Čats
English
Niks:
Parole:
Reģistrācija

Kas notiek?  Ziņas no Vatikāna

Ko nozīmē būt misionāram? Pāvests lūdzas par teroraktu upuriem
05.07.2016 pl. 13:30
Uzrunājot uz lūgšanu „Kunga eņģelis” svētdien Svētā Pētera laukumā sapulcējušos ticīgos, pāvests izteica līdzjūtību Dakā un Bagdādē notikušajos teroraktos cietušo ģimenēm un aicināja lūgties, lai Kungs atgriež to sirdis, kurus naids ir padarījis aklus.

Komentējot šai dienai veltīto Lūkasa evaņģēlija fragmentu (sal. 10, 1-12.17-20), Svētais tēvs skaidroja, ko nozīmē būt īstam misionāram.

Vispirms Francisks atgādināja, ka ir ļoti svarīgi lūgt „pļaujas Kungu”, lai Viņš sūta strādniekus savā pļaujā. „Strādnieki”, par kuriem runā Jēzus, ir Dieva valstības misionāri, ko Viņš pats paaicina un sūta misijā. Viņu uzdevums ir sludināt visiem cilvēkiem adresēto pestīšanas vēsti. „Misionāri vienmēr sludina visiem pestīšanas vēsti”, uzsvēra pāvests. Misionāri ir ne tikai tie, kuri dodas uz tālām zemēm, bet – arī mēs, kristieši, kuri atklājam citiem pestīšanas apvāršņus, esam misionāri. Tā ir dāvana, ko Jēzus mums dod caur savu Svēto Garu. Mēs esam aicināti sludināt, ka Dieva valstība ir tuvu (sal. Lk 10, 9), jo Jēzus mums ir „pietuvinājis” Dievu. Dievs kļuva viens no mums. Dievs ir mūsu vidū. Viņa žēlsirdīgā mīlestība uzveic grēku un cilvēces likstas.

Tieši šī ir tā Labā Vēsts, ko „strādnieki” ir aicināti atklāt visiem – norādīja Svētais tēvs. Tā ir cerības un mierinājuma, miera un tuvākmīlestības vēsts. Kad Jēzus sūta sev pa priekšu uz ciemiem mācekļus, Viņš tiem pavēl: ‘Vispirms sakiet: Miers šim namam! Dziediniet slimos, kas tur atrodas’. Tas viss nozīmē to, ka Dieva valstība tiek veidota no dienas dienā un jau šīs zemes virsū nes savus atgriešanās, šķīstīšanās, mīlestības starp cilvēkiem un mierinājuma augļus. Tas ir skaisti, ka no dienas dienā varam celt Dieva valstību. Nevis graut, bet celt – piebilda Francisks.

Turpinot uzrunu, pāvests jautāja: „Kādā garā Jēzus māceklim ir jāveic šī misija?” Vispirms viņam jāapzinās tā smagā un reizēm pat naidīgā realitāte, kas viņu sagaida. Šai sakarā Jēzus netaupa vārdus. „Es jūs sūtu kā jērus starp vilkiem”, Viņš saka. Naids vienmēr ir izraisījis kristiešu vajāšanas, jo ļaunais gars liek šķēršļus Jēzus misijai. Tāpēc Evaņģēlija strādnieks centīsies būt brīvs no visa pasaulīgā. Viņš neņems līdzi „ne somu, ne sandales”, bet balstīsies tikai uz Jēzus krustu. Tātad, viņš atteiksies no jebkādas tukšas godkāres, dzīšanās pēc karjeras vai varaskāres un kļūs par pazemīgu pestīšanas instrumentu Jēzus rokās.

Svētais tēvs piebilda, ka kristietim ir uzticēta brīnišķīga misija. Tā ir kalpošanas misija, kas pieprasa lielu nesavtību un to, lai sirds un skatiens būtu vērsti uz augšu. Kristietim ir nemitīgi jālūdz palīdzību no Kunga. Šodien ir ļoti vajadzīgi kristieši, kuri būtu priecīgi Evaņģēlija liecinieki savā ikdienas dzīvē. Jēzus sūtītie mācekļi atgriezās prieka pilni. Kad mēs to darām, tad mūsu sirds piepildās ar prieku. Baznīca priecājas, ka tās bērni, pateicoties daudzo vīriešu un sieviešu, kuri ik dienas sludina Evaņģēliju, nesavtīgai sevis atdevei, dzird Labo Vēsti. Tie ir priesteri, ļoti labi prāvesti, ko mēs visi pazīstam. Tās ir māsas, konsekrētās personas, misionāres un misionāri. „Es uzdošu jautājumu, paklausieties”, turpināja Francisks. „Jaunieši, cik ir tādu jūsu vidū, kuri šobrīd atrodaties laukumā, kuri dzird Kunga aicinājumu Viņam sekot? Nebīstieties! Esiet drosmīgi un nesiet visiem šo apustuliskās dedzības lāpu, ko mums nodeva ar savu paraugu šie mācekļi”.

Pēc lūgšanas „Kunga eņģelis” pāvests atkal aicināja klātesošos ticīgos vienoties ar viņu lūgšanā par divu briesmīgo teroraktu upuriem. „Dārgie brāļi un māsas, izsaku savu līdzjūtību vakar Dakā, kā arī Bagdādē notikušā atentāta upuru un ievainoto tuviniekiem. Lūgsimies kopā. Lūgsimies kopā par viņiem, par mirušajiem un lūgsim Kungam, lai Viņš atgriež to sirdis, kurus naids ir padarījis aklus”.

Neskatoties uz lielo karstumu, kāds nu jau ir pārņēmis Romu, uz tikšanos ar Svēto tēvu ieradās ļoti daudz svētceļnieku ne tikai no visas Itālijas, bet arī no Portugāles, Argentīnas, Venecuēlas, Polijas un citām zemēm. Francisks sveica gan tos, kuri ir mērojuši īsāku vai garāku ceļu kājām, gan arī tos, kuri braukuši ar velosipēdiem un motocikliem vai citiem transporta līdzekļiem. Tā kā šis ir Dieva žēlsirdībai veltīts jubilejas gads, tad pie svēto apustuļu Pētera un Pāvila kapiem nemitīgi plūst ticīgo straumes. Noslēgumā pāvests atgādināja, ka trešdien Baznīca atzīmēs svētās Marijas Goretti piemiņas dienu. Šī jaunā meitene, kas mira mocekļa nāvē, pirms nāves piedeva savam slepkavam. „Šī drosmīgā meitene ir pelnījusi visa laukuma aplausus”, piebilda Svētais tēvs. Kā jau ierasts, viņš novēlēja visiem jauku svētdienu un aicināja neaizmirst lūgties par viņu.

Radiovaticana.va