Jāņa Atklāsmes grāmata – pēdējā Bībeles grāmata – ir uzrakstīta, lai stiprinātu pirmos kristiešus vajāšanu laikā. Kad svētais Jānis bija izsūtījumā Patmosas salā, Dievs viņam deva žēlastību ieskatīties Debesu liturģijā un to aprakstīt mums, lai šī liecība stiprinātu tos, kas pašlaik cieš. Un Jānis aprakstīja svētos, kas stāv neskaitāmā pulkā Dieva troņa priekšā, Viņu slavēdams: “Gods un slava, un gudrība, un pateicība, un cieņa, un spēks, un varenība mūsu Dievam mūžu mūžos! Amen.” Un arī citviet Atklāsmes grāmatā, ne tikai šodien lasītajā fragmentā, ir aprakstīta Debesu liturģija, kuras daļas ir iekļautas arī Svētās Mises tekstos. Šādā veidā svinot Svēto Misi, mēs pievienojamies saviem svētajiem brāļiem un māsām, slavējot Dievu.
Svētais Jānis savā atklāsmē saņem skaidrojumu par šo svēto Dieva slavētāju identitāti: “Šie ir tie, kas nākuši no lielām ciešanām un savas drēbes mazgājuši, un tās balinājuši Jēra asinīs.” Runa ir par mocekļiem, kas izlējuši savas asinis, apliecinot savu piederību Jēzum Kristum. Pirmie kristieši, lasot svētā Jāņa liecību, saņēma jaunu spēku un cerību ļoti nedrošā vajāšanu laikā. Bet šī liecība palīdz arī mums, kas šodien, pateicoties Dieva žēlastībai, vairs netiekam vajāti ticības dēļ, bet arī esam aicināti liecināt par savu piederību Kristum.
Arī otrā šīsdienas lasījuma autors ir svētais Jānis Evaņģēlists, bet šis teksts ir vecāks, uzrakstīts, vēl pirms Jānis saņēma augstāk minēto žēlastību skatīt Debesu liturģiju. Tāpēc Jānis raksta: “Vēl nav atklāts, kas būsim. [..] Tad, kad Viņš parādīsies, mēs būsim Viņam līdzīgi, jo redzēsim Viņu tādu, kāds Viņš ir.” Tomēr savos vārdos Jānis jau ir pateicis vissvarīgāko, proti, to, ka ikviens, kam ir šī cerība, dara sevi svētu, kā Viņš ir svēts. Ko tas nozīmē? Ir vismaz jātiecas pēc svētuma, izmantojot svētdarīšanas līdzekļus, ko mums Baznīca piedāvā, – sakramentus, lūgšanu, gavēni, žēlastības darbus u. c.
Visu svēto dienas Evaņģēlija lasījums ir Jēzus Kalna sprediķa sākums. Jēzus runā par svētībām – svēta cilvēka īpašībām. Vai mēs varam teikt, ka, lasot šīs svētības, mūsu acu priekšā ir pats Jēzus, kurā tās ir redzamas ļoti skaidri? Viņš ir mūsu
paraugs. Cilvēks ir nepilnīgs, bet Dievs katram no mums dod īpašu žēlastību augt vismaz kādā no svētībām un kļūt tajā par palīgu citiem. Svētā Mateja evaņģēlijā ir minētas astoņas svētības: 1) tie, kas nekāro pēc mantas; 2) lēnprātīgie; 3) noskumušie; 4) tie, kas alkst un slāpst pēc taisnības; 5) žēlsirdīgie; 6) tie, kam skaidra sirds; 7) miera nesēji; 8) tie, kas tiek vajāti taisnības dēļ. Minētie cilvēki šajā dzīvē visi piedzīvo grūtības, nepatīkamas vajāšanas, cīņas – bieži vien arī cīņas ar sevi pašu. Bet tam visam ir kopīga cerība, ka reiz Dievs visā ienesīs savu taisnību, apbalvojumu un iepriecinājumu. Un šī cerība ir Dieva dāvana, kas mūs ved uz priekšu.
Es novēlu katram no jums un arī sev, lai Kungs palīdz spert vismaz vienu solīti uz priekšu svētuma ceļā. Mieramtuvu.lv |
