Pateicības Svēto Misi vadīja pats bīskaps un sprediķī atskatījās uz to nozīmīgo brīdi, kad 1996. gada 6. janvārī pāvests Jānis Pāvils II viņu konsekrēja par bīskapu un sūtīja dibināt Jelgavas diecēzi. Svētdienas Evaņģēlija lasījums bija par Pētera aicinājumu sekot Kristum. Līdzīgi kā Sīmanis bija izbijies redzot Kristus brīnumu un dzirdot aicinājumu sekot viņam, arī bīskaps A. Justs sajuties nevarīgs tik atbildīga aicinājuma priekšā. Esot vēl priesteris, A.Justs apzinājies, ka „izveidot diecēzi nozīmē saliedēt priesterus, saliedēt draudzes, lai tās kļūtu par Dieva žēlastību nesējām pasaulē”. Bīskaps teica: „Ir pagājuši divdesmit gadi gan kā es esmu bīskaps, gan arī kā pastāv Jelgavas diecēze, kuru pašreiz vada bīskaps E. Pavlovskis. Un tā ir labās rokās. Atskatoties divdesmit gadus atpakaļ, man gribās kopā ar jums pateikties Dievam par saņemtajām žēlastībām. Diecēzi nekad nebiju dibinājis, bet Dievs palīdzēja. Lai gan es teicu, ka esmu nevarīgs un gribējās atrunāties, bet tad dzirdēju šodienas Evaņģēlijā Jēzus izteiktos vārdus Pēterim: "Nebaidies! No šī brīža tu būsi cilvēku zvejnieks." Arī mums katram ir kaut kas ko Dievs mums prasa, un ne vienmēr mēs spējam saskatīt, ka tas ir iespējams. Bet, kad Dievs ir blakus, tad tas ir iespējams! Svētā Pētera bazilikā pāvests Jānis Pāvils II man uzlika pirkstā gredzenu. Šis gredzens ir uz mana pirksta 20 gadus. Tas ir pielaulāts dievišķajam - iet un sludināt Dieva valstību. Man rokā ielika zizli, kuru es šodien arī turu un kas man atgādina: esi labais gans, gani manas avis. Un tad man uzlika krustu. Tas krusts atgādina man, ka jāņem savu personīgo krustu un jāseko Jēzum. Nebaidies no grūtībām, pārbaudījumiem.... es būšu tev blakus. Tāpēc arī šodien esot kopā ar jums pateicos Dievam. Esmu priecīgs, ka varu to izdarīt un pateikties Dievam par viņa želastību, dotajiem gadiem un par palīdzību. Un es lūdzu, lai Dievs jums palīdz uzņemties to, ko Dievs no jums vēlās.” Pēc Svētās Mises ikviens varēja apsveikt bīskapu un saņemt viņa svētību. 
| 
