Čats
English
Niks:
Parole:
Reģistrācija

Palasīsim...  Intervijas

Kādēļ jauniem cilvēkiem patīk grēksūdze un adorācija? Šveiciešu jezuīts skaidro pārmaiņas "Y paaudzes"* vajadzībās
28.06.2016 pl. 18:18
Adorācija, komūnija uz mēles, grēksūdze – daudzi jauni katoļi šobrīd atgriežas pie formām, no kurām koncila paaudze ir tikusi atbrīvota. Tas, ko varētu skaidrot kā protestu, šveiciešu jezuītam Beātam Altenbaham, atbildīgajam par aicinājumu pastorālo darbu, daudz vairāk nozīmē ilgas pēc dzimtenes. Intervijā jezuīts vēlas dialogu ar šo paaudzi, nevis par to.

Tēvs, kas jaunos katoļus valdzina tradicionālajās formās, kā, piemēram, Euharistijas svinēšanā?

Altenbahs: Te vajadzētu noskaidrot, pēc kā viņi ilgojas. Šīs paaudzes jauniešiem ir ilgas pēc autentiskas, jutekliskas pieredzes. Tādēļ viņiem ir nozīmīga svinīga liturģija ar vīraku un tērpiem. Pie tam svarīgs ir rituāls: rituāli rada gabaliņu dzimtenes, tāda ir viena no manām tēzēm. Viena no šīs paaudzes īpatnībām ir ilgas pēc dzimtenes, lai gan (bet varbūt tieši tāpēc, ka) viņi ceļo pa visu pasauli.

Un vai rituāls var piedāvāt šo dzimteni?

Jā. Svētajai Misei ir zināms jutekliskums un kārtība. Jaunieši man ir stāstījuši, ka viņi ārzemēs var iet uz Misi un saprast liturģiju, nesaprotot vārdus. Viņi ir mājās tajā, kas tiek svinēts.

Kādēļ daudzi jauni katoļi atkal labprāt metas ceļos?

Domāju, ka runa ir par zināmu godbijību. Mešanos ceļos, kā arī komūniju uz mēles vai adorāciju es interpretēju kā vajadzības pēc svētuma izpausmi.

Vai tad šai paaudzei ir īpaša vajadzība pēc svētuma?

Mēs dzīvojam pasaulē, kas ekstrēmi mainās – kas bija nozīmīgs vakar, šodien vairs neder. Turklāt katram viss ir pieejams, patērējams, nopērkams. Tādēļ ticības jomā daudzi tiecas pēc svētā – tas, kas viņos notiek Dievā, nedrīkst būt jebkuram katrā laikā pieejams.

Vai šajā vajadzībā pēc tradicionālajām formām neslēpjas arī orientācija uz konservatīvismu?

Nav obligāti. Protams, visur ir fundamentālisti, bet lielākā daļa jauno cilvēku, ar ko man ir bijusi saskarsme, domā, ka Baznīca savos uzskatos ir briesmīgi konservatīva. Viņu godbijība pret svētumu ne vienmēr nozīmē, ka viņi visam tic un atbalsta, ko priesteris un Baznīca saka. Zem ārējā izteiksmes veida slēpjas pilnīga satura daudzveidība. Orientācija uz personību arī ir „Y paaudzes” pazīme.

Kādēļ jaunie katoļi atkal biežāk iet pie grēksūdzes?

Šie jaunie ļaudis ir atklājuši grēksūdzi kā pasargātu telpu, kurā viņi var uzticēt savas rūpes un iekšējās grūtības un saņemt mierinājumu. Mierinājums un svētība viņiem ir svarīga pieredze.

Koncila paaudzei Y paaudzes izturēšanās varētu būt liels izaicinājums.

Vecāko paaudzi tas atkal un atkal vedina uz ļoti emocionālām diskusijām, ja es mēģinu paskaidrot, kādēļ jaunie katoļi labprāt adorē. Mums te ir darīšana ar paradigmu maiņu – vecvecāku paaudze ir vēl piedzīvojusi Baznīcu kā kaut ko autoritāru, kur, piemēram, garīdznieki uzspieda normas. Ar koncilu nāca lielā atbrīvošana: vairs nevajadzēja iet sūdzēt grēkus un nostādīt priesterus uz postamenta. Tas vairs nav jauno gadījums, jo viņu Baznīcas pieredze ir pavisam citāda.

Tātad nav runa par sacelšanos pret iepriekšējo paaudzi?

Tas būtu virspusēji, ja mēs sašutumā novērstos un šo situāciju uzskatītu par paaudžu konfliktu. Runa ir par pilnīgi pretējiem realitātes uztveres veidiem pilnīgi atšķirīgu vajadzību dēļ. Ja mēs par to nepadomājam, tad paaudzes ir pastāvīgā konfliktā. Mums jātiek ārā no vecajām skaidrojumu shēmām. Citādi mēs pazaudēsim jaunos cilvēkus, kuri šobrīd vēl ir iesaistījušies Baznīcā.

Kā šis dialogs starp paaudzēm var izdoties?

Mums jāmeklē kontakts ar jauniešiem. Bez aizspriedumiem jāieklausās viņos un jāmēģina saprast, kādēļ viņi tā izturas. Mēs vienmēr jautājam: ko Baznīca var darīt, lai sasniegtu jauniešus? Turklāt atrisinājums ir pašu jauniešu rokās. Vienlaikus jābūt drosmei nešaubīties par sevi. Nav viss jāatzīst par labu. Bet arī mani aizkustina, kad starmešu gaismā Vissvētākais Sakraments tiek ievietots monstrancē. Tāpat mani aizkustina dziļās ilgas un prieks, ko es šajā brīdī pieredzu pie jaunajiem kristiešiem.

* Ar „Y paaudzi” jeb „millennials” (angļu val.) apzīmē starp 1980. un 2000. gadu dzimušos. Viņi ir dzimuši digitalizētā pasaulē, mobilie telefoni un internets viņiem ir normāla parādība. Viņi darbojas dažādos sociālajos tīklos. Tas ved pie tā, ka viņi mazāk identificējas ar piederību nekā ar pieredzēto – ne vairs kliķe vai sabiedrība ir viņu identitātes avots, bet gan pieredzes telpas. Atbilstoši tam viņi ar zināmu vieglumu pārvietojas dažādās vidēs. „Y paaudze” ir ļoti personalizēta. Viņi meklē to, kas atbilst viņiem. Daļu „Y paaudzes” kristiešu īpaši pievelk tādas garīgās kustības kā Pasaules Jauniešu dienas vai Tezē.

Katholisch.de
Tulk. S.Veita
Foto:Christophe Simon/Getty Images