Svētdienas pusdienlaikā Svētā Pētera laukumā bija sapulcējušies vairāki tūkstoši svētceļnieku no daudzām valstīm. Svētais tēvs savas pārdomas balstīja uz Evaņģēlija fragmenta, kurā izcelts būtisks jautājums: «Kungs, vai tikai nedaudzi tiks izspestīti?» Jēzus saviem klausītājiem saka: «Pūlieties ieiet pa šaurajiem vārtiem.» Viņš skaidro, ka nav svarīgi zināt, cik daudzi tiks izpestītīti, bet gan zināt, kāds ceļš ved uz pestīšanu. Francisks runāja par šaurajiem vārtiem, kuri, kā pats vairākkārt atkārtoja, vienmēr ir atvērti. «Šis ceļš ved pa vārtiem. Bet kur ir šie vārti, kādi tie ir, kas ir šie vārti? Šie vārti ir pats Jēzus. Viņš mūs ieved komūnijā ar Tēvu, kur atrodam mīlestību, sapratni un drošību, – sacīja Francisks. – Bet kāpēc tie ir tik šauri? Šie vārti ir šauri nevis tāpēc, lai mums būtu grūti ieiet pa tiem, bet gan tāpēc, lai mēs kļūtu iekšēji mazāki, atmestu savu lepnību un bailes un ar pazemīgu un paļāvības pilnu sirdi tuvotos Jēzum, apzinoties, ka esam grēcinieki un ka mums ir vajadzīga Viņa piedošana. Tie ir šauri, lai ierobežotu mūsu lepnību, kas dara mūs uzpūtīgus. Dieva Žēlsirdības vārti ir šauri, bet tie vienmēr ir plaši atvērti visiem cilvēkiem. Dievs nevienu neatstumj, bet pieņem visus bez izņēmuma. Pestīšana, ko esam saņēmuši kā dāvanu, ir neizsīkstoša žēlsirdības straume, kas sagrauj mūrus un atver pārsteidzošus gaismas un miera horizontus. Jā, tie ir šauri vārti, bet tie vienmēr ir atvērti visiem. Neaizmirst par to!» Savus klausītājus Francisks mudināja aizdomāties par to, kas tiem neļauj ieiet pa šaurajiem vārtiem: lepnība, augstprātība, grēki. Viņš aicināja ticīgos nekad neaizmirst par atvērtajiem žēlsirdības vārtiem, kur gaida Dievs, lai dāvātu mums savu piedošanu. Svētais tēvs uzsvēra, ka Jēzus gaida katru no mums, neatkarīgi no to, kādā grēkā esam iekrituši. Tikai Viņš var pārmainīt mūsu sirdi un piešķirt mūsu dzīvei jēgu, sacīja pāvests. «Ieejot pa Jēzus vārtiem, pa ticības un Evaņģēlija vārtiem, esam aicināti atmest pasaulīgo domāšanu, netikumus, egoismu un noslēgtību. Kur ir kontakts ar Dieva mīlestību un žēlsirdību, tur notiek autentiska iekšējā pārveidošanās. Mūsu dzīve ir Svētā Gara apgaismota. Tā ir apgaismota ar nedziestošu gaismu! – atgādināja Francisks. – Kungs dāvā mums daudzas iespējas, lai mūs atpestītu un palīdzētu ieiet pa žēlsirdības vārtiem. Šie vārti ir brīnišķīga iespēja, kuru nekādā gadījumā nedrīkstam izniekot. Te runa nav par to, lai veiktu akadēmiskas diskusijas par pestīšanas tematu, kā tas cilvēks, kurš vērsās pie Jēzus, bet gan par to, lai izmantotu šo iespēju tikt atpestītam. Jo kādā brīdī «namatēvs var arī piecelties un aizslēgt durvis,» kā lasām Evaņģēlijā. Taču, ja Dievs ir labs un mūs mīl, kāpēc Viņš aizslēdz durvis? Jo mūsu dzīve nav videospēle vai televīzijas seriāls. Mūsu dzīve ir nopietna lieta. Svarīgs ir arī mērķis, ko mums jāsasniedz, proti, mūžīgā dzīve.» Tikšanās noslēgumā pāvests aizlūdza par sestdien Turcijā notikušā slaktiņa upuriem. Francisks kopā ar visiem Svētā Pētera laukumā klātesošajiem lūdzās par mieru, noskaitot šajā nodomā «Esi sveicināta, Marija». Plašsaziņas līdzekļi ziņo, ka 21. augustā Turcijā kāzu svinībās uzspridzinājās kāds pašnāvnieks, nogalinot vismaz 50 cilvēkus un ievainojot vairākus desmitus, no kuriem daži ir smagā stāvoklī. Pāvests apsveica atsevišķas svētceļnieku grupas, kas bija ieradušās no Polijas un Portugāles. Viņš apsveica arī jaunos Pontifikālās Ziemeļamerikas kolēģijas studentus. Novēlējis visiem jauku svētdienu, Svētais tēvs, kā ierasti, aicināja ticīgos neaizmirst palūgties par viņu. Radiovaticana.va | 
