1. Relatīvisms – relatīvisms ir ideja, ka patiesības kā tādas nav. Velns negrib, ka jūs ticat patiesībai, jo, ja nav patiesības, tad nav arī pareizi un nepareizi, un, ja nav pareizi un nepareizi, tad viss ir kārtībā. Viņš var daudz vieglāk kārdināt jūs uz grēku, ja viņš vispirms var piespiest jūs ticēt, ka grēka vispār nav. Relatīvisms pastāv visur mūsu sabiedrībā. Tam ir daudz dažādu formu. Tālāk uzskaitītās velna blēdības savā ziņā paskaidro vairākus no dažādajiem relatīvisma veidiem - slazdus, kuros var iekrist. 2. Indiferentisms – tā ir ideja, ka visas reliģijas ir daudz maz vienādas, un ir vienalga, kurai pievērsties. Indiferentisms ir izplatīts protestantismā. Cik bieži nācies dzirdēt kādu sakām: “Nav nozīmes, uz kuru baznīcu iet, ja vien mīli Jēzu!” Šis indiferentisms attiecas tikpat labi arī uz multikulturālismu. Cilvēki saka – nav nozīmes, vai jūs esat hinduists, musulmanis, jūdaists, sikhs, budists, katolis – vienalga: “Mēs visi kāpjam vienā un tai pašā kalnā, taču pa atšķirīgām takām.” Labi, varbūt savā ziņā jā, bet dažas takas ir labākas par citām, jo tās ir patiesākas, un, ja godīgi, dažas no takām ved no kalna lejā nevis augšup. Jābūt skaidram, ka Jēzus Kristus ir vispilnīgākā un galīgā Dieva atklāsme cilvēcei, un katolicisms ir vissenākā un vispilnīgākā savienība ar šo unikālo Dieva atklāsmi Jēzū Kristū. 3. Eklektika – šī ir tuva radiniece indiferentismam. Eklektika ir ideja, ka jūs varat sajaukt un savienot kopā dažādas reliģijas un garīgās prakses – līdzīgi kā vietās, kur jūs pēc savas gaumes varat salikt trauciņā saldējuma bumbiņas un piedevas. Cilvēki domā, ka tas ir iespējams, jo viņi jau ir parakstījušies uz indiferentismu. Padomājiet. Jūs nevarat sajaukt kopā islāmu ar kristietību vai budistu garīgumu ar katoļu lūgšanu. Tas nav salikt savu saldējuma porciju. Vairāk tas līdzinās tam, ja saldējumu pārlietu ar kečupu vai krējuma vietā kafijai pielietu balto krāsu. Nepūlieties! 4. Sentimentālisms – tas ir, kad morālās izvēles un ticības izvēles balstās vairāk emocijās, nekā mūžīgās patiesībās. Var būt labas emocijas vai sliktas emocijas. Tu dusmojies uz kādu vai uz kāda izdarīto izvēli, tā balsti savus morāles vai ticības lēmumus uz savām dusmām. Vai arī tu vari justies sīrupaini un jauki par kaut ko, un tad savu emocionālo izvēli pamatot tajā. Te būs piemērs: divi puiši grib “precēties”, un tu saki: “Ak, Ronijs un Donijs ir tik ļoti jauki puiši! Kāpēc gan viņi nevarētu precēties tāpat kā jebkurš cits?” Tu balsti savu spriedumu savās emocijās par Roniju un Doniju, savās alkās būt “jaukai” personai un sentimentālās idejās par kāzām, svinībām un lielo dienu. Nepieņemiet nozīmīgus lēmumus tikai savu emociju vadīti. Tas ved uz haosu un melu tumsībā. 5. Utilitārisms – tas ir, kad morālās izvēles un ticības izvēles tiek balstītas tikai uz to, kas liekas efektīvs, racionāls un ekonomisks. Mamma atrodas pansionātā. Viņai ir demence. Viņas uzturēšanās iestādē izmaksā dārgi. Ārsti iesaka veikt injekciju, un tā “viņas problēmas būs beigušās”. Nedariet to. Utilitārisma dēļ mēs nogalinām miljoniem mazuļu abortos. Tā liekas viegli izdarāma lieta. Ievērojiet, ka utilitārisms parasti saistīts ar sentimentālismu: “Jūs taču negribētu likt savai mātei ciest vēl