Līdz šim viņa kalpošanu varēja apzīmēt par ārkārtēju, kad tikai ar mūžībā aizgājušā bīskapa Ā. A. Brumaņa doto atļauju to pildīja, bez īpašas ievadīšanas. Ievadīšanas rita laikā, lektors saņem Svēto Rakstu grāmatu no bīskapa, kurš saka: "Saņem Svēto Rakstu grāmatu un uzticīgi sludini Dieva Vārdu, lai tas arvien vairāk nostiprinātos cilvēku sirdīs." Dievkalpojumā piedalījās draudzes prāvests Toms Priedoliņš, kurš kandidātu stādīja priekšā, pr. Mihails Volohovs un pr. Marcins Vozņiaks, kurš ir RGS pastāvīgā diakonāta programmas kandidātu garīgais tēvs. Šis notikums kalpo kā uzmundrinājums visai draudzei pēc vairāk kā pirms gada atpakaļ notikušā. Tas parāda, ka dzīve turpinās un Dieva žēlsirdība ir neizmērojama un darbojas apbrīnojami. Žēlsirdības svētdienas sprediķī Liepājas diecēzes bīskaps pievērsās pārdomām par Dieva žēlsirdību Vecajā un Jaunajā Derībā un izskaidroja lektora kalpojuma nozīmi: "Šodien, Lieldienu otrajā svētdienā, mēs svinam Dieva žēlsirdības svētkus. Nedaudz pārdomāsim un iedziļināsimies Dieva žēlsirdības noslēpumā. Priecīgā vēsts par Dieva žēlsirdību sastopama jau Vecās Derības grāmatu lappusēs. Būtu grūti saskaitīt, cik reizes mēs sastopamies šajās grāmatās ar Izvēlētās tautas dēlu un meitu grēkiem un neuzticību, un tomēr Dievs nekad nav dusmīgs līdz galam. Kaut arī Dievs bargi soda par visiem noziegumiem un neuzticību, tomēr neiznīcina pavisam. Cikreiz izvēlētā tauta atgriežas un lūdz piedošanu, tikreiz Dievs ir žēlsirdīgs piedodot. Vēsts par nebeidzamo Dieva žēlsirdību vēl skaidrāk atklājas Jaunās Derības grāmatās. Kristus vairākkārt pamāca, ka Viņa pasaulē atnākšanas galvenais mērķis ir, parādīt mums grēcīgajiem Ādama un Ievas pēctečiem, Dieva piedošanu un žēlsirdību. Jēzus atklāj vēl vairāk. Viņš saka, ka Dievam mēs katrs esam ļoti svarīgi, ka Viņš vēlas atklāt ikvienam no mums savu žēlsirdību un priecājas, ka var mums to parādīt. Kristus līdzības par pazudušo dēlu un pazudušo avi, notikums ar Zaheju un laulības pārkāpšanā pieķertās sievietes izglābšana no nomētāšanas ar akmeņiem ir tikai dažas liecības, kas atklāj Dieva žēlsirdības lielumu. Dievs vēlējās, lai labā vēsts par Viņa nebeidzamo žēlsirdību būtu zināma arī mūsu laikos. Tādēļ Viņš izvēlējās poļu tautības klostermāsu Faustīni Kovaļsku par Dieva žēlsirdības apustuli. Jēzus atklāsmē viņai teica: „Es sūtu Tevi pie cilvēkiem ar savu žēlsirdību. Nevēlos ievainoto cilvēci pazudināt, bet vēlos to dziedināt, piespiest to pie savas žēlsirdīgās Sirds”. Cilvēku nepaļaušanās un neticība ļoti ievaino žēlsirdības pilno Jēzus Sirdi. Tādēļ, kādā citā atklāsmē māsai Faustīnei Jēzus teica: „Dvēseļu nepaļaušanās plosa Manu Sirdi... neskatoties uz Manu neizmērojamo mīlestību, viņi man neuzticas, pat Mana nāve tiem nav pietiekoša.” Šie vārdi labi saskan ar šīsdienas Evaņģēlija vārdiem, kad Kristus atgādina par Toma neticību un nepaļaušanos. Tas droši vien ļoti sāpināja Kristu, ja jau Tomam teica: „Tu ieticēji tādēļ, ka Mani redzēji. Svētīgi tie, kas neredzēja bet ticēja!” Nebūsim arī mēs ka neticīgais Toms. Nezaudēsim