbinieku jubileja, kas notiks 22. februārī – svētā Pētera katedras svētkos. Šajā dienā Pāvila VI zālē viņus uzrunās jezuītu tēvs Marks Rupniks, izcilais mozaīku meistars. Vēlāk, izgājuši pa Svētā Pētera bazilikas Svētajām durvīm, viņi piedalīsies Franciska vadītajā dievkalpojumā. Žēlsirdības jubilejas gads turpinās, un mēs esam pārliecināti, ka saskaņā ar pāvesta Franciska vēlmi, tas kļūs par iespēju „savā ikdienas dzīvē īstenot žēlsirdību, ko Debesu Tēvs mums dāvā savā labvēlībā, piebilda arhibīskaps Rino Fizikella. Radiovaticana.va | 
