Aglonas bazilikas Kora skolas koris ietilpst Latgales PC koru federācijā, kas savukārt ir Vispasaules PC federācijas biedrs, un koris jau vairākus gadus ir piedalījies kongresos dažādās Eiropas pilsētās. Katrs no šiem koriem cenšas attīstīt attiecības ar Dievu, kas praktiski nozīmē ar dziesmām pagodināt Viņu, kalpojot ticīgo kopienās, liturģijā, kā arī katram dalībniekam individuāli uzturēt ciešu draudzību ar Jēzu, lai pēc tam to citiem liecinātu gan caur dziesmu, gan arī dzīves piemēru. Jaunā paaudze ir atvērtāka un jūtīgāka visām tām vērtībām, kuras bieži piemirst pieaugušie, un šie kongresi ir jauno dziedātāju prieka, cerības un citu kristīgo iezīmju manifestācija pasaulei. Šis bija jubilejas kongress, un vēl jo īpašāks ar to, ka notika arī Jubilejas gadā, kas izceļ žēlsirdību. Šīs tikšanās tēma bija „Cantate spem vestram” jeb „Izdziediet savu cerību” kā atbilde nemieram un ciešanām pasaulē. Man un arī vairākiem citiem koristiem šis bija pirmais brauciens, tādēļ jo vairāk neaizmirstams. Atklāšanas vakarā 28. decembrī milzīgajā Pāvila VI zālē pulcējās 128 kori no 18 valstīm visā pasaulē. Mēs – 22 dalībnieki – bijām priecīgi un lepni, ka varam pārstāvēt savu valsti Latviju lielajā dziedātāju jūrā, it īpaši brīdī, kad pa galveno eju tika ienests valsts karogs. Kopīgi tika dziedātas tādas dziesmas kā Žēlsirdības gada himna „Misericordes sicut Pater”, kongresa himna „Cantate spem vestram”,dziesmas „Deus caritas est”, „Misericordes Domini”, „Christe lux mundi”, „Hallelujah”, kā arī citas, sevišķi Ziemassvētku dziesmas ļoti dažādās – itāļu, latīņu, angļu, vācu – valodās. Pārbaudījums visiem gan bija ilgā iešana cauri drošības kontrolei, kas šajā kongresā bija īpaši pastiprināta. Nākamā diena bija paredzēta katra atsevišķā kora solokoncertam un nacionālajam dievkalpojumam, kam bija jānotiek iepriekš nozīmētās baznīcās. Šī diena mūs pārsteidza ar to, ka vajadzīgajā brīdī mūsu baznīca bija ciet, taču Providence bija parūpējusies, lai mēs satiktu Ivetas ģimeni, kura dzīvo Romā un mums nokārtoja vietu iespaidīgajā Santa Maria in Ara Coeli bazilikā. Pēc Sv. Mises, ko vadīja priesteris Juris Skutels, sniedzām savu koncertu, pārsvarā ar Ziemassvētku dziesmām, kura nobeigumā nodziedājām arī itāļu dziesmiņu „Beato l’uomo” un savu vizītkarti – „Dzīsmu par Aglyunu”. Atmiņā palicis, ar kādu interesi mūs klausījās apmeklētāji, kuriem bija laimējies ienākt un „vinnēt” koncertu. 30. decembrī Jēzus svētās Sirds bazilikā kopā ar vēl 15 koriem piedalījāmies lūgšanu un dziesmu liturģijā nodomā par mieru pasaulē. 