Šobrīd tie ir viedtālruņi, spēļu konsoles, planšetdatori un internets, kas aizrauj un bieži kļūst par „laikēžiem”. Taču kādēļ digitālie mediji piesaista tik cieši, ka mēs vairs nevaram no tiem atteikties (un nevēlamies)? Spēles tiešsaistē, videočats, ziņu portāli un sociālie tīkli – tie visi piedāvā sarunu, informāciju un atslābināšanos, šeit mēs varam dalīties un izklaidēties. Ar to interaktīvā pasaule apmierina bērnu un jauniešu, un arī pieaugušo vajadzības. Šī iemesla dēļ datorspēles – gan tiešsaistes, gan ar konsoli – rada atkarības iespēju. Sekmīgs spēlētājs tiek apbalvots un saņem atzinību, spēļu varoņa interaktīvā vadīšana piešķir varu un kontroli. Pie tam teamspeak, kas ir iespēja spēlējot komunicēt ar citiem spēlētājiem, un ar to saistītā kopīgo izaicinājumu pārvarēšana ļauj piedzīvot kopības un vienotības izjūtu. Taču arī saziņas rīks Messenger (piemēram, WhatsApp) un sociālie tīkli pavedina tos lietot biežāk nekā gribētos, jo tie bērniem un jauniešiem piedāvā telpu kontaktu veidošanai un savstarpējai datu apmaiņai ar digitālajām draudzenēm un draugiem. No kura brīža sākas pārmērīga mediju lietošana? Norobežoties no vecākiem un viņu uzskatiem pusaudžiem ir pavisam normāla vajadzība un paredzama izturēšanās. Tā tiek apieti vecāku noteikumi un ierobežojumi – tas pats attiecas uz digitālo mediju lietošanu, jo tieši tie sniedz visvilinošākos piedāvājumus izmēģināt sevi dažādās lomās un iegūt apliecinājumu. Atbilstoša kompetence digitālo mediju lietošanā var palīdzēt bērniem un jauniešiem atrast sevi un veicina viņu patstāvību. Ja šīs mediju kompetences nav un to lietošana kļūst nekontrolējama, bieži tieši vecāki uzdod sev jautājumu, cik daudz un kādu mediju lietošana vēl ir pieļaujamā robežās? Un no kura brīža sākas pārmērīga lietošana un kad – atkarība? Atrast vienotu jēdziena definīciju slimīgai kārei pēc medijiem nav nemaz tik vienkārši, kā varētu domāt, jo atkarībai no interneta, telefona un datorspēlēm ir daudz seju un vārdu. Tiek runāts par kaislību, atkarību, patoloģisku jeb pārmērīgu mediju lietošanu. Arī attiecībā uz pazīmēm nav vienotības, jo pēc dažādiem kritērijiem atšķiras arī skaitļi, cik cilvēku tas ir skāris. No kura brīža persona ir kļuvusi atkarīga? Un vai traucējumi drīzāk nav apslēptu personisku problēmu simptomi? Katrā ziņā tikai mediju lietošanas ilgums nav nepārprotams kritērijs. Ir jāpapēta, kādēļ, kad un cik bieži kāds spēlē, sērfo vai citādi darbojas internetā. Vienīgi tā var noteikt, vai minētais lietojums ir funkcionāls – normas jeb saprātīgās robežās. Vēl neatzīst par psihisku slimību Atkarība no interneta, mobilā tālruņa vai datorspēlēm līdz šim nav oficiāli atzīta par psihisku saslimšanu, tādēļ grūti noteikt terapiju. Tomēr pārmērīgu mediju izmantošanu iespējams diferencēt pēc lietošanas veida: kompjūterspēļu atkarības pamatā ir tiešsaistes lomu spēles, interneta un tālruņu atkarība saistīta lielākoties ar pārmērīgu čata, mesendžeru un sociālo tīklu lietošanu. Arī pārspīlēts pornogrāfijas patēriņš var tikt uzskatīts par patoloģisku. Ir grūti izskaidrot, kādēļ kāds kļūst atkarīgs, jo to nosaka vairāki faktori. Meklēt cēloni vienīgi pašā medijā, piemēram, spēlē vai sociālajā tīklā, būtu pārāk vienkāršoti, jo lietošana saistīta ar apstākļiem, kas veicina atkarību. Piemēram, atkarības attīstībā liela nozīme ir kritiskiem dzīves