vairāk? Jūs taču tā neizturētos pat pret savu suni.” Jūs skaidri redzat, uz ko tas ved. 6. Inkrementālisms – tas ir tikai garāks vārds priekš “pile, pile, pile”. Citiem vārdiem sakot, velns savu plānu neīsteno visu uzreiz. Viņš liek ķieģeli pēc ķieģeļa. Ir vieni mazi meli, tad viena maza puspatiesība, tad atkal vieni mazi meli, tad atkal viena maza puspatiesība. Jums no paša sākuma jābūt skaidrībā par to, ko viņš dara, - neļaujieties tam. Viņš panāks, ka tu piekāpies viņam ar sentimentālismu te, utilitāriem argumentiem tur, te mazliet indiferentisma, tur mazliet relatīvisma. Viņš strādā visu laiku, nepārtraukti, gabaliņu nostāk, nekad neguļ, nekad nenorimst. 7. Materiālisms – es nerunāju par došanos uz tirdzniecības centru iepirkties līdz krišanai no kājām. Tā ir materiālisma šaurākā forma. Dziļākā problēma ir pieaugoša pārliecība, ka nepastāv pārdabiskā pasaule. Dievs, eņģeļi, dēmoni, debesis un elle? Tas viss ir tikai mīts. Nav neredzamās pasaules. Sakramenti ir tikai simboli. Baznīca ir tikai cilvēku radīta institūcija. Priesteri nav nekas vairāk kā melnā ģērbušies sociālie darbinieki. Laulība ir tikai papīra gabals, grēksūdze nav nekas vairāk kā terapija un pašpalīdzība, bet Kristība un Iestiprināšana ir tikai jauki rituāli bērniem. Tas ir materiālisms. Atpazīstat? Atraidiet to no visas savas sirds. Tie ir meli. 8. Scientisms – tā ir ideja par to, ka vienīgais patiesības veids, ko jūs varat pazīt, ir zinātnes patiesība. Neviens nenorāda uz to kā tādu. Tas ir spēcīgs sātana ierocis, jo tā ir viena no lietām, kas sabiedrībā ir viegli pieņemama. “Mēs taču visi zinām, ka zinātne ir atspēkojusi Bībeli?” Aplam. Visa patiesība ir Dieva patiesība un īstā zinātne vienmēr ir patiesās teoloģijas māsa. Scientisms ir jau atzītā ateisma atvase. “Dieva nav. Ir tikai zinātnes likumi. Tas ir viss”. Pamani un nosauc to vārdā. 9. Situatīvā ētika – tas ir cits vārds morāliskajam relatīvismam. Tā ideja ir, ka nekas nav pareizi vai nepareizi, izņemot morālās izvēles nolūku un apstākļus. Ja esat domājis labi un apstākļi to attaisno, tad tas, ko esat izvēlējies darīt, ir labi. Liels skaits katoļu ir akceptējuši pirmo mākslīgo kontracepciju un pēc tam arī abortus situatīvās ētikas dēļ. Skaidri redzams, ka šī relatīvisma forma parasti ir saistīta ar sentimentālismu un utilitārismu, lai virzītu cilvēku uz nāvīga grēka izvēlēšanās izšķirošo punktu, taču nekad neatzīstot to un attaisnojot savu izvēli. Tas nav katoliski. Neiekrītiet uz to. Ja nonākat morāli smagu izšķiršanos priekšā, runājiet ar savu priesteri vai labu garīgo padomdevēju. 10. Universālisms – šī pa tiešo no elles nākusī inde ir ideja, ka Dievs ir tik mīlošs, labsirdīgs un žēlsirdīgs, ka viņš nevēlas nevienu sūtīt uz elli. Citiem vārdiem, ikviens taps izglābts. Tas ir ne vien pretrunā Svētajiem Rakstiem, bet arī nesaskan ar visu divi tūkstoši gadu veco Baznīcas mācību. Tas tūkstošus ir iemidzinājis viltus drošībā, ka beigās nebūs nozīmes tam, ko viņi darījuši vai ko viņi izvēlējušies, jo visi nokļūs debesīs. Sātanam patīk universālisms, jo viņš var ietērpt savus melus Tēva varenākā atribūta - Dievišķās Žēlsirdības - apģērbā. Labākais ceļš noliegt to ir baidīties no elles. Patheos.com
Tulk. D.B.
Foto:flickr.com/Luca | 
