Čats
English
Niks:
Parole:
Reģistrācija

Kas notiek?  Pasaulē

Benedikts XVI: "Mana sirds ir pildīta ar pateicību par šiem 90 gadiem"
19.04.2017 pl. 10:54
Kopš atkāpšanās no pāvesta amata emeritētais pāvests Benedikts XVI tikai dažreiz parādījies atklātībā. Savu 90 gadu jubileju, kas iekrita šajās Lieldienās, 2017. gada 16. aprīlī, viņš atzīmēja šaurā lokā kopā ar savu brāli pr. Georgu Racingeru, personīgo sekretāru Georgu Gensveinu un mājas personālu.

Vēlāk viņu apciemot bija ieradušies prominenti viesi no Bavārijas, kuri ciemakukulim līdzi bija atveduši Bavārijas specialitātes – alu, sālskliņģerus un baltās desiņas. Svinību noslēgumā emeritētais pāvests pateicās tālajiem viesiem no dzimtenes par “Bavārijas klātbūtni, ko jūs esat atveduši sev līdzi”, apliecinot, ka viņš ar visu savu sirdi vēl joprojām pieder Bavārijai. Pēc svētības Benedikts XVI kopā ar viesiem nodziedāja Bavārijas himnu “Gott mit dir, du Land der Bayern” (vācu val. - Dievs ir ar tevi, Bavārijas zeme).

Vairākas dienas pirms nozīmīgās jubilejas EWTN.TV vācu nodaļas televīzija intervēja emeritētā pāvesta Benedikta XVI tuvāko palīgu arhibīskapu Georgu Gensveinu, kurš kopš 2003. gada ir viņa privātais sekretārs, iztaujājot  par to, kā klājas emeritētajam pāvestam, sagaidot šo ievērojamo 90 gadu jubileju.

Ieskatam sniedzam dažus šīs samērā garās intervijas fragmentus:

EWTN.TV: Visus, protams, interesē jautājums, kā pāvestam Benediktam klājas? Psalmā teikts: “Mūsu dzīvības laiks ir septiņdesmit gadi un, ja kāds ļoti stiprs, astoņdesmit gadi.” Tieši tā teikts 90. psalmā. Un nu, 16.aprīlī, pāvests Benedikts svinēs 90.dzimšanas dienu! Kā viņam iet?

Gensveins:  Jā, patiešām, Lieldienu svētdienā viņam paliks 90! Priekš sava vecuma viņam klājas ļoti labi. Viņš ir labā garastāvoklī, ļoti skaidru galvu un viņam aizvien ir ļoti laba humora izjūta. Grūtības un raizes sagādā vienīgi viņa kājas, tāpēc viņš atbalstam izmanto staigulīti, ar kura palīdzību lieliski tiek uz priekšu. Šī palīgierīce nodrošina viņam arī kustību brīvību un autonomiju. Tā ka priekš 90-gadīga, viņs turas pat ļoti labi, kaut gan laiku pa laikam viņš sūdzas par šo vai to, vai kādu nelielu kaiti.

EWTN.TV: Kā viņš svinēs savu dzimšanas dienu?

Gensveins: Lieldienu svētdienā prioritāte, protams, ir liturģija. Lieldienu pirmdienas pēcpusdienā mums būs nelielas svinības. Viņš vēlējās kaut ko ne pārāk nogurdinošu, atbilstošu viņa spēkiem. Viņš nevēlas lielas svinības. Tas viņam nekad nav paticis. Ieradīsies maza delegācija no Bavārijas, uz klosteri atbrauks Bavārijas premjerministrs, un tur būs maza dzimšanas dienas ballīte Bavārijas stilā!

EWTN.TV: Vai ir jau paredzēts, ka pāvests Francisks ieradīsies apciemot viņu?

Gensveins: Tas ir pilnīgi iespējams. Viņš to noteikti darīs.

EWTN.TV: Kādus prieka mirkļus pontifikāts viņam (Benediktam XVI) sniedzis? Parasti vispirms prātā nāk Pētera pēcteča amata smagā nasta. Bet vai ir arī mirkļi, notikumi, kad varēja just prieku, ko pāvests Benedikts piedzīvoja savā kalpojumā?

Gensveins: Bez šaubām bija mirkļi, kuros viņš sajuta absolūtu prieku, un arī izrādīja to. Es domāju, piemēram, par dažādām nejaušām tikšanās reizēm, ne tikai ceļojumu laikā. Tikšanās ar Pētera pēcteci vienmēr ir īpaša satikšanās; pat šeit, ģenerālo vai privāto audienču laikā – un, citkārt, ļoti īpašā veidā Svētās Mises svinēšanas vai citu liturģisko svinību laikā. Tie patiešām ir bijuši prieka pilni mirkļi, piepildīti ar prieku. Un par to viņš pēc tam ir pastāstījis. Tas viņu darīja patiešām laimīgu.

EWTN.TV: Daudz cilvēku vēlas viņu satikt, un viņš to atļauj. Vai viņam patīk šīs tikšanās? Man pašam bija iespēja uz īsu brīdi satikties ar viņu. Vēl joprojām ir daudz cilvēku, kuri grib viņu redzēt. 

Gensveins: Jā, ir daudz cilvēku, kuri vēlas satikt viņu, un ir ļoti noskumuši, kad tas nav iespējams. Bet tie, kuri atnāk, visi ir ļoti laimīgi, ļoti iepriecināti. Un tāpat arī viņš. Katra tāda satikšanās ir sirsnīgas pieķeršanās zīme, tāda kā apstiprinājuma zīme. Un cilvēku tikšanās vienmēr dara mums labu.

