Pasākums norisinājās Sv. Jāzepa katedrālē, Sv. Mises laikā, kuru celebrēja Liepājas diecēzes bīskaps Viktors Stulpins. To apmeklēja arī kopienas draugi no Liepājas. „Ir skaisti, ka varam iziet no savas mājas robežām. Un šajā pilsētā, kurā Dievs mūs ir ielicis, varam dalīties ar mūsu prieku redzamā veidā un liecināt, ka Kristus mums ir svarīgs,” stāsta kopienas „Chemin Neuf” vadītāja Latvijā Inese Motte. Kopienas dalībnieki varēja būt arī liecinieki, ka kāds brālis no viņu vidus dod solījumu celibātā. Sākumā tas ir solījums uz trīs gadiem, taču kā kopienas nedēļas laikā sacīja Inese Motte, tad brāļi un māsas, kas dod solījumu celibātā uz trīs gadiem, savā sirdī jau veic izvēli uz mūžu. „Piecu gadu laikā, kopš kopiena pastāv Latvijā, šī ir pirmā reize, kad kāds mūsu brālis tieši Latvijā dod solījumu celibātā. Tā ir liecība gan mums pašiem, gan pasaulei, ka kopienā esam kopā dažādībā, cienot viens otra aicinājumu,” par Kaspara izvēli no sirds priecājas Inese. „Līdz pieņēmu šo lēmumu, pagāja ilgs laiks. Nav tā, ka tikai šovasar izdomāju, ka došu solījumu celibātā. Es apzinos, ka tā ir lēmuma pieņemšana, kas veido saistības. Apzinos, ka tā jau ir mana izvēle starp divām iespējām. Ja gribēšu par savu izvēli būt simtprocentīgi drošs, tā arī nekad neizvēlēšos. Bet, ja kaut ko esi izvēlējies, tad tajā arī jāpaliek,” teic Kaspars Jonikāns. Solījumu dienu viņš raksturo kā pagrieziena punktu jaunas dzīves sākumam. „Tās ir viena ceļa beigas, bet cita sākums.” Pie solījuma celibātā viņš nonācis tieši caur kopienu. Spilgtākos brīžus piedzīvojis tieši kopienas piedāvātās klusuma rekolekcijās. „Es piedzīvoju lielu Dieva mīlestību, kurai vēlējos atbildēt. Mans solījums ir kā atbilde šai Viņa mīlestībai, kā mešanās okeānā,” paskaidro Kaspars. Viņš teic, ka kopienā jūtas kā mājas. Septembrī Kaspars dosies uz vienu no jaunākajām kopienas mājām Francijā, Melrē abatiju (l’abbaye de Melleray), kuru pirms tam apdzīvoja cisterciešu mūki. Kopiena šeit jau otro gadu piedāvā iziet noviciātu jauniešiem, kuru izvēlējušies celibāta ceļu. Tā ir vieta, kur viņi var garākā laika posmā nostiprināties savā izvēlē. Pirmo reizi solījumus deva arī Indulis un Daiga Jirgensoni. Ejot kopienas ceļu, lūdzoties un ieklausoties Dieva aicinājumā, ģimene pagājušā gadā no Cēsu apkaimes pārcēlās uz Liepāju, lai dzīvotu tuvāk kopienas mājai. „Mēs nomainījām mežu pret jūru. Nomainījām ierasto vidi, būtībā pat mūsu dzīves paradumus,” smej Indulis. Viņš no sirds priecājas par šo pārvietošanos, kas ģimenei būt daudz klātesošākai kopienas dzīvē. „Solījums kopienā man ir kā mešanās apsolījumu jūrā, zinot, ka Dievs ir sagatavojis visu to labāko. Tas ir loģisks turpinājums Dieva vadībai manā ceļā un attīstībā.” Voldemārs un Līvija Safronovi savus solījumus atjaunoja. Arī viņi, ejot kopienas ceļu, ir mainījuši gan dzīvesvietu, gan dzīvesveidu. Pirms gada ģimene atstāja mājas Gulbenē un devās uz kopienas izglītošanās centru Spānijā, Zaragosā, bijušajā kartūziešu klosterī. Šogad Voldemārs un Līvija atgriezās Latvijā un dzīvo kopienas mājā Liepājā. „Tas ir lūgšanu ceļš. Ne mana atbilde, bet mana izlūgtā atbilde, kuru Dievs deva. Solījumu atjaunošanas dienā man sirdī skanēja vārdi: „Lai notiek Tavs prāts!” Kā arī vārdi no Samuēla grāmatas: „Runā, Kungs, jo Tavs kalps klausās.” (1 Sam 3, 10). Biju pārsteigts dzirdēt šos pašus vārdus arī lasījumā Sv. Misē.” Voldemārs atceras, ka Kungs pie viņa atnāca caur kopienu. Šis ceļš iesācies jau 1997. gadā, kopienas ģimeņu misijā Kānā, Latvijā. „Esot kopienā lēnām sāku iepazīt Dievu un joprojām turpinu. Es priecājos, ka tā ir vieta, kur varu būt ar ģimeni - gan lūdzoties, gan kalpojot,” atzīst Voldemārs. Madara Šinke no Rīgas solījumu deva otro reizi un apzinās, ka tas nenozīmē „jā” tikai prieka brīžiem vien, bet arī pārbaudījumiem un grūtumiem, kādus katram gadās šajā ceļā piedzīvot. Taču kā kādā reizē sacījis kopienas dibinātājs Lorāns Fabrs – „pāri visam ar prieku!” Solījumu atjaunošanas dienā Madaru uzrunāja, ka bīskaps šos solījumus nosaucis par „svētsolījumiem”. „Tas skan jau daudz nopietnāk gan Dieva, gan kopienas priekšā,” atzīst Madara. Kopienā viņa daudz laika pavadījusi jauniešu misijā, izdzīvojusi brālīgo dzīvi un izglītošanos dažādās kopienas mājās Francijā, kā arī Spānijā. Šovasar piedzīvojusi svētīgu laiku, kalpojot jauniešiem Pasaules Jauniešu dienās Krakovā un šo dienu sagatavošanas festivālā Lodzā. Pasākums turpinājās kopienas mājas pagalmā ar kopienas draugiem no Liepājas, kā arī Kaspara Jonikāna vecākiem, kuri ieradās, lai būtu klāt skaistajā notikumā. Gan mazi, gan lieli bērni ar pieaugušajiem izdejoja teju visu kopienas deju repertuāru un baudīja kopienas brāļu un māsu sarūpēto svētku maltīti. Solījumu došana notika kopienas nedēļas laikā, kuras laikā brāļi un māsas kopā lūdzas, slavē Dievu, izglītojas, izdzīvo brālīgo dzīvi, kopā gatavojot ēst, pavadot laiku ar bērniem un veicot dažādus saimnieciskus darbus, lai uzlabotu kopienas mājas dzīvi. Kopiena "Chemin Neuf"
Foto: Katedrāle.lv 
| 