31. decembris nesa mums lielu dāvanu – jau minētajā lielajā audienču zālē tikāmies ar pāvestu Francisku, kurš uzklausīja bērnu sagatavotos jautājumus un izvērsti atbildēja uz tiem. Vēlos minēt divus spilgtākos brīžus. Kad kāda meitene uzdeva jautājumu, kā tas iespējams, ka viņš vienmēr ir tik labs, pāvests teica, ka arī viņš dusmojas, taču, lai dusmas pārvarētu, nepieciešams ir runāt ar brāļiem un māsām; viņš atgādināja Jēzus vārdus un lika to atkārtot visai publikai: „Solo Dio bono!” (tikai Dievs ir labs). Pāvests atzina, ka, lai gan viņam pašam dziedāšanā nav īpašu prasmju, tā izglīto dvēseli, un viņam ļoti patīk klausīties, kā to dara citi. Šeit viņš lika visiem korī atkārtot vārdus: „Canto e cammino!” (dziediet un svētceļojiet), kas arī bija viņa novēlējums mums. Tikšanās noslēgumā Latgales Pueri Cantores federācijas prezidentei Zigrīdai Rusiņai un dziedātājai Andai Abužei bija iespēja tikties ar pāvestu. Pēc Jaunā gada sagaidīšanas, 1. janvāris nesa pašu galveno notikumu kongresā – pāvesta vadīto noslēguma Sv. Misi bazilikā, kurai muzikāli gatavojoties, bija patērēts ne mazums enerģijas un laika. Šeit saņēmām arī lielāko pārsteigumu brauciena laikā. Debesis atkal mūs glāba, kas bijām ieradušies bazilikā samērā vēlu un vairs nevarējām atrast vietu ar skatu uz altāri. Taču negaidīti tikām ielaisti VIP zonā pašā priekšā pārējiem koriem, un šī iemesla dēļ svinīgo Misi nodziedājām ar īpaši atdevi. Jāpiebilst, ka bijām sevišķi izredzēti arī tajā ziņā, ka mūsu pārstāve Katrīna Valaine bija viena no trijām upurdāvanu pienesējām. Pašās beigās, kongresa noslēgumā plašajā Svētā Pētera bazilikā vareni izskanēja līksmais G.F. Hendeļa „Hallelujah!” Protams, ka kongresa starplaikos mēs aizpildījām laiku Mūžīgās pilsētas apskatē, gūstot daudz skaistu iespaidu. Mūsu ekskursijas diena bija paredzēta nelielās, taču tūristu iecienītās Orvieto pilsētiņas apskatei, kura lepojas ar pazemes katakombām un vienu no lielākajām katedrālēm Itālijā. Liela dāvana, ko saņēmām mēs un arī citi kori, bija iespēja iziet caur Jubilejas vārtiem Sv. Pētera bazilikā, kam ir gan dziļa simboliska, gan garīga nozīme. Saņēmām spēcinājumu no Dieva būt žēlsirdīgiem, kā tas parādās šī īpašā gada emblēmā (kura Romā bija redzama ļoti bieži), parādījām radošumu „sargeņģeļu” pienākumu veikšanā un daloties ar citiem lietās, kas pašiem bija vajadzīgas. Atceroties kopīgās lūgšanas dienas sākumā un beigās, ikdienas Sv. Mises, nojaušu, kāpēc nokārtojās daudzas lietas. Bija arī dažādas grūtības, taču kopumā varu teikt, ka šis ir bijis viens no vislabākajiem svētceļojumiem, kādā esmu bijis, jo ļoti daudz devis garīgajā ziņā, sevišķi jaunu skatījumu uz grūtību pārvarēšanu, mācoties būt žēlsirdīgiem. Šajā rakstā mēs gribētu arī izteikt savu pateicību labdariem, kuri finansiāli atbalstīja mūsu braucienu uz Romu – Aglonas novada domei, Jānim Blaževicam, Jānim Klaužam, priesteriem Daumantam Abrickim, Jurim Mukānam. Katru dienu viņi tika pieminēti mūsu lūgšanās Svētā Misē. Šobrīd atskatoties uz visu piedzīvoto un saņemto, kopā ar citiem varu teikt: Dievs ir ļoti, ļoti labs! Canto e cammino! Aglonas bazilikas Kora skolas dziedātājs
Andris Gribuška 
| 
