Jeruzalemes Svētā Kapa baznīcas atkalatvēršana pēc restaurācijas darbiem ir reizē arī ielūgums svētceļniekiem no visas pasaules, īpaši no Eiropas un Rietumiem, “nākt un apmeklēt Svēto Zemi”. Kopā ar vietējām kopienām tie ir “dzīvie akmeņi”, kas uzceļ “unikālu zemi,” teica tēvs Sinisa Srebenovičs. Jēzus kapa restaurācijas darbi sākās pirms nepilna gada, 2016. gada maijā. Pēc desmit mēnešiem tika noņemtas sastatnes, atklājot skatam edikulu. Neredzamajā kapa daļā turpinās vēl daži darbi, kuri tiks pabeigti līdz svinībām. Mērķis ir nostiprināt visu būvi un pasargāt to no postījumiem, ko rada zemestrīces, piemēram, tāda kā 1927. gadā. Darbus atbalsta gan privātpersonu, gan publisko personu grupas. Svētā Kapa baznīca, viņš sacīja, ir “dzīvs, reliģisks monuments, kurā cilvēki lūdzas bez mitas [...] un ko ik gadu apmeklē miljoniem svētceļnieku. Tās saglabāšana ir izaicinājums.” Svētā Kapa baznīca tika uzcelta Romas imperatora Konstantīna laikā 325. gadā pēc tam, kad viņa māte Helēna bija atradusi šo vietu. Gadsimtu gaitā tā tikusi daļēji sagrauta un pārbūvēta, bet ir viena no visvairāk apmeklētajām un godinātajām vietām Svētajā Zemē. Baznīcas ēka sedz kapavietu, kur tika guldīts Jēzus pēc Viņa nāves pie krusta. Gandrīz gadu Grieķijas restauratoru komanda nenogurstoši strādāja šajā svētajā vietā, atļaujot arī ticīgajiem tai piekļūt. Darbs pie bazilikas grīdas ir nākošais solis. Tēvs Sinisa Srebenovičs apgalvo, ka restaurācija ir vēl ciešāk vienojusi 3 lielās kopienas Svētajā Zemē, un šī “savstarpējā saskaņa ir iepriekšējo gadu vienotības vārdā veikto darbu auglis, ko sasniegt veicinājuši grieķu pareizticīgo patriarhāts, armēņu patriarhāts un bijušais franciskāņu kustodijas vadītājs tēvs Pjerbattista Piccaballa, kurš tagad ir Jeruzalemes apustuliskais administrators.” “Šim darbam ir dziļa garīgā vērtība,” viņš skaidroja. Tas “par spīti sarežģījumiem un grūtībām stiprina vienotību un sadarbību”. Šodien Svētā Kapa baznīca ir atvērta visā savā spožumā, un fakts, ka tā būs gatava tieši uz Lieldienām, kas šogad sakrīt vienā laikā visām trim kristīgajām kopienām, arī ir Svētā Gara zīme.” “Tās būs vienkāršas svinības,” viņš teica, “kopējs pasākums vienotības garā, kurā piedalīsies arī Konstantinopoles ekumeniskais patriarhs Bartolomejs I “. Svinībās, kas notiks 22. martā, būs “trīs dziedājumi katrai kopienai,” kas sekos Svētās Zemes kustodijas vadītāja, grieķu pareizticīgo un armēņu patriarhu uzrunām, bet dievkalpojumu noslēgs “Tēvs mūsu” lūgšana katrā no valodām. Franciskāņu klosterbrāļi uzskata, ka “restaurācija ir arī svarīgs vēstījums svētceļniekiem no visas pasaules. Nāciet, nebīstieties! Te nav reālu draudu, un ticīgo klātbūtne no visas pasaules ir nepieciešama tam, lai Svētajā Zemē uzturētu dzīvas kristiešu kopienas, kas nesastāv no muzejiem un izstādēm, bet gan no dzīviem akmeņiem.” Asianews.it
Tulk.: D.B. | 
