Dievkalpojums notiks šī gada 11. septembrī, savukārt kanonizācijas svinības dažas dienas iepriekš, 4. septembrī Romā. Māti Terēzi droši varētu saukt par Dieva žēlsirdības iemiesojumu. Žēlsirdība izpaudās viņas darbos, attieksmē pret katru cilvēku, jo īpaši visvājāko un neaizsargāto. Māte Terēze mīlēja visus bez izņēmuma. Šodien pazemīgo katoļu māsu ar pateicību atceras ne vien kristieši, bet arī citu reliģiju pārstāvji. Faisalabadas bīskaps no Pakistānas stāsta par savu pirmo tikšanos ar Māti Terēzi: „Gatavojos priestera iesvētībām un biju entuziasma pilns. Taču viņa man teica: „Tas ir skaisti, bet ar to nepietiek! Pasaulei ir vajadzīgi labi priesteri.” Džozefs Aršads, jauneklis, kurš toreiz saņēma Mātes Terēzes padomu, šodien vada diecēzi zemē ar musulmaņu pārsvaru. Pirmais Žēlsirdības misionāres ceļojums uz Pakistānu notika 1991. gadā. „Tikai dažas dienas bija palikušas līdz priesteru ordinācijas ceremonijai un man bija liels gods un prieks dalīties ar viņu pacilātībā, ko toreiz izjutu. No savas nelielās somiņas viņa izņēma Jaunavas Marijas statueti un deva to man kopā ar jau minēto padomu, ko esmu centies pildīt visu savu turpmāko dzīvi,” stāsta bīskaps Aršads. Savas vizītes laikā Pakistānā Māte Terēze vēlējās apmeklēt Svētās Marijas semināru Lahorē. Viņa atvēra arī Žēlsirdības misionāru „Mīlestības māju” un tikās ar lielu skaitu ticīgo Svētā Patrika katedrālē Karači. „Viņu mīlēja arī musulmaņi,” stāsta bīskaps Aršads. „Mūsu islāmticīgie brāļi un māsas viņu vienmēr ir godājuši.” Arī lielākos labdarus valstī daudzi mēdz saukt par „pakistāniešu Māti Terēzi”. Šo neoficālo vārdu ir izpelnījies, piemēram, Pakistānā pazīstams aktīvists Abduls Sattars Edhi, kurš, tāpat, ka Māte Terēze, savu dzīvi veltīja nabadzīgajiem. Bīskaps stāsta, ka šī atzinība nav izteikta nejauši, aizrautības brīdī, jo Māte Terēze ir mācījusi cik svarīgi ir kalpot cilvēcei un pati to darījusi ar savu piemēru un stimulu. „Ja saki, ka mīli Dievu, tad tev bez kompromisiem ir jamīl Viņa tauta,” tāds ir Mātes Terēzes atstātais tuvākmīlestības piemērs. Radiovaticana.va
Foto: Manfredo Ferrari, Wikipedia.org | 