notikumiem, vājai uzvedības paškontrolei, bailēm no atteikuma un sociālajai videi. Toties mediji piedāvā iespēju no ikdienišķajām problēmām aizbēgt virtuālajā pasaulē, lai tur aizmirstos. Nav viegli atbildēt ne tikai uz jautājumu kāpēc, bet arī no kura brīža, kāds kļūst atkarīgs no mediju lietošanas. Ne katrs, kas ilgi sēž pie monitora un spēlē, ir atkarīgs. Turklāt pārmērīga viedtālruņa vai datora lietošana var būt arī tikai pārejoša fāze. Tas attiecas visvairāk uz bērniem un jauniešiem, kas bieži tiek jaunu piedāvājumu apburti un tos intensīvi lieto. Kad, piemēram, jaunās datorspēles pievilcība mazinās, tad pārņem atkal citas intereses. Turklāt, definējot atkarību mediju lietošanā, jāņem vērā, ka atkarība ir process – pāreja no pārmērīgi-funkcionālas mediju lietošanas uz patoloģisku ir plūstoša un nav konstatējama kādā noteiktā brīdī. Tādēļ vienmēr ir jāaplūko situācija kopumā un motivācija. Mesendžeru lietošanas sociālais spiediens Tomēr arī mediji dod savu artavu, veicinot atkarību. Daudzām spēlēm onlainā nav noteiktu beigu, un tās var spēlēt nepārtraukti. Tā kā daudzi jaunieši spēlējot veido grupējumus, valda arī zināms sociālais spiediens, lai sagādātu panākumus spēlē un izvirzītos. Sociālo spiedienu var novērot arī mesendžeru un soctīklu pārmērīgā lietošanā, jo datora lietotājiem pastāv bažas nokavēt jaunākās ziņas. Šī iemesla dēļ daudziem ir sajūta, ka viņiem jaunākās ziņas vienmēr tūlīt jāizlasa un jāatbild uz tām. Lai izvairītos no mediju atkarības, nepieciešami primāri prevencijas pasākumi – tieši tas nav nemaz tik vienkārši, jo mediji mūsu ikdienā ir klātesoši visur. Izšķiroša ir atbildīgo par audzināšanu priekšzīme, skolojot bērnus un jauniešus apieties ar medijiem: pareiza apiešanās ar medijiem var palīdzēt izvairīties no atkarības slazdiem un tomēr darīt bērnus kompetentus mediju lietās. Ir svarīgi, ka vecāki interesējas par savu bērnu digitālo pasauli, kopīgi ar viņiem sērfo vai spēlē, un kopā ar bērniem arī kopīgo lietošanu pamato. Saruna par virtuālajiem pārdzīvojumiem palīdzēs nospraust saprātīgas robežas mediju lietošanā. Vajadzētu arī kopīgi noteikt mediju lietošanas laiku. Totāli aizliegumi reti kad ir lietderīgi un drīzāk pavedina bērnus aizliegto spēli vai mājaslapu izmēģināt pie draugiem. Lai priekšzīme būtu efektīva, protams, arī vecākiem pašiem saprātīgi jālieto mediji un kopīgi izstrādātie noteikumi jāievēro. Un pavisam svarīgi ir nodrošināt alternatīvu datorspēlēm, sērfošanai utt., piemēram, kopīgu brīvā laika pavadīšanu dabā. Ir dažādi patoloģiskas mediju izmantošanas iemesli bērnu, jauniešu vai pieaugušo vidū (jo šī problēma pastāv ne tikai jauniešiem). Dažreiz var palīdzēt tādu personisko īpašību izkopšana kā pašapziņa, spēja risināt problēmas un arī sociālo saišu stiprināšana. Jo internets, datorspēle u. c. nekad nav vienīgais traucējumu cēlonis, bet tikai veicinātājs. Svarīgi ir arī problēmas risināšanā iesaistīt tuviniekus – vecākus un vienaudžus, lai varētu kopīgi izstrādāt rīcības plānu un alternatīvas brīvā laika pavadīšanai. Turklāt lietderīgi ir arī vērsties pēc palīdzības pie speciālistiem. Interneta forumos var atrast informāciju par līdzīgā situācija nokļuvušajiem un sameklēt domubiedrus un atbalstu problēmas risināšanai. Svarīgi ir saprast tās cēloni un to, ka neesam tajā vieni. Katholisch.de
Foto: Frits/hikingartist.com | 
