Čats
English
Niks:
Parole:
Reģistrācija

Palasīsim...  Raksti

Teiciet visām tautām Dieva brīnišķos darbus! (sal. Ps 96, 3)
14.08.2016 pl. 09:42

Priesteris Juris Jalinskis

Sv. Meinarda – Latvijas aizbildņa svētki. Priestera komentārs. (14.08.2016)

Jēzus debeskāpšanas notikums, par kuru runā šodienas Evaņģēlija fragments, nevis noslēdz Viņa darbības vēsturi, bet gan zināmā veidā to uzsāk. Apustuļi un citi Jēzus mācekļi tiek aicināti sludināt Labo Vēsti ne vien Izraēļa tautai, bet visām tautām. Kā pirmais apliecinājums par cilvēka ticību un piederību Jēzum ir saņemtā Kristība. Jēzus Mateja evaņģēlija noslēgumā saka: “Man ir dota vara Debesīs un virs zemes. Tāpēc ejiet un māciet visas tautas, kristīdami tās Tēva un Dēla, un Svētā Gara vārdā!” (Mt 28, 18-19)

Gadsimtu gaitā daudzi ir saklausījuši šo Jēzus aicinājumu, un šodien mēs īpaši pateicamies un svinam to, ka šis aicinājums bija dziļi iegūlies svētā Meinarda sirdī. Atstājot savu dzimto pusi, viņš devās pie mūsu senčiem nevis ar viltu, nevis kaut ko vardarbīgi uzspiežot, bet gan lai dzīvotu mūsu tautas vidū un ar savu klātbūtni un darbiem liecinātu par Jēzus Evaņģēliju. Pateicoties svētajam Meinardam, mēs Latviju varam uzskatīt par kristīgu zemi, vismaz par zemi ar kristīgām saknēm, kādas tās ir visām Eiropas tautām.

Arī par mūsu, 21. gadsimta kristiešu, piederību, mīlestību un sekošanu Jēzum šodien var liecināt gan saņemtā Kristība, gan arī šī sakramenta augļi – proti, vēlme pašiem iet un sludināt Evaņģēliju visai radībai. Jēzus vēlas, lai mēs šo aicinājumu – sludināt Labo Vēsti – pielietojam ne vien attiecībā uz cilvēkiem, ar kuriem ikdienā esam kopā, bet attiecībā uz visiem. Patiešām, īstenam kristietim ir jābūt vēlmei iet arī pie tiem cilvēkiem, kuri Evaņģēliju vēl nepazīst vai kuri no tā ir novērsušies.

Protams, visi nevaram doties misijās uz kādu attālu vietu, tomēr arī tad, kad atrodamies kādā konkrētā pilsētā vai ciematā, arī tur varam sevī attīstīt šo misijas atbildības garu.

Pēc dažām nedēļām Romā šajā Dieva Žēlsirdības gadā tiks kanonizēta izcilā žēlsirdības misionāre māte Terēze no Kalkutas. Kādā no savām vēstulēm viņa ir atstājusi šādu liecību, kas var kalpot par rokasgrāmatu mums, šodienas Latvijas misionāriem.

Svētā Terēze no Kalkutas raksta:
“Cilvēks bieži ir nesaprātīgs, neloģisks, egocentrisks – nav svarīgi, tik un tā mīli viņu;
ja darīsi labu, tev teiks, ka rīkojies savtīgu nolūku dēļ, – nav svarīgi, tik un tā dari labu;
ja iesi pa pareizo ceļu un sastapsi cilvēkus, kuri tev traucēs, – nav svarīgi, tik un tā ej savu ceļu;
iespējams, ka labais, ko esi paveicis, rīt būs aizmirsts, – nav svarīgi, tik un tā dari labu;
tas, ko būvēsi, varbūt tiks nojaukts, – nav svarīgi, tik un tā turpini būvēt;
varbūt cilvēki, kuriem tu būsi palīdzējis, izrādīsies nepateicīgi, – nav svarīgi, tik un tā turpini palīdzēt;
iespējams, ka pasaule, kurai atdevi labāko no sevis, tevi atraidīs, – nav svarīgi, tik un tā turpini dot no sevis visu labāko.”

Lūgsim šodien, lai svētais Meinards mums ir vīrišķības paraugs ticībā. Centīsimies būt līdzīgi viņam, nesot Labo Vēsti šodienas cilvēkiem Latvijā. Lai svētais Meinards izlūdz mums dedzību, ka mēs katrs atbilstoši savai kārtai un spējām nostiprinātu un pavairotu Kristus valstību mūsu Māras zemē Latvijā.

Mieramtuvu.lv