Svētās Trīsvienības noslēpums nav liels, tas ir bezgalīgs. Tas nav grūti saprotams, tas ir neaptverams. Un tomēr Dievs, kurš mīt nepieejamā gaismā (1 Tim 6, 16), ļauj sevi atklāt, iepazīt un iemīlēt. Vēl vairāk, Viņš intensīvi vēlas mūs padarīt par savas dievišķās dzīves līdzdalībniekiem (ar mūs saprotot visu pasauli, katru cilvēku, kas jelkad dzīvojis). Dievs – kā to 15. gadsimtā ikonā tik izcili ir attēlojis Andrejs Rubļovs – ceturto vietu “pie galda” ir paredzējis tieši mums. Šī ir neiedomājama privilēģija, to nav iespējams aptvert, īpaši, ja ņem vērā to, kas ir Viņš un kas esam mēs…
Dievs to labi apzinās, tāpēc sevi atklāj pamazām, daudzu gadsimtu laikā. Šis pakāpeniskuma princips tiek lieliski ievērots arī Baznīcas liturģijā. No Adventa laika līdz pat nākamajai svētdienai – Trīsvienības svētkiem – mēs soli pa solim tiekam ievesti Vissvētās Trīsvienības noslēpumā, kas ir kristiešu ticības un dzīves centrālais noslēpums. Tas ir Dieva noslēpums Viņā pašā. Tas ir visu pārējo ticības noslēpumu avots un gaisma, kas tos izgaismo. Mēs nevaram saprast Vasarsvētku notikumu bez šī plašākā konteksta.
Tomēr runa nav vienīgi par Mīlestības Dieva un Dieva mīlestības atklāsmi. Mums tiek piedāvāta pieredze. Mēs tiekam ielūgti uz attiecībām. Diena, kurā mēs ar savu jā atbildam uz šo ielūgumu, kļūst par mūsu jaunās dzīves pirmo dienu. Nekas vairs nav un nevar būt kā agrāk. Cālis, kas ir izšķīlies, vairs nevar būt ola. Taurenis, kas ir izpletis spārnus, vairs nekad nebūs kūniņa. Un nevēlas būt, jo šī jaunā dzīve ir nesalīdzināmi pārāka, tai vairs nav gandrīz nekā kopīga ar veco. Šīs jaunās attiecības pilnībā pārraksta mūsu būtības definīciju.
No tām izriet arī pilnīgi jauna attieksme pret mūsu sūtību. Tas pats Svētais Gars, kas mūs ieved attiecībās ar Dievu, kura dabā ir sevis dāvāšana, mums ļauj ieraudzīt pasauli pilnīgi citādāk. Līdz ar mūsu virzību uz Dievu norisinās interesanta virzība arī uz pasauli. Tās nevajadzētu pretstatīt, jo tā ir tā pati mīlestība, kas mūs mudina. Tā ļauj mums dzīvot un darboties Svētajā Garā un Svētajam Garam dzīvot un darboties mūsos un caur mums. Kāds, kurš nav mīlestībā vienots ar Dievu, nevar būt Viņa liecinieks. Savukārt kāds, kurš ir patiesās mīlestības attiecībās ar trīsvienīgo Dievu, nevar nebūt Viņa liecinieks.
Līdz ar Svētā Gara izliešanu Dievs dāvāja pasaulei to jauno dzīvi, par kuru Jēzus bija runājis ar Nikodemu (Jņ 3). Tagad mēs zinām, ka Dievs nav vientuļš, Viņš ir mīlestības attiecību Dievs. Mēs arī zinām, ka esam tajās ielūgti, lai arī šis noslēpums mūs pilnībā pārspēj. Mēs zinām, ka piedāvājums uz jauno dzīvi Dievā joprojām ir spēkā. Tāpēc šodien, Baznīcas dzimšanas dienā, izvēlēsimies uz to atbildēt, lai šī kļūst arī par mūsu jauno dzimšanas dienu. Un, pieņēmuši no Svētā Gara liecību par Dieva mīlestību, nekavēsimies kļūt par tās lieciniekiem pasaulē, kura tik ļoti ilgojas pēc Dieva un kurai Dievs tik ļoti ilgojas sevi dāvāt. Mieramtuvu.lv | 