paļāvību neizmērojamajai Dieva žēlsirdībai. Kaut arī mūsu grēki būtu ļoti lieli, tad tomēr Dieva žēlsirdība ir daudz lielāka. Dieva Žēlsirdība parādās arī tajā, ka neskatoties uz mūsu grēcīgumu, nepilnībām, mūsu vājumu, Viņš uztic mums dažādus kalpojumus Viņa Baznīcā. Jāni, kurš nāk no jūsu vidus, kuru pazīstat un varbūt zināt arī viņa trūkumus, Dievs apveltī ar lektora kalpošanas žēlastību. Tas ir nepieciešamais solis ceļā uz diakonātu. Jāni, kādu laiku tu gatavojies šai dienai iegūstot vajadzīgās zināšanas un garīgi pilnveidojoties. Kā jau ievadvārdos minēju, kādu laiku tu jau pildīji šo kalpojumu. Tagad kopā ar visiem klātesošajiem īsumā pārdomāsim par lektora kalpojumu un kuri var kļūt par lektoriem? Šogad, Lielajā Ceturtdienā, kopā ar priesteriem svinot Hrizmas Misi, kad tika atjaunoti priesteru solījumi, klausījāmies Evaņģēliju, par to, kā Jēzus nonācis savā pilsētā Nazaretē, piecēlās un lasīja rakstus sinagogā. Šajā fragmentā mēs varam saklausīt būtisku īpašību lektora kalpošanai. Kristus piederēja šīs pilsētas sabiedrībai. Viņš labi pazina šos cilvēkus un arī Viņu cilvēki zināja. Ar tiem ik sabatu Viņš lūdzās sinagogā. Tomēr šajā reizē klausītāju reakcija skaidri norāda, ka tad, kad Jēzus lasīja, viņi piedzīvoja ko īpašu. Jēzus lasīja, kā tāds, kam ir vara. Lasīja Gara spēkā. Varam arī iedomāties, kāds klusums valdīja sinagogā. Dieva Vārds izskanēja vēl spēcīgāk, ieurbās klausītāju sirdīs un caurstrāvoja viņu garu. Lektora uzdevums ir palīdzēt priesteriem un diakoniem ticības sludināšanā, konkrēti, lasot Svētos Rakstus ticīgo liturģiskās sapulces priekšā un citās svētajās darbībās, kā arī vispārējās lūgšanas lasīšanā, ja nav diakona. Lektors var kalpot arī bērnu un pieaugušo ievadīšanā ticībā un sagatavot svēto sakramentu saņemšanai. Lai lektors varētu labi pildīt savu kalpojumu, viņam pašam jāpazīst un jāiemīl Svētie Raksti, lai ticīgie, klausoties Svēto Rakstu lasījumus, varētu saņemt sirdij patīkamu un dzīvinošu spēcinājumu (sal. Const. De Sacra Liturgia, Sacrosanctum Concilium, 24). Kā zīmi tam ievadīšanas rita laikā tu saņemsi Svēto Rakstu grāmatu. Lektora kalpošana ir saskarsme ar Dieva Vārdu. Kristus ir dzīvais Dieva Vārds. Toma saskarsme ar Kristu darīja viņu par ticīgu, par tādu, kurš drosmīgi sludināja Dieva Vārdu. Lektora kalpošanas kandidātiem jābūt ar stingru morālo stāju, apustulisku dedzību, patiesi dievbijīgiem un uzticīgiem sakramentālajai dzīvei, bet, jo sevišķi jāmīl Svētie Raksti. Tas nozīmē: ikdienas jālasa, jālūdzas ar to vārdiem, jādzīvo pēc tā, ko lasa un lūdzas. Tā būs tava, Jāni, saskarsme ar dzīvo Dieva Vārdu - Kristu, kas palīdzēs kļūt ticīgākam un uzticīgi iet sava aicinājuma ceļu. Tādēļ uzticēsim šajā Sv. Misē visu mūsu diecēzi, priesterus, ticīgos, visu jūsu draudzi un Jāni, viņa ģimeni Dieva Žēlsirdībai, lai tās dzīvinošajā spēkā, mēs katrs uzticīgi pildītu savu kalpojumu lielākam Dieva godam. Amen." 
Foto (no kreisās): pr.M.Volohovs, pr.M.Vozņaks, bīskaps V.Stulpins,
Jānis kopā ar ģimeni: sievu, divām meitā un dēlu, pr.T.Priedoliņš
| 
