Čats
English
Niks:
Parole:
Reģistrācija

Palasīsim...  Svētrunas

Liepājas bīskaps: Meklēt arvien jaunus veidus, kā sludināt Labo Vēsti
10.12.2016 pl. 11:52
Liepājas diecēzes bīskapa Viktora Stulpina sprediķis "Radio Marija Latvija" viena gada pastāvēšanas pateicības dievkalpojumā Liepājas sv.Jāzepa katedrālē 2016.gada 9.decembrī.

Svēto Rakstu lasījumi: (Is 48, 17-19), Psalms 1, (Mt 11, 16-19).

Daudzi cilvēki atmeta sv. Jāņa Kristītāja aicinājumu uz gandarīšanu. Viņa dzīves skarbums mudināja viņus domāt, ka Jānis runā ļaunā gara vārdā. Vēlāk šie cilvēki nepieņēma Jēzus mācību. Un kā attaisnojumu sev minēja, ka Jēzus satiekas ar grēciniekiem un uzturas viņu sabiedrībā, ka dzīvo pārāk vienkārši. Šīsdienas Evaņģēlijā šie cilvēki tiek salīdzināti ar izlutinātiem bērniem, kuri nekad nav apmierināti.

Mācība, kas izriet no šīsdienas Evaņģēlija, ir sekojoša: neskatoties uz to, kas tiek darīts, vienmēr atradīsies tādi, kas būs neapmierināti. Vienmēr kāds atradīs kļūdu tajā, kas tiek darīts. Pat ja tiktu darīts, kas pilnīgi pretējs, arī tad atradīsies kāds, kas pretosies. Jēzus runā par Rakstu mācītājiem un farizejiem, kuri nemitīgi meklēja kļūdu visā, ko Viņš darīja un mācīja. Kad gavēja, sauca Viņu par dīvaini, kad ēda un dzēra, tad par rīmu un dzērāju. Vislabākais veids, kā kļūt populāram, ir censties izpatikt visiem. Taču ir acīmredzams, ka tas nav iespējams.

Līdzīgi kā izlutināti bērni negrib spēlēties, neatkarīgi no tā, uz kādu izklaidi viņus aicina, daudzi cilvēki izmanto ikvienu attaisnojumu, lai nepieņemtu mācību, kuru sludināja Jēzus. Līdzīgi rīkojamies arī mēs, ja nevēlamies klausīt Dieva Vārdam. Bieži vien atrodam visādus attaisnojumus mūsu nostājai, norādām uz to cilvēku kļūdām – reālām vai izdomātām –, kuri uzrunā mūs Dieva Vārdā.

Neskatoties uz to visu, gan Jānis Kristītājs, gan Jēzus turpināja mācīt un sludināt. Turpināja sludināt, kaut arī mēs visi zinām, kā viņi beidza savu dzīvi un kādus augļus tas nesa un nes.

Arī šodien Evaņģēlija vēstij autentiskai jānonāk pie cilvēka. Jānonāk, neskatoties, vai mūs klausīs vai ne, pieņems mūs vai līdzīgi sv. Jānim un Jēzum vēlēsies mūs apstrīdēt un pat nonāvēt.

Apustulis Pāvils uz to iedrošina un pamudina teikdams: “Kā lai tic tam, par ko nav dzirdējuši? Bet kā lai dzird, kad nav, kas sludina?" (Rom 10, 14) Domāju, ka šie vārdi izsaka arī „Radio Marija” aicinājumu, izsaka mūsu visu aicinājumu - gan to, kuri strādā radio, gan to, kuri klausās, gan to, kuri iesaistās brīvprātīgo darbā, gan to, kuri ziedo radio atbalstam.

1931. gada 12. februārī, pāvesta Pija XI pontifikāta desmitajā gadā, savu darbību sāka Vatikāna radio. Toreiz slavenais fiziķis, radio lietu pionieris, Nobela prēmijas laureāts Džuljermo Markoni teica: „Pirmo reizi pasaules vēsturē pāvesta balsi varēs dzirdēt vienlaicīgi visās pasaules malās.”

Pāvests Pijs XI, atsaucoties uz pravieti Isaju un Atkārtotā Likuma grāmatu, radio ēterā uzrunāja ticīgos vispirms latīniski un tad itāliski: „Klausieties salas un ņemiet to vērā tālīnie ļaudis! Griežos pie visiem un visa ar Svēto Rakstu vārdiem: „Uzklausiet, debesis, un ļauj man runāt, un zeme lai dzird manas mutes vārdus!”.”

Pijs XI bieži izmantoja radio, lai tā laika pasaulei nodotu Labo Vēsti un ne tikai. Tā laika pasaule piedzīvoja grūtus laikus. Toreiz dzima un attīstījās divi totalitārie režīmi, kas bija naidīgi kristietībai, cīnījās ar Dievu, apdraudēja un grāva cilvēcisko cieņu, kuras pamatā ir patiesības par radīšanu un pestīšanu. Daudzas tautas, līdzīgi Vecajā Derībā minētajai Ievai, padevās melu tēva kārdinājumam.

Šodien mēs nevaram runāt par tik atklātiem totalitāriem režīmiem, bet melu tēvam ir jaunas metodes, kā cilvēku maldināt, kā attālināt no Dieva un noniecināt cilvēka cieņu, pat izmantojot cilvēka tiesības.

Te radio uzdevums ir meklēt aizvien jaunus veidus, kā nodot Labo Vēsti par Žēlsirdīgo Tēvu un cilvēku, kuru Viņš ir apveltījis ar Dieva bērnu cieņu. Uzdevums nav viegls, vēl jo vairāk tāpēc, ka radio ir zīdaiņa vecumā. Tomēr zīdainis aug un nostāsies uz savām kājām. Nebaidīties no tiem, kas meklē kļūdas, kas vienmēr būs neapmierināti un varbūt pat centīsies apklusināt radio balsi, jo tā sludinās patiesību, atklās melu tēva viltības.

Tādēļ gribētu novēlēt visiem, kas iesaistās šajā darbā: lielu uzticēšanos Dieva apredzībai un Vissv. Jaunavas Marijas gādībai. Bez tā radio nespēs pastāvēt nedz garīgi, nedz materiāli. Visiem, kas klausās, novēlu atvērtas sirdis, kas ne tikai dzird, bet arī atbalsta visos iespējamos veidos.

Bīskaps Viktors Stulpins