"Divas reizes gadā, Pelnu trešdienā un Lielajā piektdienā, Baznīca mūs aicina gavēt. Piektdienās mēs esam aicināti atturēties no gaļas ēdieniem, bet atturība un gavēnis nav viens un tas pats," iesākot sprediķi, sacīja Edijs Silevičs. Turpinot skaidrot gavēņa būtību priesteris teica: "Atturība ir saistīta ar to, ko mēs ēdam, bet gavēnis ir saistīts ar apjomu, cik daudz mēs uzņemam uzturu. Šajā dienā, Pelnu trešdienā, ir gan gavēņa diena, gan atturības diena. Minimālais, kas no mums tiek prasīts šodien: mēs nelietojam uzturā gaļu un ēdam vienu reizi līdz sātam, un visas pārējās maltītes dienā ir mazākas. Un te pamatoti var rasties jautājums, kāpēc tas ir vajadzīgs, kāpēc to ir svarīgi darīt? Baznīca ir detalizēti noteikusi, kā ir jādara, bet bieži vien mēs nevaram tā īsti atbildēt, kādēļ mums tas jādara - divas reizes gadā gavēt, katru piektdienu atturēties no gaļas ēdieniem? Un atbilde ir vienkārša – tā ir paklausība. Mēs to darām paklausības dēļ. Mēs kā kristieši esam aicināti mīlēt - mīlēt Dievu un mīlēt tuvāko. Ko nozīmē mīlēt tuvāko? Vēlēties otra cilvēka labumu. Tas, kurš mīl, vēlas otra cilvēka labumu neatkarīgi no tā, ko viņš var saņemt pretī un ko tas no cilvēka prasa. Bet rodas jautājums, kā mēs varam mīlēt Dievu, - jo Dievam nekā netrūkst, jo Dievam viss ir, mēs nevaram neko tādu dot, kas Dievam nebūtu? Un atbilde ir ļoti vienkārša, mēs varam Dievam dot savu sirdi. Dievam ir pilnīgi viss, izņemot mūsu sirdis. Un ja mēs dodam Dievam savu sirdi, tas nozīmē, ka mēs esam gatavi viņam paklausīt. Paklausīt debesu Tēvam, paklausīt mūžīgajam Dēlam Kristum un Viņa Baznīcai, ko Viņš ir dibinājis. Un tas attiecas uz ļoti daudzām lietām Baznīcas dzīvē. Mēs paklausām tādēļ, ka tādā veidā mēs parādam savu mīlestību pret Dievu. Baznīca ir noteikusi, ka katoļticīgam cilvēkam katru svētdienu ir jābūt baznīcā un ir jāpiedalās Svētajā Misē. Bet kādēļ mums ir jābūt dievkalpojumā? Tādā veidā mēs parādam savu mīlestību pret Dievu. Un tas pats attiecas arī uz gavēni. Mēs gavējam un ar to parādam savu mīlestību pret Dievu, mēs paklausām Viņam. Atcerieties Jēzus sacītos vārdus: „Tas, kurš mani mīl, tas pildīs manus baušļus.” Paklausība ir gavēņa esence. Mums dažkārt var rasties nepareizs priekšstats par gavēni: ka šajā laikā mums obligāti ir jādara kas drūms, kaut kas, kas no mums prasa ļoti daudz spēka, enerģijas, kam ir vajadzīga liela piepūle, kas prasa pārvarēt sevi... Tas nebūt nav būtiskākais. Mēs tikko dzirdējām Evaņģēlijā, ka Jēzus sacīja, „bet tu, kad gavē, iesvaidi savu galvu un nomazgā savu seju”. Nepadarīt šo gavēni par kaut ko mokpilnu un nepanesamu. Un nedomāt, ka, ja mocīsimies šajā laikā, tad saņemsim no Dieva kādas īpašas žēlastības. Nē! Bet kas ir svarīgs gavēnim? Paklausība Dievam! Paklausība Dieva Vārdam! Un Dievs mūs aicina šajā laikā veltīt laiku lūgšanai, atteikties no lietām, gavēt un parūpēties par tuvākajiem. Protams, šīs lietas ir aktuālas visa gada laikā. Nav tā, ka tikai gavēnī sākam lūgties un atteikties no lietām, un tikai gavēnī mēs esam labvēlīgi un mīloši pret tuvākajiem. Nē, tas ir jādara visa gada laikā. Bet lielā gavēņa laiks ir īpašs - privileģēts laiks, kurā mēs varam atjaunot savu dedzību, savu mīlestību pret Dievu, no jauna sākt viņam paklausīt, no jauna sākt nopietni uztvert to, uz ko Viņš mūs aicina. Un ne velti gavēnis laika ziņā ir novietots pirms Lieldienām. Lai mēs varētu saņemt to milzīgo dāvanu, ko cilvēkiem ir devis Kristus; lai mēs tiešām varētu svinēt Lieldienas, mums ir jāatgriežas pie Dieva, mums ir jāšķīsta sirdis no visa grēcīgā, tukšā, tīri cilvēciskā. Bet tas nenozīmē, ka šim laikam būtu jāpārvēršas par sevis mocīšanas laiku. Nē. Pats būtiskākais, lai šajā laikā mēs atjaunotu savas attiecības ar mūsu Kungu Jēzu Kristu. Un visas šīs minētās lietas: lūgšana, gavēnis, žēlsirdības darbi, ir tas, kas mums palīdz atjaunot attiecības ar Dievu. Tādēļ arī mēs šodien kaisām uz galvas pelnus, lai atceramies, ka mēs esam grēcīgi cilvēki, un publiski atzīstam, ka esam grēcīgi cilvēki. Lai mēs būtu dzīvi un sasniegtu savas dzīves mērķi, mums ir nepieciešama Dieva žēlastība. Šis gavēņa laiks ir īpaši skaists laiks, kad mēs varam atgriezties pie savas dzīves saknēm, pie paša būtiskākā - pie Dieva un pie tā, kas pašos pamatos veido mūsu dvēseles un gara dzīvi. Lai Dievs mūs svētī!" Pēc sprediķa priesteris aicināja saņemt Baznīcas svētību gavēņa laikam, kaisot katram uz galvas pelnus. Foto: Katolupamatskola.lv |
