Kapa svētnīca, saukta Nebi Junus, atrodas kalna virsotnē Mosulas austrumos, uz viena no diviem uzkalniem, kas veido seno Asīrijas pilsētu Ninīvi. Pēc tam, kad Irākas armija pirms mēneša bija atkarojusi ISIS izpostīto reģionu netālu no Mosulas, arheologi, novērtēdami par pravieša Jonas kapu uzskatītajai svētvietai nodarītos postījumus, nejauši uzgāja pili. 2300 gadu veco pili atrakuši ISIS, kas rakuši tuneļus dziļi zem kapavietas, lai, visticamāk, savāktu artefaktus un tos pārdotu melnajā tirgū. Iepriekš neliela apjoma izrakumus svētnīcā veica Mosulas Osmaņu valdnieka laikā 1852. gadā, un atkārtoti tos veica Irākas Senlietu departaments 1950. gadā, taču neviena no grupām neaizrakās līdz pilij. Starp nesenajiem atklājumiem ir ķēniņa Asarhadona ķīļraksta uzraksts uz marmora plāksnes, kas datējams ar Asīrijas impērijas laiku ap 672. g. p. Kr.. Britu Irākas pētniecības institūta vadītāja profesore Eleonora Robsone (Eleanor Robson) izdevumam The Telegraph pastāstīja: “Tur lejā ir milzīgs daudzums vēstures, ne tikai ornamentāli akmeņi. Šī ir iespēja beidzot kartēt un uzskaitīt pasaules pirmās lielās impērijas dārgumu krātuvi no tās diženāko panākumu perioda. Irākas arheoloģe Leila Salei (Layla Salih) uzskata, ka ISIS kaujinieki, iespējams, nolaupījuši simtiem vērtīgu priekšmetu, pirms Irākas karaspēks atkaroja teritoriju. “Var tikai iedomāties, ko “Dāiš” atklājuši tur lejā pirms mēs tur nokļuvām,” viņa sacīja The Telegraph. “Mēs pieļaujam, ka viņi paņēmuši daudz artefaktu, piemēram, māla traukus un mazākus priekšmetus, lai tos pārdotu. Bet viss atstātais tiks pētīts un dos pienesumu mūsu zināšanām par šo laikmetu,” viņa teica. Ķēniņa Sanheriba militārā kampaņa pret Jūdas ķēniņvalsti ir pieminēta Bībelē: “Pēc šiem notikumiem un šī uzticības apliecinājuma Asīrijas ķēniņš Sanheribs cēlās un ielauzās Jūdā. Viņš apmetās telšu nometnēs ap visām stipri nocietinātām pilsētām, un viņš bija nospriedis tās atšķelt un pievienot sev.” (2 Hr 32,1) Sanheriba celtā pils tika renovēta un paplašināta viņa dēla Asarhadona valdīšanas laikā (681. - 669. g. p. Kr.), bet no jauna renovēta Ašurbanipala laikā (669-627). To daļēji nopostīja pēc Ninīves sagraušanas 612. g. p. Kr., kas noveda pie Jaunasīrijas impērijas iznīcināšanas un pavēra ceļu Jaunbabilonijas jeb Haldeju impērijai. Pravietis Jona tiek godināts gan jūdu, gan kristiešu, gan musulmaņu tradīcijās, un ir minējums, ka ISIS kaujinieki ar dinamītu uzspridzināja šo kapavietu, kas nes pravieša vārdu, lai izdeldētu jebkādus jūdu vai kristiešu tradīciju elementus no islāma. The Telegraph/Aleteia.org
Tulk.: D.B. | 
