Komentējot šai dienai veltītos Svēto Rakstu fragmentus – lasījumu par netaisnīgi notiesāto Zuzannu (sal. Dan 13, 41c-62) un Evaņģēliju par laulības pārkāpēju (sal. Jņ 8, 1-11), pāvests atzina, ka mēs visi esam grēcinieki, tomēr pasaulē ir daudz arī samaitātu cilvēku, tai skaitā, korumpētu tiesnešu. Šajā grēka un samaitātības pasaulē vienīgi Jēzus ir “likuma pilnība”. Kad pie Jēzus tiek atvesta sieviete, kura tika pieķerta laulības pārkāpšanā, viņš klātesošajiem saka: “Kurš no jums ir bez grēka, tas lai pirmais met akmeni uz viņu.” Grēciniecei Viņš saka šādi: “Arī es tevi netiesāju. Ej un negrēko vairs.” Lūk, tā ir likuma pilnība – norādīja Francisks. Atšķirībā no Jēzus, Rakstu mācītāji un farizeji bija samaitājušies. Viņi izdeva daudzus likumus, neatstājot vietas žēlsirdībai. Turpretī Jēzus “tiesā” žēlsirdīgi. Zuzannai, kuru divi Izraēļa tautas vecākie bija nepatiesi apsūdzējuši laulības pārkāpšanā un notiesājuši uz nāvi, bija jāizvēlas starp “uzticību Dievam un likumam” un “dzīvības glābšanu”. Svētais tēvs paskaidroja, ka viņa, pat ja bija grēciniece tāpat kā mēs visi, tomēr bija uzticīga savam vīram. Mēs visi esam grēcinieki – viņš sacīja. Vienīgā sieviete, kurai nebija grēka, bija Dievmāte. Tātad, minētajos lasījumos sastopas nevainība, grēks, samaitātība jeb korupcija un likums, jo runa ir par korumpētiem tiesnešiem. “Pasaulē vienmēr ir bijuši korumpēti tiesneši… Tādi visās pasaules malās ir arī šodien. Kāpēc cilvēks samaitājas? Viena lieta ir grēks, bet cita – samaitātība. ‘Es sagrēkoju, es paslīdu, kļūstu Dievam neuzticīgs, bet tad tiecos tā vairs nedarīt vai mēģinu sakārtot attiecības ar Kungu, vai vismaz zinu, ka tā nav labi.’ Taču samaitāšanās notiek tad, kad tavā sirdī ienāk un ienāk un ienāk grēks, un tur vairs nepaliek vietas pat skābeklim”. Atšķirībā no grēciniekiem, samaitātie nešaubīgi domā, ka dara labu – skaidroja pāvests. Zuzannas gadījumā vecākos tiesnešus sabojāja iekāres. Viņi sniedza nepatiesu liecību pret Zuzannu. Svētais tēvs atzina, ka tas Svētajos Rakstos nav pirmais gadījums. Arī Jēzus tika nepatiesi apsūdzēts un notiesāts uz nāvi. Kas attiecas uz laulības pārkāpēju – sievieti, kura patiešām pārkāpa laulību, tiesāja citi tiesneši, kuri “bija pazaudējuši galvu”. Viņu likuma izpratne bija tik “cieta” jeb stingra, ka tur nebija vietas Svētajam Garam. Viņi bija burta kalpi. Atšķirībā no vieniem un otriem, Jēzus “tiesā” žēlsirdīgi. Viņš saka: “…es tevi netiesāju…” Homīlijas noslēgumā pāvests aicināja ticīgos ielūkoties savā sirdī. Kā ir ar mums? Varbūt arī mēs citus tiesājam savā sirdī? Vai neesam samaitāti? Varbūt vēl neesam samaitāti? “Apstājieties! Apstāsimies!”, mudināja Francisks. “Un uzlūkosim Jēzu, kurš vienmēr tiesā žēlsirdīgi, sakot: ‘Arī es tevi netiesāju. Ej mierā un negrēko vairs’”. Radiovaticana.va | 