EWTN.TV: Vai kādi no šiem ļaudīm arī prasa viņam padomu?

Gensveins: Noteikti. Esmu par to pārliecināts. Es nekad tur neesmu klāt; šīs tikšanās ir privātas. Protams, dažreiz viņš par tām runā, mēs runājam par šīm vizītēm. Ir cilvēki, kuri jautā pēc padoma personīgos jautājumos. Un es esmu pārliecināts, ka padoms, kuru viņi saņem, ir patiešām labs…

EWTN.TV: Vai viņš joprojām saņem daudz vēstuļu? Kas viņam raksta?

Gensveins: Raksta cilvēki, kuri viņam zināmi no agrākiem laikiem. Raksta cilvēki, kurus es nepazīstu un arī viņš nepazīst, bet kuri viņu skaidri iepazinuši caur literatūru. Viņi pauž savu pateicību, savu laimi, taču arī savus uztraukumus – cilvēki no visas pasaules. Cilvēki, kuri viņam raksta ir ļoti dažādi, tie nepieder kādai noteiktai vienai kategorijai: ir pilnīgs sajaukums - tie ir dažāda vecuma, atšķirīgu sabiedrisko stāvokļu, pozīciju, dažādu dzīvesgājumu ļaudis.

EWTN.TV: Mēs runājām par padoma prasīšanu. Pāvests Francisks, kurš pats ir cienījamā vecumā, allaž teicis, ka mums jāprasa padoms saviem vecvecākiem. Vai pāvests Francisks ir jelkad prasījis Benediktam padomu? Kādas ir viņu attiecības?

Gensveins: Jā, patiesi, vienā no savām intervijām pāvests Francisks teicis, ka ir laimīgs par tādu vectēvu kā Benedikts – „gudro“ vectēvu: nedrīkst izlaist šo īpašības vārdu! Un esmu pārliecināts, ka no viņu kontaktēšanās un viņu tikšanās viena vai otra lieta top skaidrāka.

EWTN.TV: Par ko jūs savā starpā runājat? Kādas problēmas viņu uztrauc krīžu pilnajā pasaulē; kādi uztraukumi par Baznīcu?

Gensveins: Ir tā: pāvests Benedikts ar interesi seko notikumiem pasaulē, Baznīcā. Katru vakaru dienas noslēgumā mēs skatāmies Itālijas TV ziņas. Viņš lasa arī daudz avīžu, Vatikāna preses apskatu. Tas ir liels informācijas daudzums. Bieži mēs arī runājam par lietām, kas ir aktuālas pasaulē, par pēdējiem aktuālajām attīstības tendencēm Vatikānā un ārpus tā, vai arī par kopā piedzīvotajiem notikumiem pagājušajos gados.

EWTN.TV: Vai viņš ļoti uztraucies par Baznīcu?

Gensveins: Protams, viņš ir atzīmējis, ka ticība, ticības substance, vispirms jau pašlaik viņa dzimtenē, ir pussabrukušā stāvoklī, un viņš par to ir norūpējies, tas nodarbina viņa prātu un uztrauc. Taču viņš nav tas cilvēks (nekad nav bijis un nekad nebūs), kas ļaus sev atņemt prieku! Pilnīgi pretēji: viņš savus uztraukumus un rūpes pārnes uz lūgšanu, pārveido lūgšanā, cerot, ka viņa lūgšanas palīdzēs lietām nostāties pareizajās vietās.

EWTN.TV: Viņš iekļauj tās savās lūgšanās un droši, ka arī Svētajā Misē. Svētdienās viņš sprediķo un arī veic piezīmes. Kas notiek ar šīm piezīmēm?

Gensveins: Ir tā: tas tiesa, ka pāvests Benedikts komentē Evaņģēliju. Viņš to dara katru svētdienu, un lielākoties konsekrētās personas no „Memores Domini“ un manā klātbūtnē. Dažreiz piedalās pa kādam ciemiņam vai, ja es neesmu uz vietas, kāds mans kolēģis priesteris koncelebrē. Viņa homīlijas ir iepriekš neplānotas, spontānas. Viņš sprediķo brīvi. Taisnība, viņam ir sprediķu piezīmju klade, un viņš veic piezīmes. Un es sev esmu uzdevis to pašu jautājumu: kas tālāk notiek ar šīm piezīmēm? Protams, mēs tās saglabāsim. Es vēlos viņam viņu kādu dienu palūgt, vai viņš varētu pārskatīt tās, kas mums ir, lai apstiprinātu to nozīmi. Nezinu, vai tāda diena jelkad pienāks.

EWTN.TV: Kas, pēc jūsu domām, mums būtu jāmācās no pāvesta Benedikta pontifikāta?

Gensveins: Viņa lielākās bažas bija par to, ka ticība iztvaiko. Un viņa lielākā vēlēšanās, protams, ir, lai katram cilvēkam būtu tiešas attiecības ar Dievu, ar Kungu, ar Kristu, un lai mēs šīm attiecībām veltītu mūsu laiku, spēkus un iekšējo pieķeršanos. Kurš tā dara, piedzīvos tās pašas izjūtas, par kurām domā Benedikts, kad viņš runā par prieku, par la gioia. Man šķiet, ka viņam liela dāvana būtu, ja cilvēki šo priekšlikumu vai to, kas viņu pašu aizkustinājis, pieņemtu par savas dzīves plāna daļu.

Catholicnewsagency.com
Tulk.: D.B.