Tā kā liela daļa no grāmatā aprakstītajām celtnēm līdz mūsdienām nav saglabājušās, šī monogrāfija ir nenovērtējama liecība par Latvijas sakrālo arhitektūru. Atvēršanas svētkus Latvijas Universitātes Akadēmiskajā bibliotēkā ar savu klātbūti pagodināja ne vien arhibīskaps Z. Stankevičs, kurš sarakstījis arī grāmatas priekšvārdu, bet arī akadēmiķi Jānis Krastiņš un Ojārs Spārītis, Rīgas Latviešu biedrības priekšsēdētājs Guntis Gailītis un daudzi citi. Ar garīgajiem dziedājumiem uzstājās vokālā grupa “Schola Cantorum Riga” Guntara Prāņa vadībā. Otrdienas novakarē bibliotēkas zāle bija ļaužu pilna un saviesīgas sarunas nerimās vēl ilgi pēc oficiālās daļas beigām. “Latviešu lasītājs ir ļoti izvēlīgs un prasīgs. Bet pret lielām vērtībām, pret augstvērtīgu darbu arī vienmēr atvērts,” uzsvēra apgāda “Jumava” prezidents Juris Visockis. Šādu grāmatu izdošana ir apgāda pienesums kopīgo vērtību apzināšanā. “Skaidrs, ka katram ir roka jāpieliek, lai mēs savas vērtības apzinātos. Paldies visiem, kas bija iesaistīti projektā, paldies, kas atbalstīja un vēl atbalstīs,” saka J. Visockis. “Mūsdienās plānojot dažādus projektus, pirmais, pēc kā vaicā, ir biznesa plāns. Respektīvi — cik tas izmaksās un, kādi būs ienākumi. Mūsu senčiem, kuri cēla šīs un daudzas citas baznīcas, šāds jautājums neradās. Šobrīd lasu grāmatu par varoņiem un varonību senajā Grieķijā un redzu tajā lielas paralēles ar mūsdienu situāciju. Kamēr Grieķijā bija dzīvs varonības ideāls un pastāvēja ideālisms, kaut kas, kas sniedzas pāri ikdienas utilitārajām vajadzībām, pāri ikdienas patēriņa baudām, tikmēr senā Grieķija turējās. Uzplauka civilizācija, ko mēs vēl līdz šodienai neesam pilnībā apguvuši. Bet tiklīdz ideāli pazuda, senā Grieķija aizgāja dekadencē un faktiski izšķīda,” uzrunājot klātesošos, sacīja Z. Stankevičs. “Arhīvā glabājas kāda dokumentālā filma no 1941. gada jūlija. Tajā saglabāti vēsturiski kadri, kuros vēl siltajās, tikko nodegušās Pētera baznīcas drupās līkņā arhitektūras fakultātes studenti un ar otiņām attīra no putekļiem zemē noguldītas kapu plāksnes. Pie šiem studentiem pienāk kāds pedagogs melnās raga brillēs, melnā platmalē, kalsnu, šauru seju un dod padomus, kā pareizāk veikt šo uzdevumu. Tas veidojis manu priekšstatu par leģendāro arhitektu. Par viņa veikumu varēju pārliecināties arī Latvijas Nacionālajā bibliotēkā. Reto grāmatu un rokrakstu nodaļā Artura Krūmiņa disertācija bija daudzkārt lasīta. Stūrīši bija bišķi nospeķoti, tas liecināja par to, cik daudzi arhitekti un mākslas vēstures interesenti šo manuskriptu bija atraduši par sev būtisku un svarīgu,” stāstīja Latvijas Zinātņu akadēmijas prezidents Ojārs Spārītis, kurš sarakstījis grāmatas pēcvārdu. Pagāja vairāk nekā 60 gadi pēc disertācijas aizstāvēšanas Latvijas Universitātē līdz A. Krūmiņa apjomīgais pētījums pirmoreiz tika izdots grāmatā. Līdz otrajam, papildinātajam izdevuma vēl 14 gadi. Līdz “Latgales koka baznīcu” iznākšanai izdots bija tikai viens A. Krūmiņa zinātniskais pētījums — par pazīstamo mecenātu Kristapu Morbergu. Tomēr lasītājiem labāk pazīstami bija viņa literārie darbi. Arī pirmās latviešu oriģināloperas “Baņuta” librets. “Ieklausīsimies Krūmiņā, atcerēsimies viņa darbus,” aicināja Rīgas Tehniskās universitātes arhitektūras profesors Jānis Krastiņš. “Arhitektūrā arī to ir ne mazums — Krustpils cukurfabrika, bērnu kolonija Ropažos, atpūtas nami Mellužos, pa starpām arī viena otra ēka Rīgā. Bet, protams, viņa lielākais ieguldījums bija Latgales koka baznīcu pētījums, kura galvenā nozīme ir kultūrvēsturiskā mantojuma piefiksējums,” viņš uzsvēra. Grāmatas izdošanas un atvēršanas svētku rīkošanas pamatideja nav A. Krūmiņa darbu saglabāšana, bet gan viņa uzskatu un ideju turpināšana, sacīja Rīgas Latviešu biedrības priekšsēdētājs un A. Krūmiņa mantojuma glabātājs Guntis Gailītis. “Tas, par ko viņš runāja savos darbos, ir cilvēku izkaisītība, kas mūsdienās ir īpaši aktuāla. Internets mūs sašķeļ, mēs nevaram nokontrolēt pasākumus, pasākumi gāžas viens otram virsū, mēs paliekam nervozi, skatāmies visādas dumjas filmas, un ir ārkārtīgi svarīgi tas, ko arhibīskaps teica par dominanti. Kas ir šis mugurkauls? Šī dominante katrā pagastā, katrā vietā? Baznīcas! Lielākas, mazākas, cēlākas, skaistākas. Tā ir kristietība. Tā ir baznīca ar garīgo mugurkaulu un tiem cilvēkiem, kas baznīcas vada. Baznīcas ir mugurkauls,” teica G. Gailītis. Kristīne D.
Foto: Jānis Brencis 
| 
